Paldies visiem par to, ka esat radījuši tik daudz foršus Twitter klientus un esat pacietuši mūsu nespēju nodrošināt stabilu darbību. Šobrīd mēs gribam pārņemt visu savās rokas. Ja tomēr vēlaties vēl kaut ko veidot, dariet to, bet, atklāti sakot, mums vairs nav vajadzīga jūsu palīdzība. Uzredzēšanos!

Tieši tā varētu iztulkot garo paziņojumu no Twitter vadības.

Protekcionisms

Protekcionisms manā uztverē ir antonīms vārdam inovācija. Valsts vai iekārta, kurā ir augsts protekcionisma līmenis (kaut vai PSRS) ir ieslēgta sevī. Konkurence šajā iekārtā ir stīva. Ar uzņēmumiem ir tāpat – ja tie lieto pārāk daudz protekcionisma politikas, agrāk vai vēlāk to konkurētspēja mazinās. AKKA/LAA ir izteikts protekcionisma piemērs. Cik ilgi vēl šī iestādes pastāvēs, ja nemainīsies?

Nav cilvēku, kas nav dzirdējuši par Google. Taču kā Google strādā un kādēļ tas ir tik veiksmīgs uzņēmums? Pretēji iepriekš Twitter paustajam paziņojumam, Google saka:

Mēs esam par brīvu informācijas apmaiņu – jūs varat savākt savus datus, kad un kā vēlaties.

Šie principi ir definēti zem “The Data Liberation Front“. Tu un jebkurš cits, kas lieto Google, var jebkurā mirklī visus savus datus eksportēt un aiziet pie kāda konkurenta produkta (piemēram, pāris klikšķi, izeksportē visu savu “bibliotēku” no Google Reader un importē kādā citā RSS lasītājā). Šie pāris teikumi ir viens no lielajiem Google veiksmes faktoriem – tas izstrādātājiem ir asinīs. Tikties pēc labākiem un labākiem produktiem un vienmēr atcerēties “lietotājs var jebkurā mirklī aiziet, mēs to viņam ļaujam… taču negribam.” Tā, lūk, ir inovācija.

Kas notika ar Twitter

Twitter aizvērās. Tviteris nebūtu tas, kas ir tagad, bez tādiem klientiem kā Tweetdeck, Tweetie, Hootsuite u.c. Twitter vadība ir pateikusi, ka nevēlas vairāk jaunus Twitter klientus un esošos brīdina, lai uzmanās.

Pēc manām domām, viens no Twitter galvenajiem popularitātes iemesliem ir tā izveidotā ekosistēma. Tā ir lieliska. Noslēgt to tagad būtu ārkārtīgi cūcīgi un netaisnīgi pret saviem līdzgājējiem.

Kāpēc gan Twitter nevarētu iet Google ceļu un paši sev dabīgā veidā turpinātu veicināt konkurenci, līdz ar to produkta attīstību? Es pieļauju, ka galvenais iemesls noteikti ir nauda. Twitter vēl joprojām nav atradis kārtīgu biznesa modeli. Iespējams, ekosistēmā ir kādas problēmas, kuras nevar tik viegli atrisināt – lieli draudi nenopelnīt neko.

Šobrīd nav gan dzirdēts, ka Twitter kādam ir atteicis vai noslēdzis “trubiņu” kādam ārējam servisam, taču ir doti skaidri mājieni, ka viņi to var izdarīt un izdarīs, ja vien gribēs.

“Ņemot vērā, ka par to runā jau 2 gadus, tad nav dūmu bez uguns.”

“Piemēram par iPod Touch pēdējo paaudzi jau visi pirms prezentācijas bija nolēmuši kamerai, kura prezentācijas brīdī tomēr nebija – pierāda, ka ar Apple ir trakāk, kā ar bitēm.”

“nu… arī iPhone sākotnēji likās bezjēdzīgi – vēl viens telefons telefonu gūzmā… līdz brīdim, kad notika tā prezentācija un visi saprata, ka apple NAV uztaisījis telefonu, bet kaut ko vairāk”

Taču es tā īsti neticu. Es skatos pēc sevis, kāpēc man vajadzētu vēlvienu ierīci, kas ir kaut kas starp datoru un iPhone? Jā, tas būtu foršs gadžets ar ko pāris vakarus paspēlēties, bet ergonomikas ziņā, tas būtu riktīgs pāatrinātājs ceļā uz dažādām masāžām (atceramies, ka arī ikdienā strādājot ar laptopu mēs pakļaujam sev lielam riskam, ka tiksim nedaudz traumēti). Pēc pāris vakariem šis gadžets nonāktu plauktā pie pārējām nevajadzīgām lietām, ko esam nopirkuši.

