Diemžēl nebiju pamanījis, ka iepriekš jau notika diskusija par e-grāmatām. Nu neko darīt, nāksies man šajā blogā izklāstīt savas idejas par e-grāmatām. Man tiešām negribas, lai e-grāmatu tēma paliek par vienu lielu diskusijas objektu bez īpašiem rezultātiem, tāpēc es arī piedāvāšu konkrētu risinājumu vai vīziju, kas visdrīzāk arī notiks.
E-grāmatas veidos jaunu tirgu
Par e-grāmatām es saucu grāmatu lasīšana uz kādas ierīces. Tas nav PDF vai līdzīgu dokumentu lasīšana uz datora. Šīs iespējas radīs jauna veida tirgu - jeb pusakadēmiskā terminā to varētu nosaukt par zilā okeāna tirgu. Es domāju, ka tas ļoti ietekmēs jauniešus, studentus un pieaugušus cilvēkus, kas ar tehnoloģijām ir uz Tu. Pareizi rīkojoties e-lasītājus var padarīt par ļoti spēcīgu modes lietu, kas tikai būtu labi. Tas aptvertu ne tikai tos, kas jau mīl lasīs grāmatas, bet arī tos, kas it kā vēlas lasīt, taču apkārt ir tik daudz citas tehnoloģiskas lietas, ka tradicionālā grāmata paliek veca.
Parastie e-lasītāji zaudēs
Domāju, ka parastie e-lasītāji ātri vien zaudēs tirgu. Tie ir dārgi un tie dara tikai vienu lietu - bezkrāsainas grāmatas. Par parastajiem e-lastītājiem es saucu Sony Reader un tā alternatīvus. Tie jums ļauj darīt tikai vienu, lasīt tekstus (grāmatas) dažādos formātus. Viens to dara labāk, otrs sliktāk, viens ātrāk, otrs lēnāk. Taču kopumā, ierīces strādā lēni un tās ir bezkrāsainas un garlaicīgas. Iepriekš es jau rakstīju, ka iPad multitasking neatbalstīšana ir tikai plus grāmatu lasītājiem.
Latvijas situācija
Latvijā arvien vairāk sāk runāt par e-grāmatām. Valters un Rapa jau sāk tirgot vairākus lasītājus. Taču man liekas, ka tā ir tikai tāda kā tirgus tehnoloģiskā līdera izrādīšanās, jo tas īsti tirgum neko nedod, jo nav jau īsti avotu, kas veidotu e-grāmatas. Liekas, ka pagaidām Latvija savās e-grāmatās sasniedza augstāko punktu tad, kad vairākas grāmatas varēja novilkt pirātiskos tīklos (da vinci kods), kāds FHM žurnāls (par to pat bija uzrakstīts pašā FHM)…
Pirātisma iespējas
Izmantojot parastos e-lasītājus ir ļoti liela iespēja nemaz nemaksāt par pašu grāmatu. Piemēram viens no izvēles faktoriem ir, vai attiecīgais lasītājs atbalsts .pdf formātu. Ja atbalsta - super! Pilns internets ar pdf grāmatām, parokoties dziļāk - var atrast visai daudz jaunu un aktuālu/dārgu grāmatu (angliski).
Apple iPad ir visas īpašības, lai veiksmīgi izvērstu e-grāmatu tirgu Latvijā
Es zinu, ka retais man noticēs, taču pie mūsdienu ekonomiskās situācijas un straujo tehnoloģisko attīstību elektronisko grāmatu nākotni es redzu tikai iPad ietvaros. Respektīvi, ar veiksmīgu modeli, es domāju tādu, kas apmierina visas puses (lietotāja augstās tehonoloģiju prasības un biznesa modeli). Kā arī iPad nedaudz pārveido veidu, kā mēs lasam grāmatas, tajā pašā laikā parastie e-ink lasītāji cenšas simulēt “īstas” grāmatas lasīšanas pieredzi.
Apple Ipad ar Appstore samazina pirātisma iespējas līdz minimumam. Protams, uz iPad varēs lasīt pdf, taču tādu elegantu lietotāju saskarni varēs piedāvāt pa maksu, par ko cilvēki maksās.
