Šobrīd ir liels piesātinājums ar dažādām platformām un iespējām. Parasti, kaut kas jauns vismaz no sākuma liekas arī interesants, un tas ir normāli, ka cilvēki to vēlas izmēģināt.

Tāpat arī vecais teiciens – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais… Respektīvi, ja blogi (kādi tie ir šobrīd vai arī piedzīvojuši evolūciju) būs vajadzīgi, tad (pēc loģikas) tie pastāvēs. Ja tie nebūs vajadzīgi, tad to vietu ieņems cits formāts..

Blogi viennozīmīgi ir nākotne un lielā mērā arī realitāte.
tādā ziņā, ka izkonkurēs ziņu portālus. teiksim tā – mana uzmanība no rītiem ir un būs pievērsta 80% blogiem, kuriem sekoju un 20% kaut kādām ziņām, kas pārsvarā ir ļoti utilitāra vajadzība (zināt aktuālo). te ir jāpiezīmē, ka portālu delfi, piemēram, pagaidām neizkonkurē viens blogs, bet blogu kopums
un tādu kā es paliks aizvien vairāk

Blogi ir interesanti un blogs kā tāds pirmo reizi civilizācijas vēsturē piedāvā iespēju katram ar minimālām pūlēm panākt popularitāti un realizēt savu karjeru. Nu vismaz iesākt. Jo nevienam nekas nav jāpierāda – tu pats radi, pats publicē un pats menedžē. Un ja būsi interesants, tad viss aizies.

Par LV blogiem varu pateikt vienu – te nav aktīvu entuziastu. paņemam populārākos blogus. Ko mēs redzam? da neko īpašu. Šie blogi ir populāri tikai dēļ pieraduma, pazīšanās vai dēļ tā, ka nav nekā labāka. Letiņi ir pārāk mīskti pagaidām. ansis egel, kristabz, onkulis vai Tu pats – tie ir blogi? Tie ir šad tad raksti, kurus pamanu šad tad rss fīdā.
minēšu vienu no kreptīgākajiem spēļu blogiem: WoW.com – šaura tēma, bet katru dienu 10 raksti no dažiem autoriem. katru dienu 10 raksti! Un tikai tāpēc, ka viņi mīl WoWu un ir entuziasti!
Latvijā nav neviena blogera pagaidām, kurš rautos un plēstos dēļ sava bloga. Blogs kā bērns, kā dzīves jēga bezmaz vai! un ātrāk vai vēlāk tādi radīsies. Un tad būs gan popularitāte, gan fīdbeks, gan viss kas cits, kas rodas tad, kad mēs kaut kamā ieliekam visu surdi un dvēseli!

Mums nav bloga, kurā autors (autori) ieliek 100 sirdi un energiju (nu labi 70%)! Pie tam – tāda bloga, kuru reksta ne tikai par huhri šmuhri, bet ar konkrētu misiju un jēgu.

Un kad tas viss ir salikts kopā (misija, enerģija, dvēsele), tad rodas blogs, kurš noteikti patiks, kļūs superpopulārs un tā tālāk.

P.S. varbūt kaut kur mans viedoklis izskan neprecīzi – lūdzu replay, ja ir interese diskusijā, jo tēma ir tā vērta

Izdomāju, ka man to nevajag un pietiek ar algu citā sfērā un nelielu blogošanu brīvajā laikā. Varu teikt to, ko gribu un kā gribu un pilnībā izpaust savas grafomāna tieksmes. Es nedomāju, ka rakstu sliktāk kā apmaksāts žurnālists, patiesībā es informācijas vākšanai ik pa laikam patērēju vairāk laika nekā apmaksāts, jo Latvijā honorāri niecīgā lasītāja skaita dēļ ir mazi un sanāk pietiekoši daudz drukāt, lai savāktu normālu algu.

Bet SA speciālisti man netraucē, visi, kas kontaktējuši, ir bijuši sakarīgi un bez sliktas attieksmes. Nu varbūt ir bijuši ar sliktu attieksmi, bet idioti jau ir visur.

Es neticu, ka Latvijā kādreiz būs profesionāli blogeri šī raksta izpratnē. Tāpat kā daudz labu žurnālistu. Latvijas mazā tirgus dēļ ne viens, ne otrs nav iespējams. Var spamot reklāmsūdus, bet normāliem un kvalitatīviem rakstiem auditorija ir krietni par mazu. Var rakstīt angliski, bet tur ir pārāk nežēlīga konkurence.