Iespējams, viens no “nedalekšanas” iemesliem ir ļoti liela skaitliskā pieeja “jo vairāk sekotāju  jo plašāku cilvēku loku sasniegs mūsu ziņojums”. Ja skatāmies no “mūsu ziņojumu” grūšanas, tad tas ir tikai loģiski. Taču īstā sociālo mediju vērtība ir jebkura uzņēmuma un cilvēku saskaņa jeb draudzība. Mēs visi tak cenšamies pirkt no draugiem, vai ne?

Šodien gribu pastāstīt par pāris brīnišķīgiem piemēriem, kuriem ir izdevies manī radīt “foršo” sajūtu. Jāņem vērā, ka ne jau sociālie mediji ir tieši tā atslēga, bet gan cilvēki, kas strādā šajos uzņēmumos. Draugiem (?), Twitter un Facebook ir lielisks veids, lai sadraudzētos ar cilvēkiem. Ja draudzība tiešām ir īsta (jebkura zīmola sapnis), tad šī draudzība dzīvos neatkarīgi no sociālā tīkla. Mēs tak savus tuvākos esam “piedraugojuši” visos sociālos tīklos, vismaz es esmu.

VomFass ir neliels veikals, kurā var iegādāties dažādas eļļas un etiķus. Ar VomFass es iepazinos Twitterī. Pirms tam es nezināju par tāda veikala eksistenci. Pavisam nejauši VomFass mani “uzrunāja” pēc kāda tvīta par bazilika olīveļļu, kuru lepni biju iegādājies Stockmanā, un par to hipsterīgi lielījos. Un, jā, aiz VomFass konta nestāv nekāds “maģiskais mārketinga” cilvēks. Jūs šo cilvēku varat sastap, aizejot uz Kr. Barona ielas, un, ticiet man, viņš atcerēsies pat pāris mēnešus vecus tvītus :). Nu jau VomFass eļļas un etiķi ir neiztrūkstoša sastāvdaļa faktiski visām vakariņām, kas tiek gatavotas mājās.

Šī iestāde ir samērā jauna. Ja esmu sadarījis kādas palaidnības, tad viens no veidiem, kā es varu “pielīst”, ir iegādājoties muffinus :)) un ne tikai. Tas ir lielisks gardums. Par viņiem arī uzzināju no Twitter jeb precīzāk no Zanes tvīta. Citu dienu izlaidu 50 metru līkumu pa centu, lai aplūkotu, kas tad tas īsti ir. Šajā iestādē ir lielisks un atsaucīgs personāls – kad man vajadzēja iegādāties muffinus vairumā, tad biju nedaudz pārsteigts par saprotošo attieksmi un gala rezultātu. Arī tagad, ja ir luste, tad iegriežos šajā vietā, lai nopirktu kādu muffinu.

iDille ir dažādu zaļumu pārdevēji. Vismaz man ir iegājies, ka lauku labumus pērku no šīs vietas, nevis eju uz Rimi vai kādu citu lielveikalu rindām pēc Spānijas “apšspricētajiem” labumiem. iDille atrodas Mildas tirdziņā (kopā ar daudziem citiem Latvijas pārtikas zīmoliem). Šeit var sastapt ļoti atsaucīgus un runātīgus (taču neuzbāzīgus) pārdevējus. Līdzīgi viņi darbojas arī Twitter vidē. Sazinās ar visiem līdzīgajiem (Kalnciema ielu, Vomfassu…). Jūs nevarat iedomāties, cik lieliem uzņēmumiem ir bail pieminēt citus zīmolus savos kanālos. Tas ir tabu!

Es neesmu pieminējis vēl daudz labu piemēru, kas tiešām (piedomāti vai nepiedomāti) izprot sociālo mediju lietu un neuztver to kā vēl vienu kanālu, kur grūst savas ziņas iekšā, bet gan lai veidotu patīkamas attiecības ar cilvēkiem. Šādai attieksmei galvenokārt jānāk no vadītāja. Tas ir ne tikai labs mārketinga vai klientu serviss, tā ir kultūra. Jā, sociālie mediji spēj mainīt uzņēmuma kultūru. To redzēsim arvien vairāk.