Modelis ir pavisam vienkaršs. Latvijā jābūt kādam, kas izveido platformu, kas kalpotu kā vidusceļš starp izdevniecībām un itunes appstore (klientu). Tas nozīmē to, ka ir iesaistītas trīs puses:
1. Izdevniecības, kas ir atbildīgas par teksta failam līdzīgas sagataves nodrošināšanu. Izdevniecība1, izdevniecība2, izdevniecība3… (kāpēc gan izdevniecība nevar izrenderēt ne tikai postscriptu (laikam tā to sauca), bet gan arī savādāku - tekstu, ko var ielikt tālāk platformas rāmī.
2. Platforma, kas spēj pēc noteiktiem standartiem, ar savu “framework” izveidot elektronisku grāmatu, jeb programmu priekš ipad (un iphone). Piemēram, Sia Elektroniskā grāmata, kura jebkurai grāmatai var izveidot ipad programmas versiju. Platforma apstrādā tekstu, izveido grāmatu. Ja platforma izveido jaunu dizainu, lietotāju saskarni, daudz visai elementāri to var uzlikt visām lejupielādētajām grāmatām un visām uz nākotni. Pats “grāmatas dzinējs” uzlabojas neatkarīgi no satura, ko tas nes.
3. Lietotājs, kurš katru atsevišķu grāmatu var lejupielādēt samaksājot x naudiņas.
Cena: Izdevniecība + platformas uzcenojums vai arī savādāka peļņas dalīšana. Tāpat kā fiziskie vairumnieki - jebkurā mirklī modelis var pakļauties akciju cenām utml. reklāmas pasākumiem. Cena nebūt nebūs lielāka kā veikalos, iespējams pat zemāka. Latvijas grāmatveikalos ir gigantisks uzcenojums. Ja salīdzina grāmatas cenu kādā interneta veikalā (parasti tas ir 20%), tad kāds uzcenojums ir vecrīgas grāmatveikalos…
Papildus varam ielūkoties, ko Wired iecerējis iPad sakarā:
Lūk, tagad arī mans piedāvājums. Ja Tu, lasītāj, pārzini Latvijas izdevniecības, patīk tehnoloģijas un gribi attīstīt šo ideju tālāk (veidot šāda veida platformu, kas izveidotu sadarbību ar izdevniecībām). Lūdzu sazinies ar mani.
Jautājums tikai, kas būs vairāk, parastie lēnie un bezkrāsainie e-lastītāji vai ipadi? :)
Update: Tiko ar mani sazinājās, esot sākts darbs pie līdzīga projekta, taču ar citu konceptu. Bez ipad. Pirātisms FTW :)
Update2: Jūtams, ka cilvēkiem mana ideja nepatīk, tāpēc pie izejas posma varat pievienot ePub, Pdf un citus formātus, kādus vēlaties. Galvenais ir vienota platforma.
Tik tiešām, ir pagājis labs laiciņš, kopš relīze ir publicēta un Andra pareģojumi ir pa pusei piepildījušies — no medijiem reakcija nekāda. Lai gan redzams, ka twitterī ir notikusi neliela diskusija, viedokļu apmaiņa, iesaitējot relīzi 33 reizes, tomēr nekas vairāk, vienīgi pāris žurnālisti pasmējās, pārveidojot slikto ziņu virsrakstus par labiem.
Viesturs Dūle, Arnis Kaktiņš un Ivars Austers veica pētījumu par to, kā mediji ietekmē sabiedrību. Relīze gan ir veidota ļoti maigā valodā, taču viens ir skaidrs: mediji ietekmē ļoti! Pat pārāk daudz, iespējams:
Konstatētās atšķirības viedokļos/ vērtējumos ir šādas:
Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka atbildība par to, ka patlaban daudziem cilvēkiem neklājas labi, būtu jāuzņemas
cilvēkiem pašiem
izglītības sistēmai
Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka
Latvija ir laba vieta kur dzīvot
Latvija ir laba vieta kur strādāt
Grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar slikto ziņu, ir atzinusi, ka viņi paši ir savas dzīves noteicēji un spēj ietekmēt to, kas ar viņiem notiek viņu dzīvēs.
Grupas, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „stipri” un „patīkami satraukti”
Savukārt grupas, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „vainīgi”.
