Katru dienu es un visi citi izdaram daudz dažādu solījumu. Gribu parunāt par tiem solījumiem, kuri tiek izdarīti publiski internetā.
Internets ir radījis šausmīgi labu iespēju cilvēkiem parādīt sevi no visām pusēm. Šīs puses var būt dažādas, gan profesionālā, gan arī savu fantāziju paušanā, gan arī parādīt, cik labs esi ģimenes cilvēks u.c. Mēs katrs varam pateikt, kurš ir lielākais blogeris, labākais tēvs, slimīgāko fantāziju paudējs, labākais DJ, bet tas iziet tikai un vienīgi no satura/materiāla, ko šie cilvēki mums ir devuši.
Esmu redzējis desmitiem (varbūt pat simtiem) blogu ierakstu, kurā tiek pausta doma, ka “neesmu sen rakstījis, nav bijis laika, bet tagad esmu atpakaļ un gaidiet daudz jaunu ierakstu”. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka tas ir stulbs solījums, kas uzliek pamatīgu pienākumu to arī darīt. Parasti pēc šādiem ierakstiem seko ilgs laika posms, kad netiek tā arī rakstīts (dažos gadījumos tiek taisīti jauni blogi, no šiem pašiem personāžiem un izdarīti kārtējie bezjēdzīgie solījumi).
Tas, ko mēs daudzi esam ierakstījuši mūsu bloga parakstos, ka “šis blogs ir par….” ir visai pamatīgs rāmis visam. Es padomāju, ka daudziem jo daudziem lietotājiem twitterī ir greizi twitter apraksti. Es, protams, saprotu, ka reģistrācijas laikā ir bijušas pavisam citas idejas, kā šo rīku izmantot, bet viss mainās. Būtu jāpārskata, ko esam uzrakstījuši apraktos un, kas ir tas, ko mēs rakstam. Blakus nolikt reālos ierakstus, kas ir izdarīti. Bieži vien tas ir pavisam, kas cits skatoties uz to, kas ir nosolīts.
Runājot par sevi, labu laiku atpakaļ šo blogu nodēvēju par SEO blogu, jo tajā mirklī es par to ļoti interesējos, tad es šim solījumam pievienoju klāt web statistikas terminu, beigās tika pielikts interneta mārketings. Viss plūst un viss mainas. Kas ir noticis reāli? Pēdējais ieraksts, kas ir aizskāris SEO tēmu, ir apmēram pirms 20 ierakstiem, par web statistiku vispār jau neatceros, kad pēdējo reizi ko rakstījis. Vēl trakāk ir ar Twitteri. Tur man šķiet vispār nekas nav pa profesionālo līniju (ik pa viļņiem varbūt uznāk kaut kas).
Twitterī esmu manījis daudz twitter lietotājus, kuriem divas vai trīs ziņas, un tad klusums. Jebkura lieta, ko mēs internetā daram ir ļoti liels pienākums pret auditoriju (ja tiešām mēs gribam rezultātus). Izveidot blogu, twitter lietotāju, to sakonfigurēt, izreklamēt ir šausmīgi viegli salīdzinot ar solījumu, ko esam izdarījuši veidojot visu šo. Ja neturam solījumu, tad nekas nebūs.
Galvenā ideja, ko es šajā pirmdienas rītā gribu paust ir apmēram tāda, ka ik pa laikam ir jāpaskatās uz saturu, ko esam izveidojuši internetā (blogs, twitter…) un, ja tas nesakrīt ar to, ko esam pateikuši savā solījumā, tad steidzami mainām solījumu. Blogs, twitter lietotāja saturs veidojas komunicējot ar auditoriju, apzināti vai neapzināti jūtot, kas tai patīk un kas nepatīk.
Man ieteikums daudziem, jo daudziem ļoti gudriem cilvēkiem ir pavadīt vairāk laika veidojot pašu saturu nevis nodarboties X stundas ar bloga, twitter u.c. profilu veidošanu, konfigurēšanu u.c., bet uzreiz ķerties pie sava solījuma izpildes. Ja nespējam solījumu turēt, tad nebūsim paterējuši iztērēto laiku veidojot pašu solījumu.
jā, pa lielam var piekrist. Vēl es domāju – nav jēgas blogā un tviterī rakstīt – solīt da jebko. Un ja tas visa tehnoloģiju lieta ir kā apgrūtinājums, kurai neatliek laika – to nemaz nevajag kustināt :)
Galvenais ir neko nekam nesolīt :)
Labi, ka internetā (ne tā kā reālajā dzīvē) veco solījumu var vienkārši nodeletēt, un tas vairs nebūs spēkā ,un solīt atkal ko citu… Gandrīz bez sirdsapziņas pārmetumiem…
Sentimentāls gabals! Reizēm ir arī jāstrādā, ne tikai jaatwiterro ;)
latvieši vairāk raksta rakstus par twiteri nekā twito :)))
[...] … tu vari uzprišināt savu blogu ar rudzupuķu fotogrāfijām, patriotiskiem rakstiem par latvisku merčendaizu un pusmūža vīrieša cienīgām pārdomām par solījumiem un pienākumiem. [...]
[...] Šī atbildība nāk no uzņēmuma iekšienes, kas ir uzņēmies komunicēt (es agrāk rakstīju par solījumiem). Sociālie mediji ir par attiecībām jeb sarunu. Diskutablais jautājums ir tās atdeve. Tieši [...]