Pēdējā gada lielākais hīts ir izmantot visādus sociālo mediju rīkus, kas sniedz mums iespēju nobļauties un gūt 15 minūšu uzmanības ar savu “ātri uzveidoto saturu”. Taču labam saturam jādzīvo daudz ilgāk (šo blogu, kuru pēdējā laikā ļoti reti papildinu ar rakstiem, vēl joprojām katru nedēļu apmeklē ap 2000 cilvēku). Tas nav saturs sociālajos medijos – bilde twitpicā, kas aktuāla tikai konkrētās stundas – varbūt maksimāli vienu dienu. Twitters un citi sociālie tīkli mums dod iespēju cīnīties par “momentu” -par klikšķiem, kas tiek savākti pāris stundu laikā. Tad saturs nomirst – to vairs neviens neapskata, jo jau ir kāds cits, kas krāj klikšķus.

Blogos ir iespēja radīt daudz saturīgāku saturu. Kūrēt saturu ir daudz vieglāk. Noteikti esat dzirdējuši frāzi:

“Es tagad neveidotu WordPress blogu, bet gan uztaisītu Twitter kontu vai Facebook lapu.”

Vai ne? Arī Twitterī nav viegli – jo visi to dara. Kas prot un neprot. Daudz grūtāk ir radīt saturu no jauna un pasniegt tā, ka tas dzīvo ilgāk par vienu dienu. Jā, es esmu viens no tiem, kas vēl joprojām uzskata, ka “tradicionāls” blogs ir labākais veids, kā pasniegt savas idejas, un “ieguldītais laiks” neizgaist tik ātri.

Satura stratēģija ir velnišķīgi piņķerīga lieta. Nereti mēs atrodam mājaslapas, kurās saturs patiešām nav aktuāls. To neviens neatjauno. Tipiski pie lapas izstrādes pasūtītāja iedomas par “jo vairāk satura – jo labāk” netiek apgāztas. Esmu pamanījis, ka uzņēmumi tieši tagad atkal sākt veidot jaunas mājaslapas (krīze garām?) – pieļauj tās pašas vecās kļūdas – zem izvēlnes var atrast daudz apakšlapu, kuras pēc kāda laika būs ar vecu un neaktuālu informāciju. Mūsdienās pievieno blogu vai twitter pogas/widžetus. Uz palaišanas brīdi viss ir jauki, bet jau pēc mēneša twitterī nav neviena ieraksta, blogā karājas tas pats vecais ieraksts ar nosaukumu “Mums tagad ir blogs”. Tas ir nožēlojami.

Satura stratēģija sastāv no vairākām daļām. Daļa no tām ir tehniskas – kā saturs tiks atrādīts, tā struktūra, kādas tehnoloģijas tiks pielietotas u.tml. Otra daļa ir nedaudz svarīgāka – kā saturs tiks ražots (sākot ar ideju, beidzot ar kļūdu izķeršanu), kuri cilvēki par to atbildēs, kas notiks ar saturu vēlāk, kad, iespējams, tas varētu kļūt neaktuāls.Izklausās vienkārši, taču nereti organizācijās iestājas panika mirklī, kad neviens īsti neprot samazināt bildi, nerunājot nemaz par tādām lietām kā tehniski ievietot tekstu lapā (jā, vecais stāsts par nepareizu kopēšanu no Word dokumentiem), un visbeidzot – satura noformēšana pēc primitīvām SEO vadlīnijām. Mājaslapa nav vienreizējs pasākums – to nedrīkst tikai uztaisīt un vēlāk aizmirst par tās saturisko uzturēšanu.

Pirms apmēram gada es izlasīju pirmo grāmatu par interneta satura stratēģiju. Grāmatā tika izklāstīts tieši tik daudz teorijas, cik man uz to mirkli vajadzēja – no šāda skatpunkta vēl nebiju tajā laikā strādājis. Tajā bija pateiks vārdos tas, ko iepriekš nespēju nodefinēt. Kopš tā laika esmu izlasījis vēl pāris grāmatas gan par satura stratēģiju, gan par tā kūrēšanu.

Burtiski pirms pāris dienām iznāca satura stratēģijai veltīta sīkGrāmata (100 lappušu plāna) The Elements of Content Strategy, kurā ir vēl konkrētāk izklāstīts, kā visu šo procesu organizēt un, protams, dokumentēt. Ļoti maz “ūdens”, un visai daudz “gaļas”. Lieliska grāmata, lai, netērējot daudz laika, uzzinātu ko vairāk – gan kā veidot jaunas mājaslapas, gan kā organizēt informācijas apmaiņu organizācijas iekšienē, lai nodrošinātu veiksmīgu ārējo komunikāciju.

P.S. Tās 100 lappušu grāmatas man sāk patikt vairāk kā tās 300 lappušu. Vairāk “gaļas”, mazāk “ūdens”.