1/4 blogeris
Ik pāris dienas, tiekoties ar cilvēkiem, runājot par internetiem, sabiedriskajām attiecībām, mārketingu vai nu kā nu katram šo procesu patīk saukt (izdomājiet vienreiz jel vienu vārdu, angliski to visu sauc par Groundswell :), ļoti bieži cilvēki interesējas par blogeriem. Blogeri šito, blogeri to… bet kur viņi ir?
Man liekas, ka savā ziņā sabiedrisko attiecību speciālisti ir palaiduši garām lielo iespēju strādāt ar blogeriem, jo blogu ir palicis ļoti daudz, taču tādu, kur tiešām vēl puslīdz nopietni raksta, ir palikuši tikai pāris. Griezdamies aug visādās blogerīgas vietnes, taču daudz ir tādu, kas raksta ļoti reti un raksta ļoti specifiskas un personīgas lietas. Ja arī blogs ir interesants, nekur nav norādīts autors vai kā ar to sazināties. Twitteris, Draugiem.lv un visi citi mikroizpaušanās veidi tikai potenciālo kvalitatīvo saturu padara par nekvalitatīvāku. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Bet tomēr ir jāatzīst, ka jau labu laiku ir pagājis klasiskā bloga rakstīšanas metode. Tev ir doma, blogs, raksti. Raksti tik gari cik vajag, lai lasītājs saprastu tavu domu. Katrs jaunais sociālais serviss, pakalpojums, iespēja ir orientējas uz tava mirkļa iegribām, domām un uzmanības veltījumu. Tu izspļauj savu ideju un aizmirsti. Tu neizgremo to sava veida esejā, ja tā to var nosaukt.
Protams, viss tas arī rada jaunas iespējas dažādiem cilvēkiem izteikties, kuriem bloga rakstīšanai nav laika (atceros, ka pirms pāris gadiem wordpressu uzskatīju par super vienkāršu sistēmu. Tagad man slinkums pluginus meklēt, installēt, kur nu vēl update taisīt). Bieži vien jau arī nav ko daudz teikt. Tiem pašiem uzņēmumiem. Vieglāk vairums auditoriju ir uzpirkt un paspodrināt savu zīmolu ar kādu konkursu nekā rakstīt blogu. Tas ir visai loģisks process.
Te nu es esmu nonācis pie tēmas. Kāds tad ir mūsdienu Latvijas blogeris? Taču pirms tam es vēlos pievērst uzmanību uz ikdienas informāciju, ko mēs patērējam. Mums patīk patērēt informāciju, taču tā visa nāk no rietumiem. Daudzi raksti tur tiek veltīti arī blogeriem. Blogeri šitā, blogeri tā, viena blogera ietekme (influencers), kā tos indentificēt un tā tālāk. Domāju, ka katrs otrais šī raksta lasītājs kādreiz ir ko tādu lasījis. Taču arvien vairāk lasot to visu informāciju, kas atkārtojas atkal un atkal, vai esat padomājuši vai visi tie ieteikumi un pārspriedumi attiecināmi arī uz Latvijas vidējo blogeri - cik nu mums te viņu ir.
Es uzskatu, ka tā nav. Mums te viss ir miniatūri. Taču jāņem vērā, ka Latvijā neviens NAV blogeris. Mēs Latvijā esam tādi kā 1/4, vai pat 1/8 blogeri. Paskaidrošu. Blogs nevienam nav iztikas avots. Blogs nevienam nav primārais vaļasprieks. Blogs ir kaut kāda vietne, kur ik pa laikam - ja uznāk vēlme tiek izteikts viedoklis. Ar nožēlu, dažiem tas kalpo tikai, kad ir kādas negatīvas emocijas. Varbūt esam atgriezušies uz blogu būtības saknēm. Tā gluži ar nevar teikt.
Liekas, ka ne visi sabiedrisko attiecību speciālisti to ir apzinājušies. Plus/mīnuss SA speciālista attieksme pret blogeri ir kā pret, hmm, zemākas škiras žurnālistu. Ir viena lieta, kam es gribu pievērst uzmanību. Kāda ir atšķirība starp blogeri un žurnālistu? Žurnālisti visai daudz informāciju un materiālus iegūst no SA speciālistiem. Tas ir viņu darbs. Par to viņi ir mācījušies un ar to tagad pelna sev iztiku. Blogeris no otras puses ir tikai blogeris 1/8 vai mazāk savas dzīves, karjeras, laika… sapratāt.
