Apple iPad iekustinās Latvijas elektronisko grāmatu tirgu
Diemžēl nebiju pamanījis, ka iepriekš jau notika diskusija par e-grāmatām. Nu neko darīt, nāksies man šajā blogā izklāstīt savas idejas par e-grāmatām. Man tiešām negribas, lai e-grāmatu tēma paliek par vienu lielu diskusijas objektu bez īpašiem rezultātiem, tāpēc es arī piedāvāšu konkrētu risinājumu vai vīziju, kas visdrīzāk arī notiks.
E-grāmatas veidos jaunu tirgu
Par e-grāmatām es saucu grāmatu lasīšana uz kādas ierīces. Tas nav PDF vai līdzīgu dokumentu lasīšana uz datora. Šīs iespējas radīs jauna veida tirgu – jeb pusakadēmiskā terminā to varētu nosaukt par zilā okeāna tirgu. Es domāju, ka tas ļoti ietekmēs jauniešus, studentus un pieaugušus cilvēkus, kas ar tehnoloģijām ir uz Tu. Pareizi rīkojoties e-lasītājus var padarīt par ļoti spēcīgu modes lietu, kas tikai būtu labi. Tas aptvertu ne tikai tos, kas jau mīl lasīs grāmatas, bet arī tos, kas it kā vēlas lasīt, taču apkārt ir tik daudz citas tehnoloģiskas lietas, ka tradicionālā grāmata paliek veca.
Parastie e-lasītāji zaudēs
Domāju, ka parastie e-lasītāji ātri vien zaudēs tirgu. Tie ir dārgi un tie dara tikai vienu lietu – bezkrāsainas grāmatas. Par parastajiem e-lastītājiem es saucu Sony Reader un tā alternatīvus. Tie jums ļauj darīt tikai vienu, lasīt tekstus (grāmatas) dažādos formātus. Viens to dara labāk, otrs sliktāk, viens ātrāk, otrs lēnāk. Taču kopumā, ierīces strādā lēni un tās ir bezkrāsainas un garlaicīgas. Iepriekš es jau rakstīju, ka iPad multitasking neatbalstīšana ir tikai plus grāmatu lasītājiem.
Latvijas situācija
Latvijā arvien vairāk sāk runāt par e-grāmatām. Valters un Rapa jau sāk tirgot vairākus lasītājus. Taču man liekas, ka tā ir tikai tāda kā tirgus tehnoloģiskā līdera izrādīšanās, jo tas īsti tirgum neko nedod, jo nav jau īsti avotu, kas veidotu e-grāmatas. Liekas, ka pagaidām Latvija savās e-grāmatās sasniedza augstāko punktu tad, kad vairākas grāmatas varēja novilkt pirātiskos tīklos (da vinci kods), kāds FHM žurnāls (par to pat bija uzrakstīts pašā FHM)…
Pirātisma iespējas
Izmantojot parastos e-lasītājus ir ļoti liela iespēja nemaz nemaksāt par pašu grāmatu. Piemēram viens no izvēles faktoriem ir, vai attiecīgais lasītājs atbalsts .pdf formātu. Ja atbalsta – super! Pilns internets ar pdf grāmatām, parokoties dziļāk – var atrast visai daudz jaunu un aktuālu/dārgu grāmatu (angliski).
Apple iPad ir visas īpašības, lai veiksmīgi izvērstu e-grāmatu tirgu Latvijā
Es zinu, ka retais man noticēs, taču pie mūsdienu ekonomiskās situācijas un straujo tehnoloģisko attīstību elektronisko grāmatu nākotni es redzu tikai iPad ietvaros. Respektīvi, ar veiksmīgu modeli, es domāju tādu, kas apmierina visas puses (lietotāja augstās tehonoloģiju prasības un biznesa modeli). Kā arī iPad nedaudz pārveido veidu, kā mēs lasam grāmatas, tajā pašā laikā parastie e-ink lasītāji cenšas simulēt “īstas” grāmatas lasīšanas pieredzi.
Apple Ipad ar Appstore samazina pirātisma iespējas līdz minimumam. Protams, uz iPad varēs lasīt pdf, taču tādu elegantu lietotāju saskarni varēs piedāvāt pa maksu, par ko cilvēki maksās.
Modelis ir pavisam vienkaršs. Latvijā jābūt kādam, kas izveido platformu, kas kalpotu kā vidusceļš starp izdevniecībām un itunes appstore (klientu). Tas nozīmē to, ka ir iesaistītas trīs puses:
1. Izdevniecības, kas ir atbildīgas par teksta failam līdzīgas sagataves nodrošināšanu. Izdevniecība1, izdevniecība2, izdevniecība3… (kāpēc gan izdevniecība nevar izrenderēt ne tikai postscriptu (laikam tā to sauca), bet gan arī savādāku – tekstu, ko var ielikt tālāk platformas rāmī.
