Posted on Mar 9, 2010

Apple iPad iekustinās Latvijas elektronisko grāmatu tirgu

Diemžēl nebiju pamanījis, ka iepriekš jau notika diskusija par e-grāmatām. Nu neko darīt, nāksies man šajā blogā izklāstīt savas idejas par e-grāmatām. Man tiešām negribas, lai e-grāmatu tēma paliek par vienu lielu diskusijas objektu bez īpašiem rezultātiem, tāpēc es arī piedāvāšu konkrētu risinājumu vai vīziju, kas visdrīzāk arī notiks.

E-grāmatas veidos jaunu tirgu

Par e-grāmatām es saucu grāmatu lasīšana uz kādas ierīces. Tas nav PDF vai līdzīgu dokumentu lasīšana uz datora. Šīs iespējas radīs jauna veida tirgu – jeb pusakadēmiskā terminā to varētu nosaukt par zilā okeāna tirgu. Es domāju, ka tas ļoti ietekmēs jauniešus, studentus un pieaugušus cilvēkus, kas ar tehnoloģijām ir uz Tu. Pareizi rīkojoties e-lasītājus var padarīt par ļoti spēcīgu modes lietu, kas tikai būtu labi. Tas aptvertu ne tikai tos, kas jau mīl lasīs grāmatas, bet arī tos, kas it kā vēlas lasīt, taču apkārt ir tik daudz citas tehnoloģiskas lietas, ka tradicionālā grāmata paliek veca.

Parastie e-lasītāji zaudēs

Domāju, ka parastie e-lasītāji ātri vien zaudēs tirgu. Tie ir dārgi un tie dara tikai vienu lietu – bezkrāsainas grāmatas. Par parastajiem e-lastītājiem es saucu Sony Reader  un tā alternatīvus. Tie jums ļauj darīt tikai vienu, lasīt tekstus (grāmatas) dažādos formātus. Viens to dara labāk, otrs sliktāk, viens ātrāk, otrs lēnāk. Taču kopumā, ierīces strādā lēni un tās ir bezkrāsainas un garlaicīgas. Iepriekš es jau rakstīju, ka iPad multitasking neatbalstīšana ir tikai plus grāmatu lasītājiem.

Latvijas situācija

Latvijā arvien vairāk sāk runāt par e-grāmatām. Valters un Rapa jau sāk tirgot vairākus lasītājus. Taču man liekas, ka tā ir tikai tāda kā tirgus tehnoloģiskā līdera izrādīšanās, jo tas īsti tirgum neko nedod, jo nav jau īsti avotu, kas veidotu e-grāmatas. Liekas, ka pagaidām Latvija savās e-grāmatās sasniedza augstāko punktu tad, kad vairākas grāmatas varēja novilkt pirātiskos tīklos (da vinci kods), kāds FHM žurnāls (par to pat bija uzrakstīts pašā FHM)…

Pirātisma iespējas

Izmantojot parastos e-lasītājus ir ļoti liela iespēja nemaz nemaksāt par pašu grāmatu. Piemēram viens no izvēles faktoriem ir, vai attiecīgais lasītājs atbalsts .pdf formātu. Ja atbalsta – super! Pilns internets ar pdf grāmatām, parokoties dziļāk – var atrast visai daudz jaunu un aktuālu/dārgu grāmatu (angliski).

Apple iPad ir visas īpašības, lai veiksmīgi izvērstu e-grāmatu tirgu Latvijā

Es zinu, ka retais man noticēs, taču pie mūsdienu ekonomiskās situācijas  un straujo tehnoloģisko attīstību elektronisko grāmatu nākotni es redzu tikai iPad ietvaros. Respektīvi, ar veiksmīgu modeli, es domāju tādu, kas apmierina visas puses (lietotāja augstās tehonoloģiju prasības un biznesa modeli). Kā arī iPad nedaudz pārveido veidu, kā mēs lasam grāmatas, tajā pašā laikā parastie e-ink lasītāji cenšas simulēt “īstas” grāmatas lasīšanas pieredzi.

Apple Ipad ar Appstore samazina pirātisma iespējas līdz minimumam. Protams, uz iPad varēs lasīt pdf, taču tādu elegantu lietotāju saskarni varēs piedāvāt pa maksu, par ko cilvēki maksās.

Modelis ir pavisam vienkaršs. Latvijā jābūt kādam, kas izveido platformu, kas kalpotu kā vidusceļš starp izdevniecībām un itunes appstore (klientu). Tas nozīmē to, ka ir iesaistītas trīs puses:

e-gramatu-formula

1. Izdevniecības, kas ir atbildīgas par teksta failam līdzīgas sagataves nodrošināšanu. Izdevniecība1, izdevniecība2, izdevniecība3… (kāpēc gan izdevniecība nevar izrenderēt ne tikai postscriptu (laikam tā to sauca), bet gan arī savādāku – tekstu, ko var ielikt tālāk platformas rāmī.