Un vēlreiz, mēs tak pērkam no draugiem, vai ne? :)

Par “vietu noteikšanas” potenciālu

Man Foursquare servisā ir ļoti grūti atrast personīgu ieguvumu. Manās acīs tā ir liela metadatu lokāciju datu plūsma, kuru, saliekot kopā ar personību, varu iepazīt viņa rutīnu, kas pēc otrās dienas jau ir garlaicīga. Izņēmums ir piektdienas, kad šiem metadatiem tiešām tiek pievienoti komentāri par to, kas tad tajā krogā šodien notiek. Kā Edijs savā blogā raksta:

„Tas, kas īsti nav saprotams.. Regulāras atzīmēšanās visādās neordinārās vietās, kā savas darbavietas ofisi, taksometri, tilti, utt. Tik pat labi varētu katru rītu un vakaru “čekoties” savā mājā, varbūt pat atsevišķi gultā, virtuvē un tualetē, savā auto (vai sabiedriskā transportā), vienā un tajā pašā ofisam tuvākajā ēstuvē ap pusdienu laiku.”

Jāņem vērā, ka vēl nesen prasījām par Twitter: “Kāda velna pēc man būtu jāzina, ko tas Jānis ēdis pusdienās un kā tagad jūtas?”. Bet cilvēkiem interesē. Par to liecina Twitter popularitāte.

Šajā “vietu noteikšanas” lauciņā mums ir pieejami divi ļoti spēcīgi un labi pakalpojumi.

Pirmais – GPS navigācija/karte. Kā no A vietas nokļūt līdz vietai B.

Otrais – atzīmēties un pateikt citiem, kur Tu pašreiz atrodies un ar ko (konkrēta ziņa ar lokācijas metadatiem). Šis ir Foursquare. Taču šai metadatu plūsmai ir maz pievienotās vērtības. Protams, ir interesanti iepazīt cilvēku, bet es gribu iepazīt vietas, nevis cilvēkus! Es gribu ne tikai metadatus, bet informāciju par un ap šo vietu. It kā ir, bet tajā pašā laikā daudz kas trūkst.

Vajag trešo – rīdziniekiem ir visnotaļ garlaicīgi lietot Foursquare, lai iepazītu jaunas vietas. Patiešām vairums vietu ir zināmas un informāciju par jaunajām mēs iegūstam no citiem resursiem (Čau, Zane!). Taču tiklīdz mēs aizbraucam uz citu pilsētu vai pat valsti mums šāds Foursquare ir ārkārtīgi noderīgs. Respektīvi tas, kas man trūkst, ir kaut kādi nodalīti datu bloki. Viens, kas rādās “rezidentiem”, un otrs, kas pieejams “iebraucējiem”. Abas ir dažādas mērķauditorijas ir krasi savādākām informācijas patēriņa prasībām. Faktiski tas, kas mums aktuāls šajā mirklī, ir pati svaigākā un lietotāju uzbūvēta vietu datubāze. Iespējams, pat vajadzīga vēl sīkāka “lietojamības” kategorizācija.

Foursquare API jaunumi

Vakar Foursquare paziņoja jaunumus. Galvenokārt tas attiecas uz API un nedaudz izklāsta savu vīziju par nākotnes perspektīvām:

‘‘The goal of foursquare’s Venue Harmonization Map is to translate between these databases, making it easier to create mash-ups, link to pages on other sites, or add foursquare widgets like “Add to foursquare” to publisher sites.’’

Faktiski tas nozīmē, ka Foursquare plāno veidot pamatīgu “vietu datubāzi”, kuru izmantot ne tikai “check-in” servisiem, bet savienot kopā ar citām datubāzēm:

‘‘But we had so many start-ups and publishers asking for this that we just decided to get it out there. Starting today, the foursquare venue APIs offer ways for finding and searching by third-party IDs and URLs from The New York Times, New YorkMagazine, Thrillist, and MenuPages.’’

Tas ir solis tālāk. Raksta sākumā saku, ka man un citiem cilvēkiem Foursquare liekas viena liela metadatu jūra bez pievienotās vērtības. Taču tāda ir vajadzīga, lai veidotu Latvijas Foursquare vietu datubāzi. Iedomājies – paies pusgads un tādas datubāzes kā 1188 varētu būt savienotas ar Foursquare. Nereāli? Nedomāju vis. Tā ir nākotne, bet līdz tai vēl nedaudz jāpaciešas.

Esiet sveicināti vienotā vietu datubāzē, kuru var papildināt un labot jebkurš. Un turpiniet čekoties līdz neprātam – mums šo datubāzi vajag.

Pēdējā gada lielākais hīts ir izmantot visādus sociālo mediju rīkus, kas sniedz mums iespēju nobļauties un gūt 15 minūšu uzmanības ar savu “ātri uzveidoto saturu”. Taču labam saturam jādzīvo daudz ilgāk (šo blogu, kuru pēdējā laikā ļoti reti papildinu ar rakstiem, vēl joprojām katru nedēļu apmeklē ap 2000 cilvēku). Tas nav saturs sociālajos medijos – bilde twitpicā, kas aktuāla tikai konkrētās stundas – varbūt maksimāli vienu dienu. Twitters un citi sociālie tīkli mums dod iespēju cīnīties par “momentu” -par klikšķiem, kas tiek savākti pāris stundu laikā. Tad saturs nomirst – to vairs neviens neapskata, jo jau ir kāds cits, kas krāj klikšķus.

