Mobilais interneta pieslēgums, lietderīgs gadžets vai bezjēdzīga izmaksa?

Viena lieta ir vairāk kā skaidra. Mobilais internets ir pakalpojums, ko jebkurš operators subsidē no citiem saviem pakalpojumiem. Ir vairāki faktori, kas operatoram, pēc manām domām, šo pakalpojumu pašizmaksu ļoti palielina. Pirmā noteikti ir dārgās tehnoloģijas, kas ir jāierīko stacijās, lai nodrošinātu puslīdz pietiekami lielu zonu ar normālu datu pārraides ātrumu. Neesmu speciālists, bet varu nojaust, cik sarežģīti ir izrēķināt cik kurā pilsētā/rajonā vajag lielu caurlaidību. Otrs faktors noteikti ir supports. Esmu pārliecināts, ka uzturēt puslīdz veselīgu palīdzības dienestu ir dārgi. Tehniskais atbalsts (support), kas darbojas 24/7 ir ļoti dārgs, jo ir tak jāmaksā cilvēkiem algas. Kā arī papildus sistēmas (pieļauju, ka tās ir dažāda veida monitoringa), kas ļauj saprast, kas tieši klientam neiet, jo bieži klients pats nezin, kas par štellītēm. Un noteikti šie visas izmaksas tiek subsidētas no citiem pakalpojumiem, jo mobilā interneta potenciālais klientu loks iespējams nemaz tik liels nav.

Mobilais internets ir noderīgs gadžets

Latvijā mobilo internetu piedāvā nu jau daudzi jo daudzi. Mirklī, kad Tele2 un Bite laipni piedāvāja izmēģināt šo mantiņu, es tā īsti nemaz neaptvēru, cik ļoti šī ir luksus lieta un kā tas nedaudz mainīs kā es domāšu pēc pāris lietošanas nedēļām. Pirmajā mikrlī es nodomāju, ka ļoti feina lietiņa, bet diezvai šis pakalpojums ieies manā ikdienas asinsritē. Kārtējās papildus izmaksas vai iespēja operatoram iegūt papildus līdzekļus (tad vēl nebiju aizdomās par izmaksām, kas operatoram ir, sniedzot šo pakalpojumu).

Bija mirklis, kad mans, nu jau bijušais, interneta pieslēguma uzņēmums bez paskaidrojumiem atslēdza man internetu. Centos zvanīt uz palīdzības dienestu, neviens necēla. Pametu. Par laimi man bija mobilais internets, ar kuru es bez problēmām padzīvoju kādu laiku, līdz Lattelecom pieslēdza optisko. Arī šajā mirklī es vēl neaptvēru cik noderīgs ir mobilais internets, jo to izmantoju tikai mājās.

Tā kā man pēdējā laikā ļoti dramatiski ir mainījusies dzīve, ļoti bieži sanāk lietot internetu ārpus biroja un mājām. Paļauties uz Lattelecom wifi visur es nevaru. Viesnīcās (Reval, Raddison un citās) pieejamais internets bieži vien ir dramatiski lēns, itsevišķi, ja notiek kāda IT konference. Jebkurā skolā (sākot ar RSEBAA beidzot ar Turību) pieejamais internets arī ir dramatiski lēns. Dažādas citās vietās bieži vien internets nav pieejams, vai tas, atkal, strādā ļoti lēni. Kas šādos brīžos ir glābējs? Jā, mobilais internets. Man nekad nav bijušas problēmas ar to, ka neietu, vai tas bremzētu.

Ja sanāk braukt uz citiem birojiem, tad arī ir grūti būt 100% drošam, ka tu varēsi atvērt savu laptopu un pieslēgties tā biroja internetam. Ne vienmēr tas strādā. Bieži vien, mistisku iemeslu dēļ, tas nav izdarām un te atkal nāk palīgos mobilais internets. Mobilais internets ir ārkārtīgi ērts. Atver datoru, iebāz puļķi, pēc 10sec nospiests Connect un tu esi internetā. Ātrā, stabilā internetā.