2. Platforma, kas spēj pēc noteiktiem standartiem, ar savu “framework” izveidot elektronisku grāmatu, jeb programmu priekš ipad (un iphone). Piemēram, Sia Elektroniskā grāmata, kura jebkurai grāmatai var izveidot ipad programmas versiju. Platforma apstrādā tekstu, izveido grāmatu. Ja platforma izveido jaunu dizainu, lietotāju saskarni, daudz visai elementāri to var uzlikt visām lejupielādētajām grāmatām un visām uz nākotni. Pats “grāmatas dzinējs” uzlabojas neatkarīgi no satura, ko tas nes.
3. Lietotājs, kurš katru atsevišķu grāmatu var lejupielādēt samaksājot x naudiņas.
Cena: Izdevniecība + platformas uzcenojums vai arī savādāka peļņas dalīšana. Tāpat kā fiziskie vairumnieki – jebkurā mirklī modelis var pakļauties akciju cenām utml. reklāmas pasākumiem. Cena nebūt nebūs lielāka kā veikalos, iespējams pat zemāka. Latvijas grāmatveikalos ir gigantisks uzcenojums. Ja salīdzina grāmatas cenu kādā interneta veikalā (parasti tas ir 20%), tad kāds uzcenojums ir vecrīgas grāmatveikalos…
Papildus varam ielūkoties, ko Wired iecerējis iPad sakarā:
Kā arī, jau vairāki citi lieli ASV izdevumi apstiprinājuši, ka pievērsīs īpašu uzmanību iPad.
Lūk, tagad arī mans piedāvājums. Ja Tu, lasītāj, pārzini Latvijas izdevniecības, patīk tehnoloģijas un gribi attīstīt šo ideju tālāk (veidot šāda veida platformu, kas izveidotu sadarbību ar izdevniecībām). Lūdzu sazinies ar mani.
Jautājums tikai, kas būs vairāk, parastie lēnie un bezkrāsainie e-lastītāji vai ipadi? :)
Update: Tiko ar mani sazinājās, esot sākts darbs pie līdzīga projekta, taču ar citu konceptu. Bez ipad. Pirātisms FTW :)
Update2: Jūtams, ka cilvēkiem mana ideja nepatīk, tāpēc pie izejas posma varat pievienot ePub, Pdf un citus formātus, kādus vēlaties. Galvenais ir vienota platforma.
Tweet25 Responses to “Apple iPad iekustinās Latvijas elektronisko grāmatu tirgu”
Comments
Read below or add a comment...
Trackbacks
-
[...] Pirms sākat lasīt šo rakstu, būtu labi, ja jūs iepazītos ar Māra Reliņa ieskatu šajā jautājumā: Apple iPad iekustinās Latvijas elektronisko grāmatu tirgu. [...]
Neticu, ka iPads ar savu LCD’isku (vai nu kas viņam tur ir) jebkad aizstās īstu e-tintes e-grāmatu. Dzīvos līdzās – jā varbūt, bet grāmatas uz to pāriet lasīt vairums nepāries. Lasīt e-tintes grāmatu ir simtiem reižu patīkamāk un nenogurstošāk nekā jebkurā citā dator/mobīlā/iXYZ ekrānā. Pirms pats nebiju pamēģinājis, tam neticēju.
“…ierīces strādā lēni un tās ir bezkrāsainas un garlaicīgas…” – neinteresanta grāmata vienmēr ir garlaicīga un bezkrāsaina. Tādēļ vajag lasīt par to, kas tevi interesē.
Domāju, ka uz iPad diez vai riskētu lasīt lielā apjomā, aču gaisma tomēr ir lieta, kas jātaupa. Brilles man jau ir un mocīt acis lasot no LCD neesmu gatavs.
Pievienojos Māra viedoklim, ka parastie e-lasītāji Latvijā iznīks. Ir jāpierod pie domas, ka tā šobrīd ir neveikla un negatava tehnoloģija, kura vēl ir tikai ceļā uz lietotājiem patīkamu produktu. E-grāmatām ir jāprot būt krāsainām, jaudīgām un multifunkcionālām, lai tās vispār būtu interesantas plašākām cilvēku masām. Tie e-tintes risinājumi, kuri ir pieejami šobrīd, interesē tikai atsevišķus cilvēkus, kuriem ir īpaši lasīšanas ieradumi.
Par to, kādi būs iPad tirgošanas apjomi pasaulē un Latvijā ir grūti spriest, bet ir skaidrs, ka, lai e-grāmatas vispār sāktu parādīties mūsu ikdienā ir jābūt ļoti labai satura izplatīšanas platformai. Bet ar platformām ir tā, ka lietojamības ziņā joprojām neviens īsti nespēj tikt līdzi iTunes veikalam. Viņi ir lielākie mūzikas tirgotāji, viņi kļuva par lielākajiem mobilo aplikāciju tirgotājiem pasaulē un nu iTunes kļūst par lielāko grāmatu tirgotāju pasaulē. Vismaz tāds, noteikti, ir viņu plāns.