Blogos ir iespēja radīt daudz saturīgāku saturu. Kūrēt saturu ir daudz vieglāk. Noteikti esat dzirdējuši frāzi:

“Es tagad neveidotu WordPress blogu, bet gan uztaisītu Twitter kontu vai Facebook lapu.”

Vai ne? Arī Twitterī nav viegli – jo visi to dara. Kas prot un neprot. Daudz grūtāk ir radīt saturu no jauna un pasniegt tā, ka tas dzīvo ilgāk par vienu dienu. Jā, es esmu viens no tiem, kas vēl joprojām uzskata, ka “tradicionāls” blogs ir labākais veids, kā pasniegt savas idejas, un “ieguldītais laiks” neizgaist tik ātri.

Satura stratēģija ir velnišķīgi piņķerīga lieta. Nereti mēs atrodam mājaslapas, kurās saturs patiešām nav aktuāls. To neviens neatjauno. Tipiski pie lapas izstrādes pasūtītāja iedomas par “jo vairāk satura – jo labāk” netiek apgāztas. Esmu pamanījis, ka uzņēmumi tieši tagad atkal sākt veidot jaunas mājaslapas (krīze garām?) – pieļauj tās pašas vecās kļūdas – zem izvēlnes var atrast daudz apakšlapu, kuras pēc kāda laika būs ar vecu un neaktuālu informāciju. Mūsdienās pievieno blogu vai twitter pogas/widžetus. Uz palaišanas brīdi viss ir jauki, bet jau pēc mēneša twitterī nav neviena ieraksta, blogā karājas tas pats vecais ieraksts ar nosaukumu “Mums tagad ir blogs”. Tas ir nožēlojami.

Satura stratēģija sastāv no vairākām daļām. Daļa no tām ir tehniskas – kā saturs tiks atrādīts, tā struktūra, kādas tehnoloģijas tiks pielietotas u.tml. Otra daļa ir nedaudz svarīgāka – kā saturs tiks ražots (sākot ar ideju, beidzot ar kļūdu izķeršanu), kuri cilvēki par to atbildēs, kas notiks ar saturu vēlāk, kad, iespējams, tas varētu kļūt neaktuāls.Izklausās vienkārši, taču nereti organizācijās iestājas panika mirklī, kad neviens īsti neprot samazināt bildi, nerunājot nemaz par tādām lietām kā tehniski ievietot tekstu lapā (jā, vecais stāsts par nepareizu kopēšanu no Word dokumentiem), un visbeidzot – satura noformēšana pēc primitīvām SEO vadlīnijām. Mājaslapa nav vienreizējs pasākums – to nedrīkst tikai uztaisīt un vēlāk aizmirst par tās saturisko uzturēšanu.

Pirms apmēram gada es izlasīju pirmo grāmatu par interneta satura stratēģiju. Grāmatā tika izklāstīts tieši tik daudz teorijas, cik man uz to mirkli vajadzēja – no šāda skatpunkta vēl nebiju tajā laikā strādājis. Tajā bija pateiks vārdos tas, ko iepriekš nespēju nodefinēt. Kopš tā laika esmu izlasījis vēl pāris grāmatas gan par satura stratēģiju, gan par tā kūrēšanu.

Burtiski pirms pāris dienām iznāca satura stratēģijai veltīta sīkGrāmata (100 lappušu plāna) The Elements of Content Strategy, kurā ir vēl konkrētāk izklāstīts, kā visu šo procesu organizēt un, protams, dokumentēt. Ļoti maz “ūdens”, un visai daudz “gaļas”. Lieliska grāmata, lai, netērējot daudz laika, uzzinātu ko vairāk – gan kā veidot jaunas mājaslapas, gan kā organizēt informācijas apmaiņu organizācijas iekšienē, lai nodrošinātu veiksmīgu ārējo komunikāciju.

P.S. Tās 100 lappušu grāmatas man sāk patikt vairāk kā tās 300 lappušu. Vairāk “gaļas”, mazāk “ūdens”.