Tātad atbildiet man uz jautājumu, kāpēc cilvēkam, kas ikdienā var nopelnīt sev iztiku, un tas mazais laiks, ko viņš atvēl bloga būtu jāatvel tieši tev, manu dārgo sabiedrisko attiecību speciālist? Tu teiksi: “Bet viņš ar to aizraujas, viņam tas patīk.” vai vēl labāk: “Viņi ir īpatnēji.” Padomā loģiski taču! Vai Tu esi tik īpašs, lai ietekmētu šo īpašo mirkli?
Esmu piedzīvojis un apspriedis vairākus šos mēģinājumus, ietekmēt gan manu viedokli gan citu. Pastāsti, kāpēc man būtu jāklausa, kaut kāda svešinieka epastam?
Šeit es nonāku pie gala iznākuma. Mani fascinē vairāku meiteņu profesionalitāte. Viens ir tas, kā SA speciālists spēj izveidot attiecības ar kādu cilvēku, kas nav žurnālists (blogeris, twitterlietotājs… [ieliec savu vārdu]) un attiecīgajā mirklī, šī draudzība arī pārsveršās par apbusēju labumu. Un nē, nekas netiek uzpirkts, iesmērēts vai kā tā. Tās ir parastas cilvēciskas attiecības, kas izveidojas laika gaitā un gūst atzinību no abām pusēm. Esmu sastapis šādas meitenes (jā, SA jomā strāda 90% meitenes, un man tas patīk) gan lielās organizācijās, gan arī dažādas aģentūrās. Kompliments jums :)
P.S. daļēji noraksturoju SA speciālista un žurnālistu attiecības ar.
Jā, patiesībā, es jau sen gribu uzrakstīt to, kas man sakrājies par to, ka SA speciālisti nenovērtē blogerus. Tas šķiet visai absurdi, ņemot vērā, ka visas sadarbības, kuras līdz šim notikušas ir attaisnojušas sevi. Un par to “zemākās šķiras žurnālistu” - bingo, trāpīts!
Es nesaku, ka būtu jādomā par tradicionālo mediju žurnālistiem, kā par zemākās šķiras blogeriem, bet es nevaru sagaidīt, kad cilvēki beidzot izvilks galvas no smiltīm un sapratīs, ka blogos/user created content ir spēciņš. Un bieži vien, lielāks kā avīzēs, TV vai rādžā.
Esmu kādu gadu piestrādājis par žurnālistu, nu tā, ārštata formā, lai saprastu vai man patīk, bija arī piedāvājums strādāt štatā. Sapratu, ka negribu, jo esmu pakļauts žurnāla formātam un vispār konkrētai katram rakstam atvēlētajai vietai (zīmju skaitam), un pats ļaunākais, rediģēšanai, kuras rezultāts man parasti nepatīk, bet kuru nevaru ietekmēt. Ja es gribu rakstīt labi, tam patērēju pārāk daudz laika, kā rezultātā jau tā mazā samaksa ir neadekvāta. Nav Latvijā tā kā New York Times, kur var kaut ko atļauties pat dažas nedēļas pētīt. Ja raksts nebūs gatavs stundās/max. dažās dienās, tad par naudu var aizmirst.
Izdomāju, ka man to nevajag un pietiek ar algu citā sfērā un nelielu blogošanu brīvajā laikā. Varu teikt to, ko gribu un kā gribu un pilnībā izpaust savas grafomāna tieksmes. Es nedomāju, ka rakstu sliktāk kā apmaksāts žurnālists, patiesībā es informācijas vākšanai ik pa laikam patērēju vairāk laika nekā apmaksāts, jo Latvijā honorāri niecīgā lasītāja skaita dēļ ir mazi un sanāk pietiekoši daudz drukāt, lai savāktu normālu algu.
Bet SA speciālisti man netraucē, visi, kas kontaktējuši, ir bijuši sakarīgi un bez sliktas attieksmes. Nu varbūt ir bijuši ar sliktu attieksmi, bet idioti jau ir visur.
Es neticu, ka Latvijā kādreiz būs profesionāli blogeri šī raksta izpratnē. Tāpat kā daudz labu žurnālistu. Latvijas mazā tirgus dēļ ne viens, ne otrs nav iespējams. Var spamot reklāmsūdus, bet normāliem un kvalitatīviem rakstiem auditorija ir krietni par mazu. Var rakstīt angliski, bet tur ir pārāk nežēlīga konkurence.
