Vai uzņēmumiem ir jāslēdz pieeja sociālajiem medijiem?
Viens no pēdējā laika hobijiem man ir lasīt dažādus rakstus par produktivitātes palielināšanu. Es brīnos, ka par šo tēmu Latvijas interneta vidē ir ļoti maz runāts (vismaz neesmu pamanījis, ka kāds tam pievērstos nopietni). Varbūt vēl ir daudzi cilvēki, kas cenšas iemācīties strādāt un dzīvot produktīvāk, bet liekas, ka tā īsti neviens publiski nav par runājis. Viens no maniem mīļakajiem šīs jomas blogiem ir Zenhabits.net. Tur var smelties daudz dažādu atziņu un ik pa laikam kaut kas arī aizķeras galvā.
Viens no jautājumiem, kas šajā kontekstā bieži tiek pieminēts, vai darba vietā vajadzētu slēgt pieeju dažādiem sociālajiem portāliem? Ar pieejas slēgšanu es domāju situāciju, kad darba vietā uz datoriem neveras vaļā kāda lapa. Ar sociālajiem portāliem es domāju tādas lapas kā draugiem.lv, one.lv, miljons.com, youtube.com u.c. līdzīgas lapas, kurās notiek viedokļu apmaiņa starp cilvēkiem.
Palielam mēs visi esam 24/7 pieslēgušies tīklam. Mums visiem ir savs dators gan darbā, gan mājās. Mums visiem ir mobilais telefons, ar kuru ejam internetā, lai darīts katrs sazin ko (un nestāstat, ka to dara tikai advancētie cilvēki, kuriem ir telefoni ar lielajiem ekrāniem utt. To dara visi, es to esmu novērojis pārvietojoties sabiedriskā transportā. Visi sēž minioperās un kaut ko spaidās pa internetu). Lielai daļai no mums ir atkarība no kāda saziņas līdzekļa. Atkarībā no interesēm, tas var būt gan draugiem.lv, gan Twitteris, gan arī e-pasts. Respektīvi, ar katru dienu arvien vairāk cilvēki aktīvi piedalās sociālā vidē, bet tas notiek virtuāli caur blogiem, sociālajiem tīkliem, citiem saziņas līdzekļiem (varbūt pat tiešsaistes spēlēm). Šo vidi citi sauc par Web2.0, citi par Groundswell, citi vienkārši par jauno internetu. Jebkurā gadījumā internets ir palicis par vietu, kurā notiek aktīva sociālizēšanās, saturu papildina interneta lietotāji (user generated content), produkti/pakalpojumi tiek vērtēti ar zvaigznītēm un dažādiem lietotāju aprakstiem, it kā tradicionālos medijus lēnām izspiež blogeri un ārštata žurnālisti. Uzskatu arī, ka lēnām sāk nomainīties paaudze, kura lielāko savas dzīves daļu ir dzīvojuši ar internetu blakus, kas attiecīgi nozīmē, ka to viņi pazīst ļoti labi un spēj tajā orientēties.
Man liekas, ka jautājums vairs nav “vai darba vietā atļaut lietot šo vidi?”, bet gan “kā integrēt šo vidi darba vietā, lai nezaudētu produktivitāti, bet iespējams to pat palielinātu?”. Ja atgriežos pie mana apgalvojuma, ka jaunā paaudze, kura ar internetu ir uz Tu, arvien vairāk sāk dominēt darba tirgū gan lielākos, gan mazākos uzņēmumos, tad vai šo vidi varētu izmantot arī biznesam? Ja mēs atbildam uz šo jautājumu ar “Jā”, tad tas savā ziņā pilnīgi izslēdz kāda portāla bloķēšanu darba vidē. Pasaulē uzņēmums pēc uzņēmuma jau ir atteikušies no cīņas par bloķēšanu, bet gan šo visu dara no otras puses – veido vadlīnijas kā uzvesties šajā vidē. Šādas vadlīnijas ir vajadzīgas, lai zinātu ko un kā darbinieks var atklāt publiskajā vidē un ko nevar. Tam ir jābūt skaidram kā kristāliņam. Ja to darbinieks nezina vai nesaprot, tad var notikt informācijas noplūde, kas var novest līdz ļaunam iznākumam.