Galu galā, visu laiku ir drošības sajūta, ka ja Tev vajag internetu un tev ir puļķis tad pie interneta pieslēgties varēsi momentāli. Esmu aizmirsis par neveikliem jautājumiem, vai citos birojos varēs pieslēgties pie wifi, par tikšanās vietu meklēšanu vadoties no tajā ir Wifi vai nav. Mobilais internets = brīvība.

Kādu izvēlēties?

Kā jau sākumā rakstīju, esmu lietojis gan Biti gan Tele2. Pirmais, kas ir jāņēm vērā ir izmaksas un ir jāparēķina (vai jāpaeksperimentē) ar to cik daudz MB patērējam internetā. Nebūt nav tā, ka ar mobilo internetu nav iespējams nokačāt filmu. Ar Tele2 esmu vilcis no pirātu līča ar vairāk kā 600kB/s (ar Bites pieslēgumu parasti bija nedaudz mazāki ātrumi). Esmu veiksmīgi un ātri augšupielādējis dažādas bildes, video u.c. informāciju uz ārējiem serveriem. Mierīgi ar abiem internetiem esmu darbojies ar attālinātu datora (remote desktop).

Abi divi strādā vienlīdz labi, ja nu vienīgi Bitei ātrums ir nedaudz zemāks. Bet 400 vai 600kB/s liekas, ka ir pilnīgi vienalga, jo neba ar šādu pieslēguma veidu taisies kačāt vairākus desmitus GB. Kā arī Tele2 installējas krietni ātrāk uz datora, bet tas ir tikai one time job. Bitei plus būtu tāds, ka man bija problēmas ar win7 un viņu puļķi. Šo problēmu palīdzības dienests atrisināti ļoti veikli, zinošs cilvēks pretī bija. Tele2 nezvanīju, jo nebija vajadzības.

Ja godīgi, tad es pat teiktu, ka jāizvēlas tas operators, pie kā esi jau tagad, lai ērtāk būtu norēķināties un visi mobilie rēķini būtu vienuviet. Ja tas nav svarīgi, tad jāskatās uz akcijas piedāvājumiem vai jāļauj sevi uzpirkt kādam no operatoriem ar kādu brīnišķīgu pāris latu piedāvājumu.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Ir jālauž stereotips, ka mobilais internets ir pieejams tikai lielākajās pilsētās, es personīgi izmēģināju arī ārpus Rīgas, abi divi strādā lieliski. Protams, es pieļauju iespēju, ka ne visur tā ir, bet katram cilvēkam ir savas biežāk apmeklētās ģeogrāfiskās vides un vienkārši ir jātestē katrs piedāvājums. Ir visai muļķīgi teikt un balstīties uz citu cilvēku pieredzes šajā jautājumā, pašam vien ir jāmēģina.

Viens no mīnusies, kas ir visiem mobilajiem internetiem, ir pastāvīga baile, ka to puļķi varētu nolaust, vai saplēst sava datora USB portu. Nākotnē noteikti datoriem jābūt iebuvētai opcijai, ka es varu ielikt sim karti un pieslēgties kādam mobilā interneta tīklam. Tas būtu lieliski, ērti un tikai veicinātu operatoriem šo pakalpojumu piedāvāt vēl izdevīgāk, jo rastos jau adaptēts tirgus.

Pavisam tālā nākotnē, mums noteikti katram datorā būs šāda iespēja, jo pasaule iet uz mobilitāti. Jebkas un jebkam jābūt pieejamai jebkurā laikā un vietā. Cilvēkiem šāds pieprasījums tikai augs un ražotāji neatpaliks.

P.S. Mobilais internets būtu viens no gadžetiem, ko varētu jebkuram interneta cilvēkam dāvināt ziemassvētkos. Padomā par to.

Tweet