Es neticu, ka šāda ierīce tuvākos gadus var tikt izmantota kā primārais dators. Tas ir pārāk trausls, mazs un rakstot vienmēr būs jāskatās uz klaviatūras. Turklāt tā ir plātne, kas padara ilgstošu lietošanu (uz galda) nedaudz apgrūtinoši. Protams, varbūt Apple iznāks ar visādiem dock station risinājumiem, bet joprojām, tā ir plātne.

Attēlā nav īsts apple produkts, bet gan kāda fantāzijas lidojums...

Es nezinu kāpēc, bet man ļoti patīk Techcrunch publicētais raksts par tabletiem, un šis citāts it īpaši:

The only way Apple can make existing tablets easier to use is if they built one that was able to put itself away in a drawer after a week and permanently forget about itself.

Jau pagājušā gadā parādījās daudz jauni elasītāji, kas vēljoprojām tikai palielina savu daudzumu tirgū un ietekmi uz drukātajām grāmatām. Šis varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visai neloģiski būtu pirkt tabletu. Izteikts līderis šajā tirgū ir Amazona Kindle aparāts, kas jau ir vairākiem maniem paziņām. Latvijā ir jau divas iespējas tikt officiāli pie līdzīgām ierīcēm (te un te).

Es nevaru iedomāties darbu ar tabletu, tas vairums gadījumos varētu būt visai neērts, tas nespētu aizstāt datoru ar normālu ekrānu un fiziskiem taustiņiem uz kuriem nav jāskatās, kad rakstu. Kā arī šim ekrānam noteikti ir backlight, kas atkal piešķir īpašību, ka ilgstoši ar šo aparātu mēs nespēsim palasīt. Tas nevarētu aizstāt elasītāju ar e-ink tehnoloģiju, kas ir tradicionāla papīra alternatīvs.

Protams, jāpiekrīt, ka Apple jau divas reizes ir mainījuši priekšstatu par pārnesājamām ierīcēm – ipods un iphone, taču Tablets liekas, ka ir pavisam cita lieluma kalns, kas jāgāž. Kā komentē John Grubber:

“If you already have an iPhone and a MacBook; why would you want this? Swinging big — redefining the experience of personal computing…The Tablet, I say, is going to be Apple’s new answer to what you use for personal portable general computing.”

Iepriekš vairākas kompānijas, ieskaitot Microsoft, HP, jau ir mēģinājušas tirgū palaist tabletus. Varbūt sabiedrībā tam nebija gatava, varbūt produkti bija par sliktu, varbūt windows :), bet jautājums, vai tagad sabiedrībā ir gatava mainīt savus paradumus datora izmantošanā?

Un tomēr es ticu, ka Apple izdosies palaist kaut ko tabletam līdzīgu, bet pagaidām es nevaru iedomāties nevienu iemeslu, kāpēc es gribētu pirkt tādu ierīci. Vismaz tādu kādu es esmu iedomājies, noteikti nē. Līdzīgi, kā Martiņš agstāk, es sliecos teikt, ka Apple varbūt izlaidīs tabletu, bet tas pārrakstīs mūsu iedomāto ierīci uz galīgi ko savādāku. Es vairāk priecātos, ja Apple izlaistu ļoti feinu/krāsainu elasītāju un pieteiktu karu Kindle :)

Labu laiku atpakaļ es satikos ar Mairi Skuju, kas ir viens no cilvēkiem, kas ilgstoši jau darbojas Latvijas interneta vidē. Drošvien ir grūti Mairi nosaukt par reklāmistu, pīračkiku, jaunu projektu veidotāju, jo šim cilvēks man ir radījis priekšstatu, kas ir ļoti profesionāls un kompetents, ja iet runa par dajebko, kas notiek internetā – sākot ar PPC augstā līmenī beidzot ar dažādiem sabiedrisko attiecību jautājumiem.

VisasLoterijas.lv ir uzņēmuma Direct Marketing Group pakalpojums. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka lapa ir tikai kārtējais agregators informācijai – šajā gadījumā loterijām. Mairis pastāstīja, ka lapas sākumlapa jeb lapa, kas ir vērsta uz gala patērētāju ir tikai virspuse visam jeb redzamā aisberga puse. Galvenais pakalpojums, ko sniedz Visas Loterijas ir loteriju organizēšana. Tehniskā valodā to varētu nosaukt par loteriju dzinēju, ar kuru mēs varam plaši veidot dažādas izlozes.

Es nebiju aizdomājies par šo, ļoti konkrētas nišas produktu. Daudzi uzņēmumi, lieli un mazi, ļoti plaši izmanto dažādas loterijas, bet, ja tā padomā, tad bieži vien ir jādomā par daudzām dažādām organizātoriskām un tehniskām niansēm, lai gala rezultāts būtu baudāms. Un galvenais – rezultātu analīze. Tā kā, es vienmēr pievēršu uzmanību statistikai un rezultātu analīzei, tad man patika, kad Mairis man parādīja dažādas statistikas lietas, ko iespējams redzēt sistēma. Tas ir perfekts rīks, lai noorganizētu un novadītu loterijas procesu, un, ja nu vajag, tad pusceļā līdz beigām izvērtētu efektīvo un atmestu neefektīvo. Man gan nekad nav nācies organizēt kādu lielāku izlozi/loteriju, tāpēc man bija ļoti interesanti uzzināt par šo mazo un ļoti specifisko nišu.

