Katram no mums ir bijusi situācija, kad, dažādu apstākļu spiesti, esam sākuši meklēt savu pirmo darbu (nopietno nevis vasaras). Citiem tas pienāk jau vidusskolas laikā vai uzreiz pēc tās beigšanas, citiem mācoties augstskolā, citiem (iespējams, laimīgajiem) tikai pēc augstskolas beigšanas.
Īsumā pastāstīšu, kā man gāja pirms vairākiem gadiem.
Vidusskolas laikos pa vasarām es mēdzu strādāt vienā no izdevniecībām par maketētāju. Vasarā tā bija pilna darba diena (no vasaras 2 mēneši), un skolas laikā (kad viņiem kaut kas urgent notika), es strādāju uz pusslodzi. Alga man uz pilnu slodzi bija kaut kādi Ls 150, tad iemācījos ātri darboties un saņēmu Ls 200. Biju priecīgs, jo ,sēžot pie datora, dzerot tēju, ūdeni (protams, par brīvu), varu saņemt Ls 200, kamēr citi vienaudži mokās ar riktīgiem vasaras darbiem un saņem +- to pašu. Šo darbu es neatradu ne caur kādiem paziņām. Ieraudzīju avīzē Diena sludinājumu, aizgāju uz interviju, dabūju darbu (šoks bija tad, kad nosēdināja mani pie Apple datora :)).
Tikko pēc vidusskolas beigšanas, meklējot darbu, neko sakarīgu tā arī neatradu (arī izdevniecībā mani uz to brīdi negribēja), aizgāju strādāt uz Čilli picu. Jā, cepu picas :) Vājprātīgs darbs. Vienu mēnesi nostrādāju, saņēmu apmēram Ls 170 (precīzi neatceros) un aizgāju prom. Darba grafiks un darbs bija ļoti neciešams pie attiecīgā cipara. Es tiešām biju nomocījies un nespēju tā turpināt.
Par laimi, mani ap to laiku atkal uzaicināja strādāt atpakaļ uz izdevniecību, kamēr daudzi maketētāji ir vasaras atvaļinājumā. Nu jau nopelnīju kādus Ls 230/mēn. Biju priecīgs.
Tad es sāku mācīties augstskolā. Pēc pirmā semestra savajadzējās darbu, jo jutu, ka varētu pavilkt gan mācības, gan darbu (ja tam būtu brīvs režīms). Šoreiz nolēmu, ka jāsāk meklēt pa savu lauciņu – respektīvi, IT jomā. Apjautājos draugiem un tā tālāk, vai nav iespējams kaut kur cilvēkam pilnīgi bez sakarīgas IT darba pieredzes maz dabūt ko normālu. Viena no galvenajām prasībām man bija relatīvi brīvs režīms.
Pēc kāda laika es dabūju darbu mazā IT kantorī, kurā man kā pārbaudes darbs bija uztaisīt divas mājaslapas, kas bāzētas uz Mambo CMS. Es pat īsti nezināju amatu sev, bet pēc kāda laika mani sāka pārdēvēt par sistēmanalītiķi, jo sāku rakstīt dažādu programmatūru specifikācijas, un tad ar laiku es jau kļuvu tāds kā maziņš projektu vadītājs, jo nācās daudz ko darīt, sākot ar specifikāciju rakstīšanu, beidzot ar prezentācijām klientiem un pēc tam arī visu apkalpošanu lietu vadīšana. Pēc kāda laika es aizgāju. Es šajā kompānijā nostrādāju kādu pusotru gadu. Pirmā alga man bija Ls 170 (atceros, ka Ls 30 bija tāda kā prēmija), pēc pusotra gada mana alga bija ap 400 (vai 450, slikta atmiņa man uz algām :)). Protams, pa šiem 1.5 gadiem man gadījās arī pa kādai haltūrai un citām papildienākumu iespējām – IT industrija ir pilna ar dažādām haltūrām, un nereti sanāk (pāris reizes gadā) pat pa otrai algai.
Par tagadējo algu es negribu runāt, bet ir parādījušās daudzas citas un daudz specifiskākas haltūras, par kurām attiecīgi arī var labi nopelnīt, pie kurām es diez vai būtu ticis, ja man nebūtu attiecīgās pieredzes un vajadzības. Tagad esmu kompānijā, kurā ir ap 160 darbiniekiem un strādāju par Biznesa attīstības projektu vadītāju. Ar algu esmu apmierināts, jo man ir ļoti brīvs režīms + ir iespējams izglītoties + visādas haltūras no malām, kur nav daudz jāiespringst, bet sava specifika ir.
Mana īsā biogrāfija bija kā ievads tam, kādēļ es vispār rakstu šo rakstu. Es pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk dzirdu par to, kā tiek meklēti jauni darbinieki un kā daudzi cilvēki meklē jaunu darba vietu. Parunāt es gribu par tiem, kas meklē savu pirmo nopietno darbu.
Es negribu nevienu nosodīt, bet daudzi no “pirmās nopietnās darba vietas” meklētājiem neapzinās, ka viņu vērtība nav tāda, kādu to pieprasa topošais darba devējs. Ja tu esi beidzis RTU un jūties kruts, bet darba devējam ir jāizvēlas starp tevi un cilvēku, kas mācas vakara nodaļā un ir jau ar gada pieredzi attiecīgajā darba jomā, tad RTU kursniekam nav nekādu variantu – vienalga, ka vienam ir augstākā, otram nav. Turklāt, tie cilvēki, kas jau ir strādājuši, apzinās savu cenu. Viņi smaida, dzirdot par tiem cilvēkiem, kam nav darba pieredzes (divu kursu prakses vietas neskaitās), prasa, sākot ar Ls 600 uz rokas + dažādus labumus. Tas ir apsmiekls. (Protams, ir daži unikāli varianti, kas caur paziņām dabū ļoti labas algas par gulēšanu darbā).
Zinu konkrēti divus RTU gadījumus, kad cilvēki prasa, sākot ar Ls 600 mēnesī, bet pēc kāda laika var sadzirdēt, ka ir aizgājis uz kādu low paid job, jo viņa prasības neviens nespēj apmierināt.
Pa ausu galam dzirdēju divu cilvēku raksturojumus (1) cilvēks, kas ir izrēķinājis, ka viņam vajag Ls 600, lai varētu dzīvot, un (2) cilvēks, kuram Ls 500 ir Ls 500!
IT nozarē TRŪKST darbinieku. Pie tam ļoti trūkst. Viens no iemesliem, kādēļ trūkst, ir, ka daudzi nestrādajošie jaunieši saklausās, kādas nu visiem ir algas un aidā, prasīs to pašu. Nu nevar tā. Neviens tevi neņems darbā, ja vien patiešām tevi būs, par ko ņemt un maksāt to summu.
Tas, ka Mcdonaldā tagad maksājot pat Ls 400, neko vēl nenozīmē. Ir viena lieta sēdēt par Ls 400 birojā, pie kondiškas, normālas darba stundas, nevis skraidīt kā sunim pa Mcdonaldu nakts stundās.
Es negribu atbalstīt sākt meklēt kaut kādu darbu jau agri (negribu propagandēt mācību pamešanu), bet vajag laicīgi domāt. Ar to, ka ir augstākā izglītība, vairs nepietiek. Kā viena no prasībām ir darba pieredze, kuru apvienojot ar augstāko izglītību, var iegūt ļoti labu ciparu.
Ko Tu par šo domā?
PS. protams, ir visādi izņēmumi, bet es runāju par mainstream.