Uzņēmumu vadītājiem ir jāapzinās, ka draugiem.lv, Twitter, One.lv, blogi u.c. sociāli aktīvas vietnes ir tikai komunikācijas kanāls vai komunikācijas rīki, un tāpēc tie ir jāiepludina uzņēmuma vidē, un jāpaskaidro kā šos rīkus var izmantot biznesā (par piemēru, vai tu kādreiz esi sava uzņēmuma nosaukumu meklējis pa draugiem.lv dažādām vietām – galerijas, dienasgramatas u.c.?). Viens no veidiem kā rādīt priekšzīmi, kā šajā vidē uzturēties ir pašai priekšniecībai, kas var izveidot profilu gan Twitterī, gan citur. Uzņēmuma iekšienē vairāk jārunā par to, kā izveidot un izmantot vadlīnijas, nevis bezatbildīgi teikt, ka šī vide samazina produktivitāti. Ir jāprot apmācīt cilvēkus un izskaidrot, ko viņi var teikt šajā vidē un ko nevar. Skaidri un gaiši jāsniedz piemēri, kā viņi var izmantot šo vidi, lai celtu uzņēmuma vērtību un līdz ar to vienkāršā veidā aktīvie cilvēki labprātīgi iesaistītos šajā vidē.
Man liekas, ka uzņēmumi un cilvēki, kuri apgalvo, ka šī vide samazina produktivitāti neapzinās, ka tā īsti nemaz nav punkti produktivitātei tagad un tad, kad atvērta šī pieeja. Vai kādā uzņēmumā ir kaut kādi produktivitātes standarti? Turklāt ir miljons citu lietu, kas novērš uzmanību no galvenā darba, kaut vai skype, e-pasts, ikdienas gājiens pēc kafijas, daudzi pavada ilgu laiku pīpējot, citi iet garās pusdienās, citi dzerot rīta kafiju pavada vismaz 30min lasot jaunākos laikrakstus. Manās acīs šī jaunā vide vienkārši ir tik jauna, ka visi to nodēvē par ļaunuma sakni.
Mans gala ieteikums būtu jebkuram padomāt, kādas iespējas paliek neizmantotas, ja tiek slēgta pieeja šiem saitiem. Nevajag uzreiz vainot darbinieku, darbinieks pa lielam ir iegājis rutīnā un sociālā vide internetā viņam ir kā izraušanās no ikdienas. Vajag pamācīt kā izmantot šo vidi, iespējams, ka mārketinga komandai pat labāk veiktos, ja tie pietiekoši daudz sēdētu šajā vidē. Iespējams vairāk izsprastu tirgu, būtu tuvāk potenciālajam klientam. Ja mēs uzskatām, ka jebkuram darbiniekam jānoslēdz pieeja, tad padomājam, vai šis darbinieks ir pietiekami lojāls un kompetents, lai strādātu pie Tevis. Varbūt jameklē kāds jaunāks un kreatīvāks cilvēks, kas pazīst jauno vidi pietiekami labi, lai tajā neslinkotu. Ārzemēs vairāki cilvēki jau pauž ideju, ka nākamie, kas bankrotēs būs uzņēmumi, kas ignorēs sociālos medijus, tai skaitā arī slēgs pieeju saviem darbinikiem.
Iespējams šis raksts ir pārāk radikāls priekš latviešiem, un es esmu parāk iekšā teorijās no ārzemēm. Varbūt šī tēma būs aktuāla Latvijā pēc pāris gadiem, kad Latvijas internets nedaudz paaugsies.
P.S. iesaku izlasīt arī Lienas rakstīto par valsts pārvaldi.
Tweet23 Responses to “Vai uzņēmumiem ir jāslēdz pieeja sociālajiem medijiem?”
Comments
Read below or add a comment...
Aijas?
@Name (required): kļūdījos… Lienas!