Plašāk šajā video, kurā ar Mairi sarunājos par loterijām, visasloterijas, un par to, kas notiek Latvijas loteriju pakalpojuma sniegšanas biznesā un kas tad ir tas, ko DMG ir izveidojuši.

Mairis Skuja par visasloterijas.lv from Māris Reliņš on Vimeo.

Brīdinu, video ir nedaudz garšs. Šis ir mans pirmais video, tāpēc esiet saprotoši. Kā arī, es gan netaisos kopēt Ansi, vienkārši izdomāju, ka šis veids būs labākais, kas šajā gadījumā prastu izklasīt, kas ir šis portāls un kas to veido. Varbūt nākotnē vēl kāds video sekos, jo video taisīt ir daudz laikietilpīgāk kā rakstīt tekstu :)

Mobilais internets ir noderīgs gadžets

Latvijā mobilo internetu piedāvā nu jau daudzi jo daudzi. Mirklī, kad Tele2 un Bite laipni piedāvāja izmēģināt šo mantiņu, es tā īsti nemaz neaptvēru, cik ļoti šī ir luksus lieta un kā tas nedaudz mainīs kā es domāšu pēc pāris lietošanas nedēļām. Pirmajā mikrlī es nodomāju, ka ļoti feina lietiņa, bet diezvai šis pakalpojums ieies manā ikdienas asinsritē. Kārtējās papildus izmaksas vai iespēja operatoram iegūt papildus līdzekļus (tad vēl nebiju aizdomās par izmaksām, kas operatoram ir, sniedzot šo pakalpojumu).

Bija mirklis, kad mans, nu jau bijušais, interneta pieslēguma uzņēmums bez paskaidrojumiem atslēdza man internetu. Centos zvanīt uz palīdzības dienestu, neviens necēla. Pametu. Par laimi man bija mobilais internets, ar kuru es bez problēmām padzīvoju kādu laiku, līdz Lattelecom pieslēdza optisko. Arī šajā mirklī es vēl neaptvēru cik noderīgs ir mobilais internets, jo to izmantoju tikai mājās.

Tā kā man pēdējā laikā ļoti dramatiski ir mainījusies dzīve, ļoti bieži sanāk lietot internetu ārpus biroja un mājām. Paļauties uz Lattelecom wifi visur es nevaru. Viesnīcās (Reval, Raddison un citās) pieejamais internets bieži vien ir dramatiski lēns, itsevišķi, ja notiek kāda IT konference. Jebkurā skolā (sākot ar RSEBAA beidzot ar Turību) pieejamais internets arī ir dramatiski lēns. Dažādas citās vietās bieži vien internets nav pieejams, vai tas, atkal, strādā ļoti lēni. Kas šādos brīžos ir glābējs? Jā, mobilais internets. Man nekad nav bijušas problēmas ar to, ka neietu, vai tas bremzētu.

Ja sanāk braukt uz citiem birojiem, tad arī ir grūti būt 100% drošam, ka tu varēsi atvērt savu laptopu un pieslēgties tā biroja internetam. Ne vienmēr tas strādā. Bieži vien, mistisku iemeslu dēļ, tas nav izdarām un te atkal nāk palīgos mobilais internets. Mobilais internets ir ārkārtīgi ērts. Atver datoru, iebāz puļķi, pēc 10sec nospiests Connect un tu esi internetā. Ātrā, stabilā internetā.

Galu galā, visu laiku ir drošības sajūta, ka ja Tev vajag internetu un tev ir puļķis tad pie interneta pieslēgties varēsi momentāli. Esmu aizmirsis par neveikliem jautājumiem, vai citos birojos varēs pieslēgties pie wifi, par tikšanās vietu meklēšanu vadoties no tajā ir Wifi vai nav. Mobilais internets = brīvība.

Kādu izvēlēties?

Kā jau sākumā rakstīju, esmu lietojis gan Biti gan Tele2. Pirmais, kas ir jāņēm vērā ir izmaksas un ir jāparēķina (vai jāpaeksperimentē) ar to cik daudz MB patērējam internetā. Nebūt nav tā, ka ar mobilo internetu nav iespējams nokačāt filmu. Ar Tele2 esmu vilcis no pirātu līča ar vairāk kā 600kB/s (ar Bites pieslēgumu parasti bija nedaudz mazāki ātrumi). Esmu veiksmīgi un ātri augšupielādējis dažādas bildes, video u.c. informāciju uz ārējiem serveriem. Mierīgi ar abiem internetiem esmu darbojies ar attālinātu datora (remote desktop).