2. Platforma, kas spēj pēc noteiktiem standartiem, ar savu “framework” izveidot elektronisku grāmatu, jeb programmu priekš ipad (un iphone). Piemēram, Sia Elektroniskā grāmata, kura jebkurai grāmatai var izveidot ipad programmas versiju. Platforma apstrādā tekstu, izveido grāmatu. Ja platforma izveido jaunu dizainu, lietotāju saskarni, daudz visai elementāri to var uzlikt visām lejupielādētajām grāmatām un visām uz nākotni. Pats “grāmatas dzinējs” uzlabojas neatkarīgi no satura, ko tas nes.

3. Lietotājs, kurš katru atsevišķu grāmatu var lejupielādēt samaksājot x naudiņas.

Cena: Izdevniecība + platformas uzcenojums vai arī savādāka peļņas dalīšana. Tāpat kā fiziskie vairumnieki – jebkurā mirklī modelis var pakļauties akciju cenām utml. reklāmas pasākumiem. Cena nebūt nebūs lielāka kā veikalos, iespējams pat zemāka. Latvijas grāmatveikalos ir gigantisks uzcenojums. Ja salīdzina grāmatas cenu kādā interneta veikalā (parasti tas ir 20%), tad kāds uzcenojums ir vecrīgas grāmatveikalos…

Papildus varam ielūkoties, ko Wired iecerējis iPad sakarā:

Kā arī, jau vairāki citi lieli ASV izdevumi apstiprinājuši, ka pievērsīs īpašu uzmanību iPad.

Lūk, tagad arī mans piedāvājums. Ja Tu, lasītāj, pārzini Latvijas izdevniecības, patīk tehnoloģijas un gribi attīstīt šo ideju tālāk (veidot šāda veida platformu, kas izveidotu sadarbību ar izdevniecībām). Lūdzu sazinies ar mani.

Jautājums tikai, kas būs vairāk, parastie lēnie un bezkrāsainie e-lastītāji vai ipadi? :)

Update: Tiko ar mani sazinājās, esot sākts darbs pie līdzīga projekta, taču ar citu konceptu. Bez ipad. Pirātisms FTW :)

Update2: Jūtams, ka cilvēkiem mana ideja nepatīk, tāpēc pie izejas posma varat pievienot ePub, Pdf un citus formātus, kādus vēlaties. Galvenais ir vienota platforma.

Posted on Mar 2, 2010

“Ziņa, ko mediji visdrīzāk nepublicēs…”

Ar šādiem vārdiem Andris Rubins komentēja nesen veikto pētījumu par mediju ietekmi uz sabiedrību:

mediji-sabiedriba

Tik tiešām, ir pagājis labs laiciņš, kopš relīze ir publicēta un Andra pareģojumi ir pa pusei piepildījušies — no medijiem reakcija nekāda. Lai gan redzams, ka twitterī ir notikusi neliela diskusija, viedokļu apmaiņa, iesaitējot relīzi 33 reizes, tomēr nekas vairāk, vienīgi pāris žurnālisti pasmējās, pārveidojot slikto ziņu virsrakstus par labiem.

Viesturs Dūle, Arnis Kaktiņš un Ivars Austers veica pētījumu par to, kā mediji ietekmē sabiedrību. Relīze gan ir veidota ļoti maigā valodā, taču viens ir skaidrs: mediji ietekmē ļoti! Pat pārāk daudz, iespējams:

Konstatētās atšķirības viedokļos/ vērtējumos ir šādas:

  • Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka atbildība par to, ka patlaban daudziem cilvēkiem neklājas labi, būtu jāuzņemas
    • cilvēkiem pašiem
    • izglītības sistēmai
  • Grupa, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, atzina, ka
    • Latvija ir laba vieta kur dzīvot
    • Latvija ir laba vieta kur strādāt
  • Grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, caurmērā biežāk nekā grupa, kuras dalībnieki tika iepazīstināta ar slikto ziņu, ir atzinusi, ka viņi paši ir savas dzīves noteicēji un spēj ietekmēt to, kas ar viņiem notiek viņu dzīvēs.
  • Grupas, kura tika iepazīstināta ar pozitīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „stipri” un „patīkami satraukti”
  • Savukārt grupas, kura tika iepazīstināta ar negatīvo ziņu, dalībnieki caurmērā biežāk emocionāli jūtas „vainīgi”.

Viestura Dūles komentārs:

Socioloģija ir zinātne. Tamdēļ gribētu teikt lielu paldies Arnim Kaktiņam un Ivaram Austeram, ka, līdz ar šo pētījumu nu būtu zinātniski pierādīts fakts, cik liels iespaids ir medijiem uz cilvēku pašsajūtu un dzīves, valsts uztveri. Un šis fakts arī daļēji pierāda, ka nepastāv 20.gadsimtā radītais termins objektīvā žurnālistika. Viss ir subjektīvs un katrs mediju darbinieks ar savu attieksmi, stereotipiem veido sižetu, komentāru, raidījuma saturu – līdz ar to – medijiem ir visas iespējas palīdzēt sabiedrībai un arī pašiem sev. Kā zināms, kritizēt un atainot konfliktus, avārijas ir ikdienišķi ierasti un reitingoti. Kā atrisināt un iedvesmot? Visi dzer no vienas akas. Ūdens izsīkst.

Tā kā sociālos medijos katram ir iespēja kļūt par mazu mediju, tad aicinātu runāt ne tikai negatīvās lietas, bet arī pozitīvās.