Viestura Dūles komentārs:
Socioloģija ir zinātne. Tamdēļ gribētu teikt lielu paldies Arnim Kaktiņam un Ivaram Austeram, ka, līdz ar šo pētījumu nu būtu zinātniski pierādīts fakts, cik liels iespaids ir medijiem uz cilvēku pašsajūtu un dzīves, valsts uztveri. Un šis fakts arī daļēji pierāda, ka nepastāv 20.gadsimtā radītais termins objektīvā žurnālistika. Viss ir subjektīvs un katrs mediju darbinieks ar savu attieksmi, stereotipiem veido sižetu, komentāru, raidījuma saturu – līdz ar to – medijiem ir visas iespējas palīdzēt sabiedrībai un arī pašiem sev. Kā zināms, kritizēt un atainot konfliktus, avārijas ir ikdienišķi ierasti un reitingoti. Kā atrisināt un iedvesmot? Visi dzer no vienas akas. Ūdens izsīkst.
Tā kā sociālos medijos katram ir iespēja kļūt par mazu mediju, tad aicinātu runāt ne tikai negatīvās lietas, bet arī pozitīvās.
Jau labu laiku notiek aktīva diskusija par sociāliem medijiem un uzņēmumu lomu tajos, taču šis raksts, ceru, spēs iedot mazliet citu perspektīvu. Visi, kas seko līdzi šai tēmai, ļoti labi zina, kas notiek Latvijas sociālos medijos, kuri ir viedokļu līderi, kuri blogo, un kuri cilvēki šajā vidē pamatā nodarbojas ar savu projektu un klientu popularizēšanu, viedokļu vērošanu un komunicēšanu, papildinot savu klientu servisu. Tiekoties ar vairākiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā vidē, visai bieži dzirdu replikas par to, ka “sociālo mediju stratēģija” ir viens liels uzspūstsburbulis, kuru atsevišķi speciālisti cenšas iesmērēt nezinīšiem. Jāatzīst, ka pirms gada vai pat pusgada tiktiešām bija daudzi, kuriem vajadzēja ierādīt pareizo virzienu. Taču, kad tas ir izdarīts - tas ir izdarīts. Iespējams, ar nelielu populismu.
Jau ilgāku laiku prezentācijās, rakstos un citur ir dzirdama faktiski viena un tā pati informācija, kas veiksmīgi tiek pasniegta atšķirīgos veidos. Panāktais efekts: “Lūdzu nestāstiet par man twitteri, youtube, facebook un tam līdzīgām vietnēm. Es to jau esmu dzirdējis 100 citās prezentācijas, 100 citās diskusijās, radio raidījumos, tv sižetos, twitteros un piektdienas vakaros klubā Piens.” Burbulis iespējams ir plīsis mirklī, kad kāds vērīgs cilvēks ievēroja atsevišķas kopsakarības un ar konkrētiem faktiem pamatoja to, ka kā dēvētie sociālo mediju speciālisti ir viens liels plaģiātisms. Šis raksts izraisīja nelielu vilnīti mazajā twitterpasaulē, taču to izdzirdēja pietiekami daudzi pr un reklāmas industrijas pārstāvji - pasmējās, lai neteiktu vairāk. Kam negadās, dzīvojam tālāk. Galu galā - prezentācijā nekas netika samelots un auditorijai patika (manuprāt, rezultātā bija iedvesmojoša prezentācija studentiem). Cilvēkiem ar vēlēšanos izteikties, tas raisīja vēlmi uzrakstīt arī savas domas par sociāliem medijiem. Domāju, ka tās sekos vēl un vēl, jo redz - nu ta vienreiz ir aiz kā aizķerties, lai aizrādītu un ieņemtu konkrētu pozīciju.
Atgriezīšos pie šī raksta būtības. Es uzskatu, ka nav īsti būtiski klaigāt par kaut kādām sociālo mediju stratēģijām vai tamlīdzīgām lietām. Vienvārdsakot - tās ir attiecības internetā.
Sociālo mediju stratēģija Interneta satura stratēģija!
Aktivitātes sociālos medijos saistās ar ļoti lielu atbildību. Šī atbildība nāk no uzņēmuma iekšienes, kas ir uzņēmies komunicēt (es agrāk rakstīju par solījumiem). Sociālie mediji ir par attiecībām jeb sarunu. Diskutablais jautājums ir tās atdeve. Tieši iepriekšējā rakstā runāju par mērijumiem interneta kampaņās, taču ar sociālo mediju mērījumiem ir vēl sarežģītāk. To ir ļoti grūti izdarīt un tikai atsevišķos gadījumos to var izdarīt ar mūsdienu tehnoloģijām.