Abi divi strādā vienlīdz labi, ja nu vienīgi Bitei ātrums ir nedaudz zemāks. Bet 400 vai 600kB/s liekas, ka ir pilnīgi vienalga, jo neba ar šādu pieslēguma veidu taisies kačāt vairākus desmitus GB. Kā arī Tele2 installējas krietni ātrāk uz datora, bet tas ir tikai one time job. Bitei plus būtu tāds, ka man bija problēmas ar win7 un viņu puļķi. Šo problēmu palīdzības dienests atrisināti ļoti veikli, zinošs cilvēks pretī bija. Tele2 nezvanīju, jo nebija vajadzības.

Ja godīgi, tad es pat teiktu, ka jāizvēlas tas operators, pie kā esi jau tagad, lai ērtāk būtu norēķināties un visi mobilie rēķini būtu vienuviet. Ja tas nav svarīgi, tad jāskatās uz akcijas piedāvājumiem vai jāļauj sevi uzpirkt kādam no operatoriem ar kādu brīnišķīgu pāris latu piedāvājumu.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Ir jālauž stereotips, ka mobilais internets ir pieejams tikai lielākajās pilsētās, es personīgi izmēģināju arī ārpus Rīgas, abi divi strādā lieliski. Protams, es pieļauju iespēju, ka ne visur tā ir, bet katram cilvēkam ir savas biežāk apmeklētās ģeogrāfiskās vides un vienkārši ir jātestē katrs piedāvājums. Ir visai muļķīgi teikt un balstīties uz citu cilvēku pieredzes šajā jautājumā, pašam vien ir jāmēģina.

Viens no mīnusies, kas ir visiem mobilajiem internetiem, ir pastāvīga baile, ka to puļķi varētu nolaust, vai saplēst sava datora USB portu. Nākotnē noteikti datoriem jābūt iebuvētai opcijai, ka es varu ielikt sim karti un pieslēgties kādam mobilā interneta tīklam. Tas būtu lieliski, ērti un tikai veicinātu operatoriem šo pakalpojumu piedāvāt vēl izdevīgāk, jo rastos jau adaptēts tirgus.

Pavisam tālā nākotnē, mums noteikti katram datorā būs šāda iespēja, jo pasaule iet uz mobilitāti. Jebkas un jebkam jābūt pieejamai jebkurā laikā un vietā. Cilvēkiem šāds pieprasījums tikai augs un ražotāji neatpaliks.

P.S. Mobilais internets būtu viens no gadžetiem, ko varētu jebkuram interneta cilvēkam dāvināt ziemassvētkos. Padomā par to.

Redziet, šos vairākus gadus, kad esmu apgrozījies šajā mediju, mārketinga, sabiedrisko attiecību nozarē esmu vairākas reizes gan dzirdējis, gan iekūlies pa vidu dažādām melnā pr kampaņām. Manī tas vienreiz izraisa pārdomas par tēmu “būt vai nebūt”. Ir gadījies, ka man ir informācija par abām pusēm un abas puses ar ļoti nelabām metodēm šo informāciju cenšas no tevis izspiest.

Visu nosaka nauda

Pēdējā laikā saprotu, ka pat labi draugi un paziņas spēj tev melot, tikai dēļ naudas. Krīze, laikam. Es spēju piedot, ja tiek noklusēts, bet mirklī, ja tiek atklāti cilvēkiem melots, lai iegūtu konkrētu informāciju ir par daudz. Savā praksē jau esmu sācis uzmanīties komunikācijā dažiem cilvēkiem, kas agrāk gan man ir melojuši, gan arī izmantojuši manu labvelību ne tiem labākajiem mērķiem.

Es saprotu vienu lietu, ka uzņēmums X cenšas padarīt savu produktu/brendu pazīstamu, iespējams arī nopērkot kādu rakstu laikrakstos vai žurnālos. Tas ir ar konkrētu mērķi, pārdot savu produkciju. Latvijā ir parāk maza, lai kāds žurnāls izdzīvotu bez šādiem rakstiem. Es uzskatu, ka reklāmraksti nav tas ļaunākais un katram cilvēkam ir galva uz pleciem, lai izlemtu par gala pirkumu (lai gan cik dzirdēts tad dažs labs tehnoloģiju žurnāls vairāk lielas ar saviem cipariem, bet reāli atdeves nav), un es ticu, ja tiešām produkts tiek iesmērēts, tad ieguvums ir tikai īstermiņā, un beigās uzņēmums tāpat dabūs savu tiesu. Ir mirklis, kad tiek pārkāpta kāda iedomāta robeža. Šis mirklis ir citu brendu nomelnošana. Es šeit nerunāju par to, ka reklāmas saukļos tiek pieminēts cits zīmols, lai salīdzinātu to ar savējo. Tās ir agresīvs mārketings ar kuru ir jācīnās, izmantojot dažādas metodes. Liekas, viena no labākām būtu sava uzņēmuma/pakalpojumu vēl labāku īpašību izcelšana!