Šī notikums savā ziņā ir īpašs, jo šī ir pirmā grāmata, ko Sets Godins publicē pēc bloga ieraksta, kurā stāsta, ka vairs nepublicēs grāmatas tradicionālā veidā. Pēc neilga laika sekoja paziņojums par jauna projekta uzsākšanu kopā ar Amazon – The Domino Project. Godins izvēlējās arī īpašu veidu, kā popularizēt gan jauno grāmatu, gan arī pašu projektu – par katriem 5 000 lietotājiem, kuri pierakstīsies projekta e-pasta listei, tika samazināta “pre-order” cena, kas nozīmē, ka es un vēl daudzi šo grāmatu nopirka par 1$ (precīzāk 1.15$).

Šī grāmata savā ziņā ir līdzīga iepriekšējai – Linchpin, taču aplūkotā tēma ir pacelta jaunā līmenī. Grāmatai ir tikai 100 lappuses, kas nozīmē to, ka šajā grāmatā ir daudz mazāk “ūdens” un autors uzreiz ķēries pie sava domu izklāsta. Es pat teiktu, ka šī grāmata ir kādu desmit bloga ierakstu apkopojums – kā tas arī ir. 100 lappušu grāmatu katrs cilvēks var izlasīt. Ar šīm 100 lappusēm Godinam arī ir sanācis visu izstāstīt, vismaz man neko vairāk neprasījās uzzināt. Grāmata ir par to, kā būt iniciatoram, kā uzsākt un pabeigt projektus. Ļoti iedvesmojoša grāmata – faktiski bez jebkādiem lielām mārketinga “gadījuma analīzēm”, ko es parasti sagaidu no grāmatām. Un, kā jau teicu, 100 lappuses ir tieši tik, cik vajag, lai paustu šādas idejas.

Šobrīd Kindle īpašnieki var iegūt grāmatu par 5.74$ (varbūt šo grāmatu var izraut uz telefona vai iPad/datora ekrāna). Ja vēlies fizisku grāmatu, tas izmaksās galā divreiz vairāk par Kindle versiju, pieskaitot piegādes izmaksas.

P.S. Nākamā grāmata, ko izlasīšu, izskatās, ka būs Gary Vaynerchuk grāmata The Thank You Economy, kura iznāk jau pēc pāris dienām. Ja nezini autoru, tad vari noskatīties, piemēram, šo video.

Kāda Vācijas digitālā mārketinga aģentūra izdomājusi elementāru veidu, kā izrādīt savu kompetenci digitālajā tendencēs, ziņo Mashable. Respektīvi, izmantojot VPN (lai ip adrese būtu US), pieslēdzās Facebook, pievienoja šajā vietnē konkurējošās aģentūras. Tiklīdz Facebook Places kļūs pieejams visiem Vācijas iedzīvotājiem un kāds no tiem “iečekosies” kāda no aģentūrām, viņš saņems paziņojumu:

“First! Want to join? Check in at www.jvm-neckar.de/jobs, we are hiring.”

vai

“Hi, from the trojan horses inside. Want to join? Check in at www.jvm-neckar.de/jobs, we are hiring.”

Aģentūra arī atklāja, ka mērķis šai kampaņai ir parādīt, ka viņi ir ātrāki par konkurentiem, pamanot jaunākās tendeces. Tas viņiem ir izdevies.

Abi jaunieši viens otrā ir ļoti iemīlējušies un jau labu laiku domā par precībām, taču Ēriks vēl nav saņēmies lūgt viņas roku. Ēriks ir romantisks, bet tomēr arī ļoti praktisks un iejūtīgs vīrietis. Viņš saprot, ka negrib to darīt kā klasiski pieklājās romantiskās komēdijās – uz viena celīša kāda restorāna. Viņš saprata, ka tāda pieeja nav viņiem raksturīga un vajag to izdarīt veidā, kas raksturo un vieno abus.

Ērikam bija vairākas idejas, kā to izdarīt. Taču neviena no idejām nebija pietiekami laba, romantiska un ar garantiju, ka viss nostrādās.

4. septembra vakarā Ēriks aizveda Riu uz filmu. Kino bija jaunatvērts, tajā bija pieejams bija pieejams daudz vairāk kā kola un popkorns. Skatoties filmu, ar vienu pogas spiedienu, varēja izsaukt oficianti, kas veikli atnestu visu ko vien sirds vēlas. Kurš gan tehnoloģiju gīks nesapņo par tādu kinoteātri. Pēc filmas Ēriks bija ieplānojis nelielu braucienu ar laivu. Atroduši vietu laivā, lai apsēsties un izbaudīt vakaru, Ēriks pēkšņi ieteica iečekoties šajā vietā. Ēriks vēroja, kā Ria atver Foursquare programmu, atrod vajadzīgo vietu, laivu ar nosaukumu “Natchez Steamboat”. Tiklīdz Ria iečekojās, uz viņas mobilā telefona ekrāna parādijās jautājums. Ria sākumā neticēja, taču pagriežoties pret Ēriku un ieraugot viņu turam rokā gredzenu, viņa noticēja.