Mans jautājums ir, kas notiek, kad mediju vai reklāmas aģentūra beidz jūsu kampaņu? Jūs paliek paši uz savām kājām, palaisti brīvībā sociālos medijos. Šeit parādās atbildība pret izveidotajām un turpmākajām attiecībām. Un agrāk vai vēlāk kādam paslīd kāja un viss beidzas. Es varu minēt vairākus piemērus, pajautājiet, kad mani satiksiet! Vai arī paši sev pajautājiet par kādu twitterī atrodamo uzņēmumu, kas agrāk bija aktīvs un tagad jau vairākas nedēļas klusē. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka uzņēmumam nav laika, nav līdzekļu vai iztrūkst citi resursi, lai uzturētu sevi pie dzīvības internetā. Ir jābūt sava veida izpratnei un stratēģijai par saturu un tā organizāciju.
Kas ir būtiskākais, lai dzīvotu internetā un būtu pietiekami atraktīvs sociālos medijos?
Saturs. Saturs ir vienīgais, kas spēj uzturēt cilvēku interesi par kādu uzņēmumu šajā vidē. Uzņēmums jeb cilvēki nereti nespēj saražot pietiekami interesantu saturu, lai liktos interesanti gan sev, gan arī auditorijai. Kas ir pie vainas? Vai kaut kāda sociālo mediju stratēģija? Vai tomēr svarīgāk ir izveidot iekšēju stratēģiju par to, kāds būs saturs, par ko būs saturs, un kādā secībā tas tiks publicēts.
Uzņēmumi ir gatavi klausīties un atbildēt, paziņot par to, kas viņiem labs noticis. Taču retais uzņēmums ir gatavs radīt saturu, kas patiesi būtu labs un saistošs. Es esmu lasījis daudzas stratēģijas, arī daža laba Latvijas speciālista. Ne miņas par saturu, tā organizāciju un plānošanu.
Šeit es sāku saskatīt dažādas zīmolvadības īpašības, precīzāk, zīmols nāk no uzņēmuma iekšpuses. Uzņēmuma iekšpusē arī būtu jātop stratēģijām jeb sistēmai un brainstormam par to, ar kādu informāciju komunicēt uz ārpusi. Ja tas ir blogs - kādi bloga ieraksti būs, kādā valodā… Ja twitteris - tikai sausi tvīti par sevi vai kāda jestra bilde no kāda biroja tusiņa? Kas notiek mirklī, kad mēs radām saturu? Mēs to varam padarīt par noderīgu,saistošu, intriģējošu un iespējams - visai labi izmērāmu (vai tad bloga saturu nevar izmērīt? ;). Katrā uzņēmumā jābūt kādām cilvēkam, kas spētu uzņemties šādu atbildību ilgtermiņā. Web satura stratēģija nevar aprobežoties ar web projekta līmeni, kad tiek organizēts saturs. Tas strādās tikai īstermiņā. Katram uzņēmumam ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ar kādu saturu tā dosies vai dodās sociālos medijos, kā to uzturēs ilgtermiņā un kādu ziņu tā nesīs par tevi.
Tuvā nākotnē uzvarēs…
Tuvā nākotnē kompānijas, kuras radīs saturu internetam, būs pārākas par novērotājiem sociālos medijos. Lai to izdarītu, ir jābūt sakārtotai uzņēmuma iekšienei, kurā sociālo mediju statēģija/uzvedības kodekss/rīku saraksts/utml ir tikai maza daļa. Arvien vairāk pieaug un pieaugs pieprasījums pēc aģentūram un cilvēkiem, kas māk veidot saturu internetam - blogs, twitteris, video, facebook lapas, bildes un viss viss, kas varētu interesēt cilvēkus. Šeit es teikšu vienu lietu - ja neesi pārliecināts, vai proti veidot interesantu saturu, tad varbūt tev nevajag būt tur (kur nu vēl vienkārši mesties iekšā, kā izskanēja kādā diskusijā), vai arī jāmeklē padoms talantīgiem satura veidotājiem. Iespējams var teikt, ka katrs uzņēmums var kļūt par sava veidu mediju, taču tas būs nopelnīts ar darbiem, nevis ar burtisku auditorijas uzpirkšanu uz konkrētu periodu.
Viena no tēmām, kas nereti uzsit man asini ir interneta mērījumu sistēmas jebšus atdeves mērīšana dažādām aktivitātēm. Man patīk dati, cipariņi, grafiki un patīk, ka tu pats vari veidot šīs lietas, ar tām manipulēt un izdarīt secinājumus. Šajā rakstā būs daudz anglicisma, jo šādi gan man gan tev noteikti būs vieglāk orientēties un varbūt pameklēt sīkāk internetos. Tomēr jāsaka, ka man ļoti gribās papildināt, palabot 7guru rakstu ”Jā vai “nē” interneta kampaņu efektivitātes mērijumiem.