Es šeit runāju ar cilvēku noalgošanu, lai tie slepeni nomelno uzņēmumu, mēģinot noslēpt pēdas, kas vestu uz viņu pašu un arī uzņēmumu, kas veic šo pasūtījumu. Parasti tas tiek darīts internetā, jo ir drausmīgi viegli noslēpt pēdas tik tālu, kamēr netiek iesaistītas valsts institūcijas izmeklēšanā.

Vēlreiz gribas akcentēt, ka ir dažāda līmeņa šie pasūtījumi, citi ir ar humora piesitiena, kur kāds entuazists izrāda savu lojalitāti pret brendu un nedaudz pasmejas par konkurentiem. Tas ir saprotami, tāda ir sabiedrība. Uzņēmumiem ir jāizmanto arī šādi cilvēki.

Visi morāles likumi tiek pārkāpti, kad tiek aicināts atteikties no kāda produkta/pakalpojumu.

Par mele2.lv

Es neapgalvošu, ka mele2 ir konkurentu pasūtījums, bet nedaudz likšu jums padomāt, izlašot šos punktus:

• ir pagājusi apmēram nedēļa, kopš tele2 ir palaidusi jauno lapu ar jauno dizainu. Vai parasta PR persona nedēļas laikā varētu nokopēt html, pārlikt to uz wordpress ādiņu un palaist lapu? Diezvai, es ļoti šaubos. Šeit ir iesaistīts kāds izstrādātājs, kas operatīvi varējis visu tehniski pavilkt.
• konkrētā persona, Uldis Cipsts, šo lapu ir padarījis par savu CV. Cilvēks strādā Kolonna Holding, strādajis pie Krrristovska kampaņas (pilsoniskā savienība), Gjensidige un citām kampaņām. Hei vecīt, ja man būtu tāds CV, es taisītu tādu visai stulbu lapu mele2.lv. Vai tiešām man nav izpratne, ka tas ir tikai bizness, tā ir tikai kompāniju, tā ir tikai mārketinga akcija utml. Vai tiešām jātēlo pravietis un jāmelo? Diezvai tas tāpat ir noticis… Teorētiski ir pareizi domāt, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības pateikt tieši acīs pilnīgi visu, ko domā. It īpaši, ja tas ir korporatīvs adresāts kā šajā situācijā.

• vakardien lapā vēl bija atsauce ne tikai uz Cipstu, bet arī uz GiveUsWork. Pēc nelielas manas paklaigāšanas twitterī viņi man atbildēja, ka esot veidojuši tikai pirmajā lapā atrodamās parodijbildītes. Man prieks, ka atbildēja.
• runā, ka arī cita veida informācija ir pazudusi.

Tele2 atbilde, publicēta 7guru portālā, Vita Sirica, Tele2 sabiedrisko attiecību vadītāja:

„Tele2 vienmēr meklē radošas pieejas un inovatīvus risinājumus pakalpojumu sniegšanā un komunikācijā. Izstrādājot savas kampaņas, mēs sagaidām, ka būs arī atbildes reakcija. Diskusijas un sarunas par Tele2 jauno komunikācijas platformu un absolūti izdevīgāko piedāvājumu Latvijas tirgū – tarifu plānu Meteorīts, pierāda, kaTele2 jaunā kampaņa un spēcīgais piedāvājums ir pamanīti. Pateicoties Meteorīta piedāvājumam, kas ļauj par fiksētu samaksu gandrīz neierobežotā apjomā runāt ar visu operatoru klientiem, nedēļas laikā interese par Tele2 tarifu plāniem ir gandrīz trīskāršojusies. Mūsu kampaņa „Būt varonim nemaksā neko” ir, acīmredzot,  viena no spilgtākajām un pamanītākajām šī brīža kampaņām Latvijā, jo vairāki cilvēki cenšas to izmantot savos nolūkos. Un šis ir vēl viens piemērs tam, ka kāds grib to izmantot savas atpazīstamības būvēšanai. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī citās valstīs. Tā Lietuvā, piemēram, Tele2 aktīvās kampaņas ir mēģināts apstādināt no konkurentu puses.”

Pa lielam jau to varētu iztulkot arī kā “nu kamon, you can do better“. Tele2 ir atbildējuši pilnīgi perfekti uz šo provokāciju.