Piekrītu, ka bloķēšana produktivitātes jautājumu pa lielam nerisina. Ja kādam ir asinīs gurķa rullēšana, tad viņš arī bez interneta atradīs veidus, kā izskatīties aizņemtam un svarīgam, neko darbā neizdarot. Turklāt darbiniekiem aŗi pašiem bez vadības norādījumiem vajadzētu saprast, kāda ir situācija darba tirgū tagad – nevajag nekādu lielo pamatojumu, lai Tevi atlaistu. Līdz ar to sliecos atbalstīt attieksmi “dari, ko gribi, un ej, kur gribi, bet klientam jābūt apmierinātam.”
Nu par to, ka jāizmanto sociālie tīkli biznesā man pat sadarbībā ar kolēgiem bija prezentācija pirms 2 gadiem Baltijas Finanšu forumā (nu tur kur visi baņķieri sanāk un savas lietas apsriež) :) Tad arī prezentējām risinājumu, kad uzņēmumi var izveidot paši savu “draugiem.lv” vidi, kur ļaut izpausties, blogot, twitterot utt nodarboties , bet jau kontrolēta vidē.
No savas pieredzes varu pateikt, ka mana darbavietā ir noteikti noteikumi komunikācijia ar “ārpasauli”, bet galvenokārt tie ir saistīti ar ierobežojumiem ko nosaka kompānijas esamība publiskajā tirdzniecība (NYSE: IBM)… jebkura būtiska informācijas noplūde, baumas vai komentārs par kompānijas vai konkurentu darbībām var novest pie baumu viļņa un ažiotāžas… līdz ar to ir atļauts blogot, bet strikti personīgo viedokļu izteikšanai par ne darba saistītiem tematiem. :)
Ar darbu saistitiem teatiem mums ir izveidots milzīgs iekšejais sociālais tīkls (kā nekā tomēr 400 000 darbinieki pa visu pasauli) kur ir līdzīgi kā draugiem.lv – profili (foto, ļoti detalizēti ar visu pieredzi, zināšanām, priekšniekiem utt) , jaunumi, blogi, dažādas darbam noderīgas lietas un šis tas ļoti nedaudz no izklaides… tas viss cieši integrēts ar tiešsaistes saziņas rikiem (čats, webkonferences utt).
Vispār par to rīku (neuzskati to par reklāmu) var palasīt arī šeit:
http://www-01.ibm.com/software/lotus/products/connections/
Peace! :)
Vēl viens labs resursu links kontekstā ar sociālotiklu esamību darbavietās:
http://lotusconnectionsblog.com/blog/connblog.nsf/dx/recent-webcast-invest-in-smarter-collaboration-%E2%80%93-early-benefits-of-enterprise-social-software
Latvijai ir vēl nedaudz jāaug līdz tam, vismaz lielākajai daļai uzņēmumu.
Bet līdz šim novērots, ka vismaz radošos uzņēmumos šos tīklus neslēdz, lai darbiniekam ir arī atpūtas brīdis. Strādāt astoņas stundas no vietas un neatpūsties ir vairāk neproduktīvi kā pieeja sociālajiem tīkliem.
Bet tas viss tomēr katra uzņēmuma ziņā.
Es arī uzskatu, ka ne visos uzņēmumos pieeja draugiem.lv u.c. tamlīdzīgiem servisiem ir vajadzīga lieta. Ir gan visai pagrūti izvērtēt, kam tas ir vajadzīgs darbam un kas var ļoti labi iztikt bez pieejas šiem laika kavēkļiem. Jā, ir daudzi servisi internetos, kas var noderēt kā uzņēmuma promoutēšanas rīki, bet nedomāju, ka draugiem.lv šobrīd tāds ir. Ir redzēti varianti, ka uzņēmumā šie servisi bloķēti pa dienu un darbadienas pēdējā stundā ir pieejami. Gribi niekoties, atstāj to uz dienas beigām. Tāpat vēl mums visiem ir jāaug, lai saprastu kad/ko un kā izmantot un darbiniekiem tiešām būtu vismaz instruktāžas veidā jāizskaidro ko viņi internetos var darīt un ko nevar – gluži tāpat kā iepazistina ar uzņēmuma security policy. Ja darbiniekam kaut kas nepatīk, durvis vaļā un aidā laimi meklēt citur.
jāsaka ka es strādāju lielā uzņēmumā kas pienes spainīšos kW ;)
draugiem tika nogriezts 3-4 gadu atpakaļ ;) twiteri, youtube, chati … viss ir noslēgts :) 80 ports vienīgais ir vaļā :) pieejami pāris portāli :) nu neko dzīvojam :)
Beidzot kāds par to raksta arī, domājot līdzi ar galvu. Respect!