Man liekas, ka vairs nav jautājums, vai tiek mērītas interneta aktivites internetā, ja to pat nepieprasa klients, tad pašam ir jāgūst pārliecība par savu darbu, vai ne? Nespēju iedomāties interneta kampaņas bez jebkādiem mērījumiem.
Web analytics is the measurement, collection, analysis and reporting of internet data for purposes of understanding and optimizing web usage.
Tā ir smuka defenīcija, bet jau vairākus gadus web analytics varētu būt, ka ir transformējies uz tādu, kā webanalytics 2.0, taču vēljoprojām daudzi dzīvo un iztiek ar veco pieeju, mērot tādas lietas kā:
lapu skatījumu (pageviews)
unikālie apmeklētāji (unique visitors)
hiti (hits)
top meklētie atslēgas vārdi no Google (Search)
…
Taču, mūsdienu interneta mārketingā šie augšā minētie ir tikai un vienīgi indikatori, tā nav analīze.
kur lapā tieši tiek spiests (heatmap jeb Click density analys)
vai tiek izpildīts lapas/kampaņas mērķis, kas ir jāuzstāda PIRMS “sākšana” (visitors primary purposes)
kā sauc saucu: misijas izpildīšanas procents (conversation/task completion rate)
visa trafika segmentācija pa dažādām grupām (ne tikai avotiem (source), bet arī pa demogrāfiskiem datiem, ja tādi pieejami) attiecīgi salikts kopā ar misijas izpildīšanu
klikšķu, skatījumu, un citu indikatoru piesaistīšana CRM
…
Visi veiksmes stāsti slēpjas mērķī un tā noteikšanā
Respektīvi, vairāku gadu garumā, prasības pret web mērījumiem ir pamatīgi augušas, un viss ir tendēts uz uzstādīto mērķu sasniegšanu, kas ir vairāk vai mazāk izmērāmi, taču ļoti daudz gadījumu tiek uzstādīts Google Analytics un skatīts tas caur indikatoru aci nevis analīzes. Lasīt tālāk »
Šodien man atsūtīja ziņu, ka LMT nu ta vienreiz ir sataisījuši, ka iPhone īpašnieki arī var skatīties Olimpiādes tiešraidi. Savādāk sākt jau likties, ka iStyle un iPhone vienmēr ir izslēgto statusā.
Kā arī es saprotu, ka ir lielas tehnoloģijas barjeras, kas bija jāpārkāpj, jo visi parastie telefoni saprot 3gp, taču iPhone ir cita opera. LMT labojās, un izpildīja savu solījumu, ka visiem klientiem pieejama tiešraide ar LTV7 uz olimpiādes laiku (es neņemu vērā tos telefonus, kas neatskaņo video).
Ejam ar saviem iPhoniem http://wap.lmt.lv un skatamies. Sajūta ir ļoti laba. Un iedomājamies, kas būtu uz iPad (ja pieņemam, ka būtu labāka kvalitāte).
Man ik pa laikam patīk aizmirst dažādas ikdienas rūpes nedaudz uzspēlējot kādu spēli. Man ļoti patīk pasekot līdzi, kas ir jauns šajā “mazo” spēļu industrijā, kas aptver gan dažādas visiem zināmās fermas (pārlūkā spēlējamās sociālo mediju spēlēs), gan arī kas jauns uz iPhone. Ļoti bieži šīs abas īpašības mijiedarbojas. Nopērkot kādu spēli uz iPhone biežvien ir sajūsma, ka mans telefons, kas ir burtiski gandrīz 2 gadus vecs, spēj pavilkt mūsdienīgākās spēlēs uz mobilās ierīces. Tas vienkārši ir brīnišķīgi.
Ir vairāki uzņēmumi, kam es sekoju līdzi šajā industrijā, viens no tiem Popcap, kas veido ļoti labas un kvalitatīvas spēles. Šīs nav žanrs, kurš konkurē ar lielajām spēlēm, kas prasa visjaunākos datorus. Agrāk viņi strādaja tikai uz PC un Mac, taču tagad pie platformām pievieno arī iPhone, Xbox un citas. Vislavenākā spēle, kas ir dublēta arī Facebook ir Bejeweled 2.
Šoreiz par jaunāko spēli, kas piesaistīja manu uzmanību. Tās sižets un nosaukums ir ar humoru pilns: Plants vs Zombies.