šīs būs tikai pārdomas par tēmu, jo raksts ir tāds izplūdis, un neko tolkam nepasaka
Blogi viennozīmīgi ir nākotne un lielā mērā arī realitāte.
tādā ziņā, ka izkonkurēs ziņu portālus. teiksim tā - mana uzmanība no rītiem ir un būs pievērsta 80% blogiem, kuriem sekoju un 20% kaut kādām ziņām, kas pārsvarā ir ļoti utilitāra vajadzība (zināt aktuālo). te ir jāpiezīmē, ka portālu delfi, piemēram, pagaidām neizkonkurē viens blogs, bet blogu kopums
un tādu kā es paliks aizvien vairāk
Blogi ir interesanti un blogs kā tāds pirmo reizi civilizācijas vēsturē piedāvā iespēju katram ar minimālām pūlēm panākt popularitāti un realizēt savu karjeru. Nu vismaz iesākt. Jo nevienam nekas nav jāpierāda - tu pats radi, pats publicē un pats menedžē. Un ja būsi interesants, tad viss aizies.
Par LV blogiem varu pateikt vienu - te nav aktīvu entuziastu. paņemam populārākos blogus. Ko mēs redzam? da neko īpašu. Šie blogi ir populāri tikai dēļ pieraduma, pazīšanās vai dēļ tā, ka nav nekā labāka. Letiņi ir pārāk mīskti pagaidām. ansis egel, kristabz, onkulis vai Tu pats - tie ir blogi? Tie ir šad tad raksti, kurus pamanu šad tad rss fīdā.
minēšu vienu no kreptīgākajiem spēļu blogiem: WoW.com - šaura tēma, bet katru dienu 10 raksti no dažiem autoriem. katru dienu 10 raksti! Un tikai tāpēc, ka viņi mīl WoWu un ir entuziasti!
Latvijā nav neviena blogera pagaidām, kurš rautos un plēstos dēļ sava bloga. Blogs kā bērns, kā dzīves jēga bezmaz vai! un ātrāk vai vēlāk tādi radīsies. Un tad būs gan popularitāte, gan fīdbeks, gan viss kas cits, kas rodas tad, kad mēs kaut kamā ieliekam visu surdi un dvēseli!
Mums nav bloga, kurā autors (autori) ieliek 100 sirdi un energiju (nu labi 70%)! Pie tam - tāda bloga, kuru reksta ne tikai par huhri šmuhri, bet ar konkrētu misiju un jēgu.
Un kad tas viss ir salikts kopā (misija, enerģija, dvēsele), tad rodas blogs, kurš noteikti patiks, kļūs superpopulārs un tā tālāk.
P.S. varbūt kaut kur mans viedoklis izskan neprecīzi - lūdzu replay, ja ir interese diskusijā, jo tēma ir tā vērta
Tas viss vienkārši norāda, ka lielais blogošanas vilnis ir pāri, un cilvēki tagad vairāk izmanto twitteri, ja grib ko paust, nevis blogu. Tas noteikti visā pasaulē tāda tendence. Latvijā esmu pamanījis, ka viens labs blogeris ir palicis slinks, un iemet labi ja rakstu mēnesī, otrs savukārt pārdevies līdz pēdējam, raksta kaut kādu komerciālo bulšitu :)
@Guigo: Helmut, vārdus! Kuri ir tie tavi nosauktie blogeri? :)
Guigo - tu par L. un M. ? :D
Bet kopumā jāsaka, ne jau tikai kvalitatīvu blogu Latvijā trūkst, arī liela daļa tā saucamo SA speciālistu patiesībā visai maz pārvalda sava darba specifiku. Un neba tāpēc, ka būtu muļķi, bet vairāk tāpēc, ka visa nozare ir diezgan sačakarēta
Daudzām lietām raksturīgs boom - bust cikls… Tāpēc tas pat savā ziņā ir tīri dabiski, ka blogi šobrīd ir mazliet izstumti no ierastās dienas kārtības.
Šobrīd ir liels piesātinājums ar dažādām platformām un iespējām. Parasti, kaut kas jauns vismaz no sākuma liekas arī interesants, un tas ir normāli, ka cilvēki to vēlas izmēģināt.
Tāpat arī vecais teiciens - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais… Respektīvi, ja blogi (kādi tie ir šobrīd vai arī piedzīvojuši evolūciju) būs vajadzīgi, tad (pēc loģikas) tie pastāvēs. Ja tie nebūs vajadzīgi, tad to vietu ieņems cits formāts..