Ēriks un Ria ne tikai laimīgi saderinājās, bet arī atvēra sev bedžu “Im on a boat” ((Iečekojoties vietās, kas ir apzīmētas ar birku “boat” jebkurš var iegūt šo medaļu/bedžu)).

Šīs nav manas fantāzijas, šis ir rupjš tulkojums no īsta stāsta.

Foursquare

Pirmo reizi Foursquare iečekojos labu laiku atpakaļ, tas bija 11. janvāris. Tajā mirklī es garlaikojos Reval hotel Latvia lobijā. Atceros, ka uz doto mirkli mans telefons neuzrādīja nevienu tuvējo vietu. Šajā laikā Foursquare reģistrējies bija retais, un vēl mazāk bija tādu, kas bija iečekojušies kādā vietā. Kopš tā laikā vairāk vai mazāk aktīvi es šo servisu lietoju.

Foursquare nav viegli izskaidrot. Kad Tu pārvietojies apkārt pa pilsētu, Tu ik pa laikam paņem savu mobilo telefonu un atzīmē vietas kurās esi bijis. Šīs vietas redz tavi piedraugie biedri un/vai cilvēki, kas tev ir piedraugoti vai seko citos sociālos tīklos, ja publicē šādu informāciju. Otrs iemesls ir tāds, ka cilvēki vienkārši grib veidot nelielu arhīvu jeb vēsturi ar vietām, kuras tie apmeklē.

Kāpēc cilvēki norāda vietas, kurās atrodas?

Šis ir top jautājums visiem cilvēkiem, kas nelieto Foursquare. Tiešām, kāpēc gan man kādam būtu jārada, kur es atrodos. Man ir grūti atbildēt. Personīgi es to daru stāvot rindā, ēdot pusdienas, garlaikojoties. Ļoti interesanti ir mirklī, ja kāds cits lietotājs ir atstājis padomu (tip) kādā vietā. Iespējams uz Tava mobilā telefona izleks paziņojums: “Pati gardākā pica šeit ir Āzīša pica.” vai vienkāršs padoms pasēdēt stūra klubkreslā. Jebkurš cilvēks var astāt padomus, kurus redz citi lietotāji. Tās var būt arī atsauksmes.

Katram no lietotājiem ir savs iegansts, bet apvienojot visu. Tas ir interesants un lielisks veids, kā dalīties ar informāciju, kas Tu esi un kādas vietas apmeklē. Protams, ir neliels spēles efekts, bedži jeb medaļas un nebeidzamais dzinulis iegūt maksimāli daudz mayor jeb “es šo vietu apmeklēju visvairāk” statusus.

Tev nav obligāti jārāda citiem, kur iečekojies, nesen tika veikts pētījums, kāpēc daudzi cilvēki nenorāda publiski vietas, kurās atrodas. Visizplatītākais iemesls ir privātums. Cilvēki ne vienmēr vēlas parādīt, kurā vietā tie, piemēram, griež matus, bet vēlas iegūt spēles punktus par iečekošanos.

Foursquare pasaulē

Pasaulē Foursquare lieto nu jau vairāk kā 3 miljoni lietotāji. Līdzīgs projekts ir Gowalla, bet kaut kādu iemeslu dēļ Foursquare novērojama daudz lielāka publicitāte un arī Latvijā Foursquare ir dominanta loma šajā miniatūrajā segmentā.

Foursquare ir izveidojis pāris lietiņas, kas ļauj vietu īpašniekiem kaut kā nebūt apbalvot lietotājus, kas iečekojās viņu vietās. To dara McDonalds, Starbucks, picērijas, futbola stadioni. Par to citreiz.

Foursquare Latvijā

Velos padalīties ar nelieliem cipariem, lai jau iepriekš atbildētu uz komentāriem, par to, ka Latvijā jau neviens nelieto šo lietu.

Šajā laika periodā man Foursquare ir piedraugi apmēram 135 draugi. Jebkuram Foursquare lietotājam ir pieejams savs un draugu Tops. Katras nedēļas sākumā šis tops tiek nonullēts. Šodien ir trešdienas vakars. Šajā periodā (trīs dienās!), no maniem 135 draugiem vismaz vienu reizi iečekojušies ir 52 draugi. Es esmu novērojis, ka ir daudzi lietotāji, kas aktīvi lieto Foursquare, bet viņiem ir tikai līdz pieciem draugiem tur. Tas ir ok. Tas nozīmē, ka cilvēki iespējams nedaudz vairāk domā par privātumu kā es.