Sākumā izklausās kā pirmā aprīļa joks, taču paspēlējot nedaudz izveidojas azarts un negribas likties mierā, kamēr nav izieta (es to izdarīju gaidot vēlo hokeja spēli).
Spēles principa pamatā ir “Power defence” īpašības. Tas nozīmē, kas tev ir bāze, kaut kāds resursu avots (šajā spēlē “saulītes”), ar ko celt “aizsardzību” (augi). Periodiski nāk virsū ienaidnieki. Izklausās smieklīgi, taču aizraujoši un visai daudz jāpiedomā pie stratēģijas veidošanas, jo nereti ir visai precīzi jāizrēķina kā un kur iztērēt resursus.
Nofilmēju arī nelielu video.
Spēlē ir daudz augstas kvalitātes grafikas, viss vadās ļoti ērti un garlaicīgi nepaliek nevienā mirklī, jo visu laiku liekas, ka vari zaudēt - staigā pa klints malu, tā teikt.
Spēli var nopirkt iTunes pa 2.99$ (iTunes link). Pašreizējā momentā šī spēle ir pirktākā starp visām.
Sapņot ir ļoti feini, piemēram, šajā naktī es nosapņoju, ka izmetu visu savu iedzīvi (drēbes, skapjus, gultas, leduskapjus…) un visu nopirku jaunu, ļoti minimālistisku un par 100 Ls. Tas tik būtu, ne?
Taču ne par tādām tēmām ir šis blogs, tāpēc pastāstīšu par vienu citu sapni, kas man nesen bija. Tas bija par Apple iPad. Protams, es zinu, ka par to aparātu raksti ir pilns internets, arī Latvijā. Esmu bijis visai atturīgs komentējot šo aparātu, jo īsti nespēju iedomāties, kādas radītas vai vēl neradītas vajadzības tuvākā laikā šis aparāts varētu apmierināt. Nē, bet tiešām, kāda? Jā, būtu forši darīt to un to, tur un tur.. taču apdomājaties! Man ir mirkļi, kad man visai spēcīgi derdzas tas, cik ar iPhone no visām Latvijas malām var apskatīties, kas jauns internetā, kas jauns twitterī, kas jauns epastā. Tas ir slikti! Atkarībā no pastāvīgas čekošanas. Informācijas pieplūdums jau sen pārsniedz kapacitāti.
Manī mitinās mazs geeks
Mans sapnis bija tāds. Es nopērku kādu ierastu e-lasītāju (piem., Kindle vai Sony Reader). Es lasu, bet man ātri apnīk. Tas ir garlaicīgs, vienmuļš, beigās nošmulējās un izskatās pēc lielas plastmasas bērnu mantiņas. Grāmatas ir garlaicīgas, itkā ekrānpapīrs, taču, eh, nav nekā krāsaina. Jā, es zinu, ka labās grāmatās nav attēlu, taču, damn, es gribu. Es esmu geeks. Tad manā sapnī atnāca viens mazs puika, ko es redzēju Dominā pie kāda liela televizora, laikam Samsung. Uz TV bija tajā brīdī rādījās kaut kāds promo rullītis, kura kreisā puse izskatījās kā navigācija. Puika, protams, pieskrēja un spieda pa tām itkā “pogām”. Šis puika, man sapnī arī pateica: “Mēs jau dzīvojam nākotnē, ja tev nav touchscreen, tu neesi īsti feins čalis.”
Mans sapnis turpinājās ar to pašu ko sākās, kādas manas vajadzīgas tas 300 vai 400 latīgais aparāts varētu apmierināt. Vai kārtējais aparāts ar ko izklaidēties? Varbūt uzreiz nopirkt kaut kādu Xbox 360 un pazust no dzīves uz pāris nedēļām? Vismaz, ja niekojies, tad uz pilnu klapi, lai ir ko kārtīgi nožēlot.
Tiekšanās pēc jaunām zināšanām
Pēc kāda laika es sapratu, kāpēc es noteikti pagaidīšu, kad iznāks iPads un iespējams to iegādāšos, pat neizmēģinājis jebkuru citu alternatīvu, kas varētu kalpot kā e-lastītājs. Es tiešām esmu izlasījis nelielu grāmatu iPhone, to ir izdarījuši vairāki mani paziņas. Tas ir iespējams, taču viena lieta traucēja, ekrāns ir par mazu un lasot apnīk tik bieži pieskārties. Bet bija viena cita laba sajūta, kas radās lasot grāmatu no iPhone.