Mana baža

Viens no aktuālajiem iemesliem, kāpēc mani satrauc dažādas apkārt notiekošās melnās pr lietas, ir jaunais projekts BuzzPodium. BuzzPodium uzņēmumi varēs izmantot ļoti plaši, tikai jāpakustina fantāzija. Tieši tāpēc man šis projekts patīk. Katrs varēs izmantot dotās iespējas un veidot dažāda veida komunikāciju. Es jūtu, ka būs jauna latiņa: SMR (sociālo mediju relīzes) un kreatīvas SMR. Es negribētu, lai BuzzPodium kalpotu kā melnā pr instrumentu un par to neuzņemsies atbildību es, mani kolēģi un BuzzPodium zīmols.

BuzzPodium izskatās būs ietekmīgs instruments. To var izmantot labiem un diskutabliem mērķiem. Šis gadījums liek mums aizdomāties par to, vai mums nebūs jāskatāš uz basic ētikas normām – vai vismaz jāizdiskutē šie jautājumi. Bet varbūt:

mums vienkārši jāpārskata mūsu priekšstats par tēmu, kas ir mūsdienīga konkurence un ka tas ir tikai normāli.

Skaidri un gaiši vēlos pateikt sabiedrībai, BuzzPodium ir rīks, ko katrs uzņēmums varēs izmantot, kā tas vēlas. Kā arī manās acīs visi uzņēmumi ir vienlīdzīgi. Mēs nešķirojam uzņēmumus pēc lieluma, virtuāla foršuma, bet gan vēlamies, lai interneta mediju komunikācijas līmenis pieaugtu un uzņēmumi vairāk pievērstu uzmanību socialajiem tīkliem un kopumā interneta reklāmai. Es ticu, ka tuvāko gadu laikā mārketinga arī Latvijas internetā izaugs un būs interesanti vērot gan kampāņas, gan to iznākumus.

Nesen tika publiskota jaunākā informācija par finanšu rādītājiem visām trijām kompānijām, daži fakti:

LMT apgrozījums sarūk par 9.5%

Tele2 apgrozījums pieaug par 5,9%

Bites ieņēmumi palielinas par 40% (diemžēl neatradu info par apgrozījuma pieaugumu)

Šeit ir visai skaidrs redzams, cik ļoti veiksmīgi vai neveiksmīgi strādā katrs no šiem mobilajiem operatoriem. Bet ne par to stāsts. Es nejūtos kompetents, lai analīzētu finanses. Es paudīšu savu viedo patērētāja viedokli par maniem novērojumiem un vērtējumu.

Iesākšu ar to, ka nesen tāds pasaulē slavens Wired autors Criss Anderson (grāmata The Long Tale) publicēja savu jauno grāmatu ar nosaukumu Free: The Future of a Radical Price. Šajā grāmatā tiek aprakstīts kā mūsdienas daudz kas paliek pa brīvu un kādēļ. Protams, šī grāmata ir izraisījusi plašu diskusiju, un daudzi ir sadalījušies divās frontēs, kas piekrīt teorijai un kas nē. Ļoti daudz par šo burziņu var uzzināt viņa paša blogā. Skatoties dažādas prezentācijas, lasot bloga ierakstus u.c. rakstus visu laiku centos vilkt paralēles ar Latvijas tirgu – viena no tām ir telekomunikācijas.

Latvijā telekomunikāciju jomā daudz tiek izmantots maģiskais vārdiņš bezmaksas. Ar tām bezmaksas lietām ir visai dīvaini, ir dažādi pieslēgumu veidi, ka jāmaksā noteikta summa, un tad noteikts pakalpojuma limits it kā ir bezmaksas. Bitei ir vesele kaudze ar dažādiem pieslēgumiem, vairāki no tiem atļauj zvanīt un sūtīt sms bezmaksas starp Bites klientiem. Toties LMT nesen nāca klajā ar savu Zero tarifu. Zero tarifa pamatprincips ir pieslēgt trīs draugus un ar tiem runāt bezmaksas (un sūtīt sms).

Iespējams nedaudz esmu sapriecājies par drosmīgo Tele2 gājienu un negribu gaidīt oficiālo Tele2 paziņojumu (drošvien būs preses relīze un vēl šis tas). Tele2 rīt vai nākamnedēļ palaidīs jaunu pieslēguma veidu ejot šo bezmaksas saukļa ceļu ar nopietniem smagiem un stabiliem soļiem.

Cik sapratu tad šī pieslēguma galvenās īpašības būs tādas:

Bezmaksas zvani un sms T2 tīklā

Uz citiem tīkliem būs 0.05ls/min un 0.05ls/sms

Abonēšanas maksa – 2ls vai 5ls mēnesī, bez jebkādiem līguma ierobežojumiem. 2ls būs kaut kādā noteiktā akcijas periodā, ja pāries no cita operatora vai mainīs t2 tarifa plānu (vot šo gan es nesaprotu, kāpēc?)

