“Ziņa, ko mediji visdrīzāk nepublicēs…”
Ar šādiem vārdiem Andris Rubins komentēja nesen veikto pētījumu par mediju ietekmi uz sabiedrību:
Tik tiešām, ir pagājis labs laiciņš, kopš relīze ir publicēta un Andra pareģojumi ir pa pusei piepildījušies — no medijiem reakcija nekāda. Lai gan redzams, ka twitterī ir notikusi neliela diskusija, viedokļu apmaiņa, iesaitējot relīzi 33 reizes, tomēr nekas vairāk, vienīgi pāris žurnālisti pasmējās, pārveidojot slikto ziņu virsrakstus par labiem.
Viesturs Dūle, Arnis Kaktiņš un Ivars Austers veica pētījumu par to, kā mediji ietekmē sabiedrību. Relīze gan ir veidota ļoti maigā valodā, taču viens ir skaidrs: mediji ietekmē ļoti! Pat pārāk daudz, iespējams:
Konstatētās atšķirības viedokļos/ vērtējumos ir šādas:
- Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka atbildība par to, ka patlaban daudziem cilvēkiem neklājas labi, būtu jāuzņemas
- cilvēkiem pašiem
- izglītības sistēmai
- Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka
- Latvija ir laba vieta kur dzīvot
- Latvija ir laba vieta kur strādāt
- Grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar slikto ziņu, ir atzinusi, ka viņi paši ir savas dzīves noteicēji un spēj ietekmēt to, kas ar viņiem notiek viņu dzīvēs.
- Grupas, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „stipri” un „patīkami satraukti”
- Savukārt grupas, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „vainīgi”.
Viestura Dūles komentārs:
Socioloģija ir zinātne. Tamdēļ gribētu teikt lielu paldies Arnim Kaktiņam un Ivaram Austeram, ka, līdz ar šo pētījumu nu būtu zinātniski pierādīts fakts, cik liels iespaids ir medijiem uz cilvēku pašsajūtu un dzīves, valsts uztveri. Un šis fakts arī daļēji pierāda, ka nepastāv 20.gadsimtā radītais termins objektīvā žurnālistika. Viss ir subjektīvs un katrs mediju darbinieks ar savu attieksmi, stereotipiem veido sižetu, komentāru, raidījuma saturu – līdz ar to – medijiem ir visas iespējas palīdzēt sabiedrībai un arī pašiem sev. Kā zināms, kritizēt un atainot konfliktus, avārijas ir ikdienišķi ierasti un reitingoti. Kā atrisināt un iedvesmot? Visi dzer no vienas akas. Ūdens izsīkst.
Tā kā sociālos medijos katram ir iespēja kļūt par mazu mediju, tad aicinātu runāt ne tikai negatīvās lietas, bet arī pozitīvās.
Tweet4 Responses to ““Ziņa, ko mediji visdrīzāk nepublicēs…””
Comments
Read below or add a comment...

Nezinu vai notikumi ir saistīti, bet apollo.lv ir parādījusies ziņu birka ar “tikai pozitīvi”
Tieši tāpēc savulaik tapa kakao.lv lai izvairītos no visapkārtējā negatīvisma pasniedzot subjektīvu pofigismu :)
Nu es pats arī, lai balansētu informācijas dalījumu pēc negatīvs/pozitīvs, paķeru klāt kaut vai twitterī, kādu optimistu, kam sekot.
Patīk pozitivaszinas.lv (@pozitivaszinas) veidotais saturs – viegli, nepiesātināti un galvenais -pozitīvi.
Bet ja skatās uz mediju – portālu publicēto saturu, tā literāro stilu, to kā lietas pasniegtas, ņā, novēlu žurnālistiem paskatīties uz notiekošo pozitīvāk. Elemtārākais piemērs – vārda teju lietojums, cits par to pasmejās, cits ar tā palīdzību uztver pastiprināti.
Lai gan man vairāk patīk sekot līdz komentāriem – saistībā ar šo ir padomā interesants pētijums/projektiņs, bet nu nav sanācis pieķerties, bet nu būtība ir atspoguļot komentāros pielietoto “skaisto leksiku”, to saturisko novirzi no tēmas – negācijas, kas tiek personalizētas, līdz ar to agresijas līmenis ir augsts. Komentārus sanāk padaudz lasīt.
Es domāju, ka Latvijas žurnālistiem jāsāk ar jebkuras ziņas pasniegšanu kā tādu. Proti bieži
1) labās ziņas tiek pateiktas caur negatīvo prizmu
2) labajai ziņai, kas ir daudz svarīgāka par negatīvo tiek atvēlēts mazāk laika TV vai sliktāka vieta utt
Ir kur tiekties!