Vienīgais, ko tu dari - lasi grāmatu! Padomā par to! Ja uz datora, tev ik katrām 10 sec izlec kāda mirgoņa (twitter, skype, mail…), tad iPhone un Ipad lielais plus šajā gadījumā ir neatbalstītais multitaskings. Tas ļauj palaist tikai vienu programmu vienlaicīgi. Tas attiecīgi nozīmē, ka netraucēti no visiem tu ieslēdzies grāmatas pasaulē. Tas ir ļoti svarīgs faktors. Tajā pašā laikā, tu vari ātri pārslēgties uz ko citu - kaut to pašu epastu, apskatīt twitterī ieliktās bildītes un visu citu, ko vien sirds kāro.
Kā arī zinot iPhone superlipīgo ekrānu (ar lipīgu es domāju, pirkstiem ļoti paklausīgu, viss, ko vajag ir neliels pieskāriens un viss pielīp) šī lasīšanas pieredze būs vienkārši jauna pieeja, kā mēs lasam/patērējam informāciju. Tas īsti nebūs fiziskas grāmatas lasīšanas un tas īsti nebūs dators, tam vajadzētu būt kam jaunam, kas lietosies.
Iespējams, varētu teikt, ja Kindle un citi maksimāli cenšās līdzināties grāmatai, tad Apple uzmet tam visam un pasaka: “Nē, vecīt, pamēģini šitā, tu tak zini, ka būs labāk!”
Arī LMT nesen vienā no intervijām atzina, ka jau notiek sarunas par iPad darbošanos LMT tīklā (tur sim kartiņa būs speciāla, jaunāka, varbūt pat ar ābolīti virsū…).
Ik pāris dienas, tiekoties ar cilvēkiem, runājot par internetiem, sabiedriskajām attiecībām, mārketingu vai nu kā nu katram šo procesu patīk saukt (izdomājiet vienreiz jel vienu vārdu, angliski to visu sauc par Groundswell :), ļoti bieži cilvēki interesējas par blogeriem. Blogeri šito, blogeri to… bet kur viņi ir?
Man liekas, ka savā ziņā sabiedrisko attiecību speciālisti ir palaiduši garām lielo iespēju strādāt ar blogeriem, jo blogu ir palicis ļoti daudz, taču tādu, kur tiešām vēl puslīdz nopietni raksta, ir palikuši tikai pāris. Griezdamies aug visādās blogerīgas vietnes, taču daudz ir tādu, kas raksta ļoti reti un raksta ļoti specifiskas un personīgas lietas. Ja arī blogs ir interesants, nekur nav norādīts autors vai kā ar to sazināties. Twitteris, Draugiem.lv un visi citi mikroizpaušanās veidi tikai potenciālo kvalitatīvo saturu padara par nekvalitatīvāku. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Bet tomēr ir jāatzīst, ka jau labu laiku ir pagājis klasiskā bloga rakstīšanas metode. Tev ir doma, blogs, raksti. Raksti tik gari cik vajag, lai lasītājs saprastu tavu domu. Katrs jaunais sociālais serviss, pakalpojums, iespēja ir orientējas uz tava mirkļa iegribām, domām un uzmanības veltījumu. Tu izspļauj savu ideju un aizmirsti. Tu neizgremo to sava veida esejā, ja tā to var nosaukt.