Slavenajā naktsklubā Piens ir uzskaitīti 54 dažādi cilvēki, kas ir izdarījuši 259 čekinus.

Tirdzniecības centrā Alfa ir uzskaitīti 48 cilvēki, kas ir izdarījuši 109 čekinus.

Vecrīgas Turkebab ir uzskaitīti 28 cilvēki, kas ir izdarījuši 132 čekinus.

Tirniedzīcības centrā Origo ir uzskaitīti 29 cilvēki, kas ir izdarījuši 114 čekinus.

Kino Citadele ir uzskaitīti 42 cilvēki, kas ir izdarījuši 137 čekinus.

Pie Humberta ir uzskaitīti 28 cilvēki, kas ir izdarījuši 123 čekinus.

Pērlē ir uzskaitīti 30 cilvēki, kas ir izdarījuši 93 čekinus.

Ir cilvēki, kas neizprotamu iemeslu vadīti (vai arī dēļ punktiem) katru dienu iečekojās savā darba vietā, tādejādi paziņojot, ka šodien darbu nokavēja 30min vai arī vienkārši lieloties, ka viņiem ir darbs. Es nekad to nedaru, es neredzu iemeslu tam.

Katrs var lietot Foursquare kā viņš to vēlas. Tāpat kā Twitterim nav rakstītu noteikumu, kā tieši tas ir jādara un ja nedarīsi, tad tevi sodīs.

Nobeigumā

Ir grūti vienā rakstā izklāstīt visus sīkumus par Foursquare no lietotāja puses. It sevišķi, ja ir jāpielieto nelatvisks termins check-in, kas pirms 2 gadiem vēl nozīmēja iečekošanos viesnīcā. Kāds būtu pareizs latvisks termins? Atzīmēšanās?

Foursquare princips un ideoloģija noteikti ir uz palikšanutaču šādai informācijas dalīšanas nodarbei noteikti pagaidām ir ļoti izteikta nišas auditorija. Man ir prieks, ka eksistē uzņēmumi un lietotāji, kas ir atvērti jaunajām tehnoloģijām.

Skeptiskajiem cilvēkiem: pavaicājiet sev, ko pirms gada/pustotra jūs teicāt par Twitter. Ko pirms 7 gadiem teicāt par Skype?

Filmai Scott Pilgrim vs. The World pasaulē nav īpaši lieli panākumi, un, cik man paskaidroja, Latvijā vēl tā arī nav izlemts vai šo filmu rādīt. Plānotā Latvijas pirmizrāde ir 26. novembris.

Sekojot @zolotovskov un @moosatov Twitterī, pamanīju, ka viņi nesēž rokas klēpī salikuši un nākuši ar klajā ar ļoti savdabīgu risinājumu. Ir noīrēts Forumcinemas seanss (to var izdarīt jebkura maksātspējīga juridiska persona) un izveidots aicinājums apmeklēt šo seansu.

Šis ir eksluzīvs seanss, uz kuru nevar iegādāties biļetes Forumcinemas kasēs. Turklāt seanss ir 3. septembrī nevis 26. novembrī (un tikai iespējams rādīs).

Ja vēlies apmeklēt, dodies uz Facebook un piesakies (organizatori iekasē simbolisku 5lvl ziedojumus par skaistām acīm). Man lūdzu divas:)

Atklāti sakot, es biju visai pārsteigts, cik ātri tika izpirkti pirmie populārie piedāvājumi – kebabi, burgeri un arī dāvanu karte no uzvelckreklu.lv. Protams, pakalpojumam ir reklāma arī ārpus interneta vides, izmantojot, piemēram Radio101.

Kolektīvā iepirkšanās ir jauns pārdošanas kanāls

Kolektīvo iepirkšanos varētu salīdzināt ar degustāciju – tās abas darbojas pēc līdzīga principa – tev kā pārdevējam ir jāpiedāvā kaut kas garšīgs, lai saņemtu pircēju atsaucību. Kolektīvās iepirkšanās gadījumā tas nav siera gabaliņš, bet lielas atlaides.