Sociālie mediji Latvijā, īpaši tāds popularitātes fenomens kā draugiem.lv, šodienas situācijā patiesībā ir viens no efektīvākajiem lietišķās komunikācijas un reklāmas līdzekļiem, jo tāpat kā visādi smsbuzz un tamlīdzīgie nodrošina pārskatāmu segmentāro reklāmu – laikā, kad reklāmas budžeti arvien sarūk. Mēs vairs nevaram atļauties reklamēties uz visām pusēm, mums skaidri jāzina, pie kā nonāk mūsu pirktā reklāma. Un te tāds draugiem.lv ir lielisks, nemaz nerunājot par to kombinācijā ar vēl daudziem citiem jauno mediju veidiem, kas mazpamazām iekaro savu nišu LV.
@Gunārs Klēģers: Nuja. Neviens jau vēl nav atcēlis žurnālu lasīšanu un tamborēšanu vai diskusijas smēķētavā par vecenēm un vāģiem :D Draugiem.lv pat varētu pozitīvs būt, jo vismaz notur darbiniekus pie kompja un darba telefona uz galda :D
… kaut vai statistiski – tieši tagad ielogojies draugos un paskaties cik daudz draugu tev ir online. man šobrid bija 20 no 212 = turpat 10% šodien, darbadienas aktīvākajā laikā sēž draugos… Tas IR DAUDZ!
“viens otrs” par šo tēmu ir runājis gan…
Ne jau sociālo tīklu slēgšanā slēpjas tā problēma, bet gan katra galvā un pašdisciplīnā ;)
viss ir vienkārši – ir jāplāno
Man liekas, ka autors ir “apskatījies uz savu uzvedību internetā” un domā ka visi rīkojas sociālajos tīklos vienādi. Diemžēl tā nav. Deviņi no desmit cilvēkiem neveidos komunikāciju no uzņēmuma puses draugiem.lv. Deviņi no desmit cilvēkiem nav iedomājušies pat par video ievietošanu YouTube, ne arī par komentāriem — viņiem pat konta tur nav. Praktiski neviens vidējais biroja darbinieks Latvijā nezina, kas ir Twitter.
Vidējais Latvietis draugiem.lv ir ieinteresēts par to, “kas viņu ir apskatījis” un varbūt uzraksta kādu vēstuli. Netici: http://www.draugiem.lv/ads/?c=stats
Par to vai atļaut vai aizliegt — tur jau katrs zina savus kolēģus vairāk.
Mani savulaik “sasita lupatās” tas, ka valsts iestādē, kur tolaik strādāju, aizslēdza Skype. Lai gan tai pat laikā piemēram Tūrisma valsts aģentūrā Skype ir pat obligāta prasība, sazvanoties starp reģionu nodaļām utt. Taču “manējie” negribēja ekonomēt.
Skype normālā uzņēmumā ir jāiznīdē laukā. To nevar nekādīgi kontrolēt un sekot līdzi tam, ko darbinieki muld. Ja par to visu piedomā nopietni, tad ir pieejami daudzi citi risinājumi, kas nodrošina drošu iekšējo (un ārējo) saziņu.
krizdabz,
http://www.spectorsoft.com/
Dārgs softs, bet strādā ļoti labi. Mēneša beigās uztaisa mītingu un projektorā parāda katra apmeklētos portālus/skype sarunas visu priekšā. Domājams nākamajā mēnesī situācija kardināli.