Protams, viss tas arī rada jaunas iespējas dažādiem cilvēkiem izteikties, kuriem bloga rakstīšanai nav laika (atceros, ka pirms pāris gadiem wordpressu uzskatīju par super vienkāršu sistēmu. Tagad man slinkums pluginus meklēt, installēt, kur nu vēl update taisīt). Bieži vien jau arī nav ko daudz teikt. Tiem pašiem uzņēmumiem. Vieglāk vairums auditoriju ir uzpirkt un paspodrināt savu zīmolu ar kādu konkursu nekā rakstīt blogu. Tas ir visai loģisks process. Lasīt tālāk »
Šajā rakstā neatrodas neviena partnerprogrammas saite
Noteikti ir jāsāk ar to, ka šis raksts iespējams ir retais viedoklis, kas ir 100% objektīvS, kāds tagad ir atrodams internetā par Lattelecom pakalpojumiem. Šajā rakstā nav nevienas partnerprogrammas saites, ar kuru es, iespējams, varētu nopelnīt. Ir ļoti grūti attūrēties no kārdinājuma un ievietot šajā blogā LTC parnetprogrammas banerus utml taču mans ego to neļauj. Es negribu būt viens no daudzajiem, kas runājot par LTC iekāpj tādā kā pelēkajā zonā, kurā ta īsti nemelo, taču visu līdz galam ar nepasaka. Dažreiz ir visai žēl klausīties cilvēkā, kas ir iegājis kādā no partnerprogrammas lapām (un uzskata to par oficiālo Lattelecom lapu) un stāsta man pekstiņus, ka pēc 3 mēnešiem tradicionālā apraide vairs nebūs un tamlīdzīgas lietas. Taču, protams, pārskatot informāciju, tur tā tieši nav pateikts, taču uz to velk ar tādiem vārdiem kā “varbūt”, ”iespējams” utt. Kāpēc nekur no šīm lapām nav rakstīts, ka laikam ejot palielināsies dekoderu izvēle, attiecīgi tie kļūs lētāki utt? Ko? Tad nu es jums to tagad pasaku. Nav nekādas steigas. Dekoderi nav cīsiņi PSR laikā, tos varēs dabūt jebkurā laikā. Ir žēl noskatīties, kad Facebookā parādās reklāma ar formīgu meiteni, kas noved pie LTC piedāvājumu (jā tā bija!). Un daudzas citas lietas, bet atsverot to visu, ir izveidots, iespējams, veiksmīgs pārdošanas kanāls.
Runājot par analogo apraidi, ir divi iemesli, kāpēc es esmu 99% pārliecināts, ka līdz gada beigām tā vēl pastāvēs:
Tv3. (vai atceries, ka TV3 ir Viasat, kas satelīttelevīzijas uzņēmums?)
Vēlēšanas.. nu kā tie lielie puikas sasniegs lauku iedzīvotājus, kur nav ne kabeļtelevīzijas vai kādas citas alternatīvas?
Par abiem punktiem var diskutēt diezgan daudz, bet laiks rādīs, kā tad īsti būs.
… bet es arī saprotu, jāpārdod manta ir :)
Par Lattelecom optisko internetu
Labāks internets man nav bijis. Goda vārds. Ja pieslēdzās ar vadu pa taisno (nevis caur wifi rūteri), tad ātrums tiešām var sasniegt visus 100mbit, un ir vienalga vai tā ir Latvija vai ārzemes. Internets ir ļoti ātrs. Šaurais gals pagaidām ir rūteris, kas neļauj izmantot visus 100Mbit ar wifi vai PC. Kā jau 90% mājas rūteri, pie lielākas slodzes vienkārši nokarās.
Esmu ļoti apmierināts!
Par interaktīvo TV
Divas pultis, jauna kaste…
Līdz šim man stāv, sauksim to, par CITU TV. Lasīt tālāk »
Esmu atlasījis 20 labākos dizainus no iepriekšējā raksta komentāriem. Par laimi, man palīdzēja arī kolēģi, lai tiešām objektīvi atlasītu tos labākos un neņemtu vērā pazīšanos.
Man tiešām liels prieks, ka vairākiem cilvēkiem arī parādījās nedaudz savādāks skatījums uz e-talona izskatu un to lietojamību, piemēram, šajā komentārā pavīd ideja, ka varētu uzlikt uz paša talona Rīgas Satiksmes grafikus vai citu informāciju, kas būtu noderīga. Kā arī ideja, par “puzli” ir ļoti laba. Jebkurā gadījumā ir plašas iespējas fantazēt un uztaisīt nedaudz interesantāku šo talonu, kas tik daudziem ir maciņā vai kabatā.
Es ticu, ka šādos darbos vajag iesaistīt arvien vairāk sabiedrību. Mūsu starpā ir ļoti daudz labu ideju, vajag tikai ļaut izteikties un iesaistīt procesā. Un šis ir lielisks veids, lai parādītu ko katrs no mums māk izveidot.
Kā arī es ceru, ka Rīgas Satiksme ieraudzīs šos variantus un varbūt izmantos kādu, vai vismaz pasmelsies idejas.
Es esmu ļoti vienkāršs. Savu vietu cenšos atrast sabiedriskajās attiecībās un internetos. Pašreiz lielākais projekts, pie kā strādāju, ir BuzzPodium.
Šis blogs nav nekāda zinātne, tikai nelieli izrāvumi no manām pārdomām.
Ja vēlies ar mani sazināties, raksti uz maris@nombre.lv