Es gribētu vilkt analoģiju arī ar vairumtirdzniecību. Vairumtirgoji importē vai kā savādāk iepērk lielos kvantumos preces, kuras pēc tam pārpārdod mazumtirdzniecības veikaliem, kuros iepērkas iedzīvotāji. Šis modelis ir B2B. Kolektīvā pārdošana ir tā pati vairumtirniecība tikai uzreiz garantētai cilvēku masai (ar noteikumu, ja ir noticis darījums). Tas nozīmē, ka preci/pakalpojumu pārdod juridiska persona privātpersonai, taču, lai privātpersona spētu iegādāties šo preci, to ir jāiegādājas vēl daudziem lietotājiem. Tas ir iemesls, kādēļ kāds būtu ieinteresēts padot piedāvājumu tālāk. Teorētiski tas ir B2C-C modelis.

Spēles noteikumi uzņēmumam

Kolektīvās iepirkšanās pamatideja ir pirkums ar ievērojuma atlaidi, pretī saņemot noteikto minimālo klientu skaitu.

Atlaide

Atlaidei jābūt salīdzinoši lielai. Lielas atlaides un eksluzivitāte piesaista cilvēku uzmanību. Tas no sākuma izklausās visai drastisks gājiens, bet ja bizness var iegūt:

a) daudz vienādu darījumu (zemāka pašizmaksa uz vienu vienību);

b) daudz jaunu klientu, kas izmēģina produktu/pakalpojumu;

Minimālais darījumu skaits

Aprēķinot izmaksas, ir jānosaka minimālais klientu skaits. Ar klientu skaitu ir jāsaprot minimālo pirkumu jeb darījumu skaitu, lai uzņēmums būtu gatavs iedot šādam vairumam piršķirt ievērojamu atlaidi. Pašreiz KopāLētāk.lv minimālais pirkumu skaits svārstoties no 10 līdz 30 cilvēkiem.

Piemērs

Es reiz prasīju kādam uzņēmējam, kurš algo jauniešus, lai tie dalītu dažādus kuponus uz ielas cauri dienu, cik tas viņam izmaksā? Ir jānodrukā kuponi, kuri 90% gadījumos nonāk pa taisno miskastē, un jāalgo jaunieši uz kādām 5-6h dienā. Precīzu ciparu viņš neminēja, taču lika manīt, ka tie ir kādi 40-50lvl par vienu dienu. Atbildēju viņam, ka ar šādu dienas naudu, izmantojot internetu, viņš ne tikai iegūs jaunus apmeklētājus, bet arī redzēs ko par viņiem saka un būs iespēja bezmaksas uzturēt tālākās attiecības (ar bezmaksas es domāju, ka viņš to pats dara vai kāds no personāla, kas uzturas visu laiku konkrētajā ēstuvē).

Izmantot kolektīvo iepirkšanos manā piemērā būtu ideāli, jo:

a) nav jādrukā muļķīgi flajeri ar labo piedāvājumu, lai izlūgtos cilvēkus apmeklēt ēstuvi;

b) nav jāalgo darba spēks;

c) var izveidot vēl labāku piedāvājumu aprēķinot izmaksas un piedāvājot vēl lielāku atlaidi uz kādu konkrētu piedāvājumu, kuru iegādāsies uzreiz daudz klientu;

d) visdrīzāk par tavu pakalpojumu runās sociālos tīklos, sieviešu un vīriešu forumos u.c. interešu vietnēs.

Cik tas izmaksā uzņēmumam

Princips ir ļoti vienkāršs, ja tavs piedāvājums ir sasniedzis minimālo pircēju skaitu, tad no katra darījuma tiek iekasēta neliela daļa. Ja darījums nav noticis (nav sasniegts minimālais pircēju skaits), tad uzņēmumam tas neko nemaksā. Tātad nav ko zaudēt.

Pirmais uzņēmums, kas sasniedzis 100 jaunus klientus, izmantojot kolektīvo iepirkšanos

Tiko sazinājos ar triju banku pārstāvjiem:

Swedbankas PR aģentūra apstiprināja, ka lietotājs @swedbank_lv neesot Swedbankas! Banka sev ir rezervējusi @swedbank_latvia

SEB sabiedrisko attiecību vadītāja Agnese Strazda apstiprināja, ka konts @seb_lv neesot viņu

Parex sabiedrisko attiecību vadītaja Inga Saleniece apstiprināja, ka konts @parex_lv neesot viņu.

Ļoti iespējams ir arī citu banku konti sareģistrēti (piemēra, @nordea_lv, @rietumu_banka…). Lūdzu twitter lietotājus un citus kaili neklausīties dažādu lielo brendu twitter lietotājiem, pirms neesat pārliecinājušies vai tas ir īsts.