Rupji sakot, LMT tiek atstāts pamatīgi uz mutes ar saviem trim ZERO tarifa draugiem un Bitei nāksies izdomāt kaut kādu jaunu bonusu, lai būtu vēl izdevīgākiem un lētākiem kā T2. Bite to noteikti izdarīs, par LMT šaubos.

Un ziniet, ko tas nozīmē mums – patērētājiem. Mobilie sakari kļūst arvien lētāki un lētāki, protams, jāņem vērā ekonomiskā krīze, kas skar ikvienu, bet liekas, ka izmantojot šo situāciju arī T2 ar savu jauno pieslēgumu liks panervozēt LMT.

Nobeigumā citēšu Latvijas twittersfēras dižkareivi A.Medni:

Mana sirds pieder Tele2, prāts – Bitei, naudasmaks – LMT

PAPILDINĀTS

Šodien, 14. augustā palaista Tele2 kampaņa. Izveidota speciāla mājaslapa (uz WP bāzēta) savejie.lv, twitter konts – twitter.com/savejie, flickr un youtubes kanāls (labās reklāmas).

]]> http://nombre.lv/pa-temu/tele2-pacels-latinu-vel-augstak/feed/ 15 http://nombre.lv/pa-temu/kalvitim-ir-japamet-lattelecom/ http://nombre.lv/pa-temu/kalvitim-ir-japamet-lattelecom/#comments Mon, 15 Jun 2009 10:03:13 +0000 Māris http://nombre.lv/?p=2050 Pievienojos Jura Kažas uzsaukumam, ka Aigaram Kalvītim ir jāatstāj Lattelecom padome!

Aigara Kalvīša nonākšana Lattelecom amatā simbolizē to cinisko politisko un morālo korupciju, kas bijusi raksturīga Latvijas politiskai elitei – „vai nu Kalvīti Lattelecom, vai Dombrovskis netiks par premjeru” –kā ziņots medijos no zinošiem avotiem. Citos vārdos, kapteini, kas kuģi uztriecis klintij aizsūta labi apmaksāta pagaidu politiskā pensijā, lai Tautas partija piekristu kuģa nogrimšanas stadijā pie stūres pielaist Valdi Dombrovski.

Ja A. Kalvītis ir patiess patriots (un nabags viņš jebkurā gadījuma nepaliks), ir pienācis laiks viņam atkāpties no Lattelecom padomes un sūtīt vismaz vienu mierinošu signālu saniknotai un pamatoti satracinātai tautai.

Par šo vairāk varam lasīt:

• readwriteweb.com – Dear CNN, Please Check Twitter for News About Iran
• scobleizer.com – The day Twitter kicked CNN’s behind & @ev bought me a whisky
• news.cnet.com - ‘#CNNFail’: Twitterverse slams network’s Iran absence
• Twitter search – #CNNFAIL vai #iranelection
• Youtube – Šajā lapā var iepazīties ar dažādiem youtube ievietotiem klipiem. Negribēju šeit embedot, jo runā, ka Youtube aktīvi dzēšos ievietotos video no Irānas…
• Patika šis raksts, par to kā masu mediji piekāpjās twitter priekšā.

Flickr slideshow ar bildēm no Irānas:

Padalies ar linkiem, ja atrodi, ko interesantu!

1. Tiešām slikta baterija, man nākas lādēt apmēram reizi pa divām dienām;
2. Tomēr telefons ir liels salīdzinot ar citiem jaunajiem modeļiem;
3. Lielākais mīnuss ir iTunes;
4. Diezgan krīt uz nerviem telefona kontaktu grāmata, bet esmu jau apradis ar to;
5. Joprojām nav video filmēšanas iespēja (un nē, es netaisos jailbreakot);
6. Nevaru savienot caur bluetooth ar datoru;
7. Lai vai kā esmu pieradis pie ekrāna tastatūras, bet joprojām ejot pa ielu ir grūtības, jo ļoti ir jākoncentrējas uz telefonu;
8. Diezgan jocīga sms apstrāde. Katrai sms nevar apskatīt cikos precīzi tā ir nosūta, un pats galvenais, kas trūkst – SMS atskaites;
9. Lietot telefonu var tikai ar rokām, ar cimdiem tas ir jāaizmirst.