Neredzu problēmu arī ar Skype izmantošanu. Ja vajag, arī to var logot, galu galā, uzstādīt kejlogeri vai tml – bet vai tā mēs saknē uzreiz nepieņemam, ka mūsu darbinieki ir debili un/vai ļaunprātīgi? Jeb latvietim joprojām tik traki kārojas cenzūras…
Lieta tāda, ka sociālajos tīklos pēdējā laikā to vien dara kā blenž bildes paretam komentējot (http://www.nemirst.lv/draugiem/). No produktivitātes viedokļa var padomāt arī cik tas prasa tīkla resursus, ja tajā pat laikā tīkls jāizmanto citām (darba) vajadzībām. Pie reizes bloķējot nedrīkstētu diskriminēt – ja bloķē draugiem.lv, tad bloķē arī one.lv u.tml.
Man darbā, kurā ir ierobežojumi, parasti visvairāk laika apēd http://www.ss.lv cita darba sludinājumu bloks :D
Pirms diviem gadiem stradāju Londona, IT uzņēmumā. Tur bija tendence bloķet visus sosiālos portālus, visu kur darbinieks varētu pavadīt pārāk daudz laika, tadā veida samazinoties produktivitatei. Par draugiem.lv viniem nebija nojausmas. Tadā ziņā man paveicās. :)
Bet par rakstu, tagad: Es piekrītu, interneta vidi vairs nevar ignorēt un neiedziļinoties teikt, ka tas ir vispārejs ļaunums. Piekrītu par viedokli, ka uzņēmumi, kas ignorēs socialos mēdījus viss drīzāk bankrotēs.
Esot prom no Latvijas, bija iespeja salīdzināt Latvijas un ārvalstu sociālo mēdīju lomu. Sapratu, ka mums ir vēl ko mācīties no kaimiņiem, bet esmu pārliecinats, ka tuvākos divos gados, ja ne pat ātrak, mes viņus panaksim.
Tagad ir īstais laiks kādiem interneta ģenialiem projektiem Latvijā.
vienkārša, pretīga viena portāla reklāma, es nekad neveidoju un arī neveidotu sadarbību ar firmu, kuru esmu iepazinusi caur kādu no portāliem, man ir svarīga tet a tet saskarsme… dators, tāpat kā internets ir tikai darba instruments, kas starp citu pēdējā laikā sāk arvien vairāk tracināt, jo nereti vajadzīgā infa tiek noslēpta aiz reklāmām – kā tas traucē! arvien biežāk – vienkāršāk ir pazvanīt 1188…. bez tam bieži lapās nestrādā serch… katrā ziņā tu zini ka viņiem tur jābūt failam kurā ir tāds un tāds vārds, bet to ievadot, serch pasaka ka nav tāda faila… protams meklējot parastajā pēc intuīcijas vai loģikas galu galā fails tiek atrasts, bet tas tracina…. tas pats par tā sauktajiem draugiem (starp citu man tur konta nav, kā protests, jo man patī satikties dzīvē nevis virtuālajā) vai kāds ir mēģinājis kādu tur sameklēt??? fuck! no 30 cilvēkiem kurus meklēju, atradu tikai 7!!!! iespējams ka pārējie tur ir, bet zem segvārdiem!!!, lai pārmeklētu kādus 300-1000 vārdus??? ziniet, man ir cits ko darīt…:D
tieši tādēļ man nepatīk internetā iepirkties, var pirkt tik to ko esi redzējis un precīzi zini… piemēram smaržas! viens saka ka smaržo pēc ziediem , a es saožu citrusus… nu kā var ticēt tam kas rakstūts??? tādēļ es dodos uz veikalu… un ziniet man negribas gaidīt… es tur arī nopērrku, jo ko var zināt, moš internetā precwe tieši beigusies, kas starp citu notiek regulāri…:D:D
un šādos apstākļos iepazīties ar firmu????? caur drqaugiem>???? tāpat būs jāzvana un jāiet skatīties… kādēļ tērēt laiku šiem portāliem??? pat darbu tā neagtrst, vienalga jāiet uz interviju…:D
@es:
Paldies par šo komentāru, smaids visai dienai :)
Lasot par pieejas bloķēšanu kā produktivitātes celšanas instrumentu, uzreiz nāk prātā dzirdētais – kā lietojām, tā lietosim. Tik tagad, pēc nobloķēšanas viss notiek caur proksi, kas nozīmē ātruma samazināšanos. Attiecīgi – pieaug laiks, kurš darba vietā tiek patērēts sociālo portālu apmeklēšanai.