Pāris ieteikumi, kā parliecināties vai Twitter lietotājs ir īsts:

• var meklēt uzņēmuma mājaslapā kādas pēdas uz twitteri;
• pameklēt uzņēmuma preses relīzes un paskatīties vai tur ir norādīts twitter lietotājs;
• uzvanīt uz bezmaksas palīdzības tālruni vai labāk, uzreiz zvanīt sabiedrisko attiecību speciālistam.

Lai Jums veicas un neticiet tukšam gaisam!

Mobilly ir foršāks par skaidru naudu. Ar Mobilly Tu vari apmaksāt autostāvvietu, samaksāt par braucienu taksometrā, nopirkt vilciena biļeti, papildināt sarunu karti un veikt citus maksājumus, vienkārši nosūtot isziņu vai apstiprinot tos internetā.

Nesen viņi veica nelielu eksperimentu, kurā retvītojot viņu ziņu, pirmie 25 lietotāji saņēma 2ls kredīta papildinājumu savam Mobilly kontam. Eksperimenta mērķi un rezultātus Kārlis Andersons publicēja Mobilly Facebook lapā:

Daži jau noteikti pamanīja Mobilly 5dienas (06.11.2009) eksperimentu iekš Twitter. Tiem kas nepamanīja atgādināšu, ka dāvinājām 2 Ls Mobilly kontā un Mobilly draugu nozīmīti pa pastu tiem pirmajiem 25, kas RT mūsu ziņu “Foršāks par skaidru naudu http://www.mobilly.lv“.Eksperimenta mērķis bija noskaidrot:
1. Vai mūsu Twitter draugi ir gatavi RT ziņu par Mobilly?
2. Vai mūsu Twitter draugiem, ir Mobilly konti?
3. Ko var sasniegt ar nelielu budžetu?

Pirms ķeramies pie atbildēm, piebildīšu ka kopā šāds eksperiments mums izmaksāja 25×2(bonuss)+25×1(nozīmīte un sūtīšanas izmaksas) = 75 Ls

1. Nosakot spēles noteikumus (cik daudziem un ko varam sniegt) bijām izvēles priekšā, vai dot lielāku bonusu dažiem, vai mazāku bonusu daudziem. Piektdienas rītā, kad sakām eksperimentu, mums bija aptuveni 120 sekotāju. Galīgo izvēli jūs jau zināt un man šķiet, ka tā bija optimāla, jo tieši 25 RT arī saņēmām. Tas nenotika uzreiz, bet kādu 3h laikā un starp tiem nebija tikai mūsu sekotāji.

2. Ne visiem, kas RT mūsu ziņu, bija Mobilly konts. Tas mani mazliet pārsteidza, jo es gaidīju, ka šo ziņu tālāk pados tikai tie, kas ir pārliecinājušies vai mēs patiešām esam foršāki par skaidru naudu. Tagad gan viņiem būs iespēja to izdarīt un daži jau ir paspējuši noziedot vinnēto naudiņu labiem mērķiem.

3. Un beigās nedaudz par cipariem:
- Kopējais sekotāju skaits tiem draugiem, kas RT mūsu ziņu bija gandrīz 8 000 (tās varētu saukt par ekspozīcijām)
- Kopējais klikšķu skaits uz www.mobilly.lv no Twitter bija 94 (9300% vairāk kā vidēji dienā un 1,2% no kopējā ekspozīciju skaita)
- www.mobilly.lv lapas apmeklējums bija 498 unikālie lietotāji, kas ir gandrīz divtik lielāks kā parastā dienā
- Mobilly kontu šajā dienā atvēra par aptuveni 12% vairāk cilvēku kā parastā dienā.
- Arī mūsu Twitter draugu skaits pieauga par vairāk kā 30 jauniem sekotājiem. Paldies par to!

Es uzskatu, ka eksperiments bija izdevies, un aicinu LV uzņēmumus aktīvi izmantot tā saucamos jaunos medijus, lai pierādītu sev, ka tos var izmantot ne tikai jaunumu publicēšanai, bet arī konkrētu biznesa mērķu sasniegšanai.

Rezultāti skaidri parāda to, ka šādās kampaņās ziņa sasniedz ne tikai konkrētā lietotāja sekotājus, bet arī daudzus citus.

Man iekrita acīs šie eksperimenta rezultāti tāpēc, ka ir:

1. Skaidri definēts mērķis;

2. Rīkotāji ne tikai spēj uzrīkot kādu akciju tviterī, bet arī to novērtēt ar skaitļiem, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi.

Kopumā tas ir pareizais veids, kā veidot zīmola atpazīstamību un uzticamību tviterī, papildinot to ar tūlītēju rezultātu konstatēšanu (kas nozīmē arī faktu konstatēšanu pirms akcijas palaišanas).