Plusi:

1. Pirmās handsfree austiņas, par kurām otrā galā klausītājs neko sliktu nesaka. Iepriekšējiem telefoniem bieži nācās dzirdēt līdzīgus teikumus kā “runā klausulē!”;
2. Patīk, ka varu lādēt caur usb vadu, līdz ar to lādētāju var paņemt visur kur vajag līdzi;
3. Kamera, kas dienas gaismā strāda ļoti labi un ātri;
4. Safari pārlūks. Lai gan nedaudz nedaudz iebremzē, bet no telefona vairāk es neatļaujos prasīt. Praktiski esmu aizmirsis par mobile vai wap lapām. Bez domāšanas rakstu iekšā dajebkādu adresi un mierīgi izmantoju. Katru rītu, braucot uz darbu, es parasti pārlasu ziņu portālus;
5. Meils, viena no labākām lietām visā telefonā. Es nevaru iedomāties, kā vēl labāk/īsāk pārbaudīt epastu (ja nu vienīgi ātrāk interneta pieslēgums?);

Tagad skarbākā, So What sadaļa. Īpašības par kurām daudzi iefano, bet atbildēt uz jautājumu So What? tā īsti nespēj:

1. Plašais programmatūras klāsts. Jā, programmu tiešām ir ārkārtīgi daudz, gan pa brīvu, gan maksas. Uzreiz saku, spēlītes man īsti neinteresē, tad nemāku spriest par tām, bet gan par pārējo. Jā, visas programmas ir foršas, tas pats Shazam, Last.fm pleijeris, iFart, Google Earth un daudzas citas. Viņas ir foršas pamēģinot, bet ikdienā lietot? Nezinu nezinu, kam ir jānotiek vai es kādu no šitām jaukajām programmām ikdienā lietotu, lai atvieglotu manu dzīvi. Man liekas, ka 1 no 100 programmām ir jēdzīga. Pārējā ir tāda zīmēšanās, kas piedien pamatskolā starpbrīžos tīņiem ākstoties savā starpā. (pats no īpašajām programmām izmantoju tikai trīs: iXpenseIt, Twitterfon un Pixelpipe. Attiecīgi, izdevumu uzskaita, twitterklients un fotobilžu augšupielāde Picasa Web albumos.) Varbūt es esmu pārāk drūms cilvēks, lai novērtētu visu to visas programmas, bet ja visām programmām ražotājs būtu pats apple, tad es teiktu, ka tā tik ir tāda zīmēšanās, lai parādītu, ka iPhone to spēj;
2. Ipods. Tas ir smuks, ļoti smuks, bet lai to pieskaitītu pie tiem lielajiem iPhone plusiem. Nezinu. So What, ka tie albumiņi tur smuki izskatās? Turklāt, ja gribas to visu laiku smuki, tad ir vai nu jāpērk mūzika no iTunes visu laiku, vai kārtīgi jāuztur sava mūzikas kolekcija (tagi, coveri…). Turklāt, vai tad mēs mūziku klausamies lūkojoties pleijerī? Mēs uzliekam dziesmu un dodamies, un man ir pilnīgi vienalga cik tas smuki vai nesmuki;
3. Ziniet tā fīča, kad pagrozot telefonu, viss grozas līdzi? Dažreiz pat tā fīča pamatīgi krīt uz nerviem;
4. Praktiski nelietojams GPS, jo darbojas ar pamatīgu aizturi. Man nav bijusi vajadzība izmantot GPS, tāpēc mans viedoklis ir ļoti subjektīvs.

Kopumā jāsaka, ka esmu apmierināts. Pat ļoti. Ar iepriekšējo telefonu, es neskatījos epastu, internetu, jo tas bija šausmīgi neērti, bet ar iPhone tas ir ārkārtīgi ērti. Galu galā, tas ir tikai un vienīgi telefons, kuru kā vienkāršu telefonu izmantot ir visai grūti, bet ja ir vajadzīgs internets un citas fīčas, tad tas domājams ir labākais aparāts, kas tagad pieejams.

P.S. lai iepirktos iTunes, es nopirku no archija dāvanu karti par labu cenu.

P.P.S. man tagad arī ir baigā problēma, ko neesmu atrisinājis. Respektīvi es pārinstallēju datoru un vecais iTunes, protams, vairs nav pieejams. iTunes man bļauj, ka ar jauno iTunes nevar sinhronizēt… ko man darīt? Drošvien apple’sti zinās atbildi.

Pirms uzsāku stāstu, gribu pateikt, ka neko nezinu par konkrētā stāsta varoni, un nav svarīgi vai viņa ir ļaunais vai labais personāžs.

Pirms kāda laika tribīne atkal tika izmantota ļauniem mērķiem – neslavas celšanai (autora profils, ar svaigu reģistrācijas datumu un nevienu rakstu). Runa iet par vienu ierakstu, kas jau ir ticis izdzēsts, bet Googles kopija ir palikusi. Sākumā pazuda visi dati, kas skar konkrēto personu, aizbildinoties ar datu aizsardzības likumiem (nez vai viņi zin, kuri dati maz ir aizsargājami, jo tika nodzēsti visi). Tagad skatos, ka raksts pavisam ir izdzēsts.

Meklējot Googlē konkrēto personu var redzēt, ka kādam tiešām šī kundze nav patikusi, un ir saspamots visur, kur konkrētā persona iedomājusies.

Šeit ir pierādījums, ka Googlē neesošu cilvēku, var padarīt par ĻOTI esošu izdarot pāris ierakstus dažādās vietnēs.