Tie, kas apgalvo, ka LCD ekrāni bojā acis, es tiešām gribētu dzirdēt, kādus pierādījumus šī apgalvojuma virzienā, citādi, gribētu teikt, ka tas ir populārs mīts.
Varu tikai papildināt rakstu ar faktiem – jau eksistē SIA eGrāmata un šāda platforma jau ir izstrādes procesā un savu dienas gaismu ieraudzīs šī gada vasarā.
@Miks: A davai pamēģini izlasīt 300 lapaspušu grāmatu uz LCD ekrāna vienā paņēmienā, pamēģini to pašu uz e-papīra un to pašu parastā grāmatā. Tad arī varēsi spriest par mītiem un realitāti. Vēlams lasīt arī lidmašīnā pie iluminatora, kur laiku pa laikam iespīd saule, vai braucot vilcienā, un mākslīgā apgaismojumā, kur reizēm gaisma spīd tieši uz ekrāna/lapas :)
Mana pieredze ir papīrs neglancētais ir vislabākais, tād nāk e-lasīklis bez tačskrīna, tad e-lasīklis ar tačskrīnu un tikai tad LCD ekrāns.
@asmo
Sliktus apstākļus jau var piemeklēt vienmēr. Es ticu ka e-tinte ir vistuvākā īstai grāmatai, tāpēc jau tā ir e-tinte. Es tikai gribu teikt, ka šāds aspekts ir svarīgs tev un citiem, kas lasa 300 lpp. vienā paņēmienā un dažādos apstākļos.
Man gribas domāt, ka vidusmēra grāmatas lasītājs visvairāk lasa sabiedriskajos transportos (kur viņam bail rādīties ar savu elektroniku) un tālāk jau mājās dīvānā, kur lasītājs pats ir gaismas noteicējs.
Attālinoties no e-grāmatām, kad pasaulē nāca iPhone bija (un ir) milzīgas masas ar cilvēkiem, kas apgalvoja, ka telefons bez pogām ir neērtākais saziņas rīks pasaulē. Es ceru, ka mēs tagad zinām, cik ļoti šie cilvēki kļūdījās.
Manuprāt, parastajiem melnbaltajiem e-ink lasītājiem būtu attīstības iespējas tik tad, ja to cena ļoti kristos un tie maksātu ~50Ls.
Ja nē, tad pašlaik parastam lietotājam izvēlēties tikai lasāmrīku pa ~200Ls nemaz neliekas izdevīgi, jo par to pašu naudu var nopirkt netbuku vai pieliekot naudu iPadu(kam itkā jābūt ap 300Ls) un tādējādi iegūt daudzfunkcionālu ierīci.
>> Domāju, ka parastie e-lasītāji ātri vien zaudēs tirgu.
Manuprāt, parastie e-lasītāji vēl tikai iekaro tirgu un viņiem vēl nav nekā, ko zaudēt. Protams, ja tu ar to domā, ka iPad pretendē tikai uz šo niecīgo tirgus daļu, tad jau tas nekas īpašs arī nebūs.
>> Taču kopumā, ierīces strādā lēni un tās ir bezkrāsainas un garlaicīgas.
Arī parastās grāmatas no malas raugoties ir bezkrāsainas un garlaicīgas. Tu varbūt vienkārši nesaproti šo izklaides veidu – lasīt grāmatas. Teorētiski es pieļauju, ka ir iespējams radīt daudz bagātāku saturu par tekstu (piemēram, interaktīvs saturs, iesprausti video utt.), bet tas nebūs viegli un lēti.
>> Izmantojot parastos e-lasītājus ir ļoti liela iespēja nemaz nemaksāt par pašu grāmatu. Piemēram viens no izvēles faktoriem ir, vai attiecīgais lasītājs atbalsts .pdf formātu.
Tu gribi teikt, ka iPad nebūs iespējams atvērt parasto pdf formātu? Neticu!
>> Attālinoties no e-grāmatām, kad pasaulē nāca iPhone bija (un ir) milzīgas masas ar cilvēkiem, kas apgalvoja, ka telefons bez pogām ir neērtākais saziņas rīks pasaulē. Es ceru, ka mēs tagad zinām, cik ļoti šie cilvēki kļūdījās.
Es joprojām uzskatu, ka iPhone ir nepraktiska spēļmantiņa. Tas bija modes kliedziens, bet šķiet, ka šobrīd tā mode jau ir beigusies. Es nesaku, ka tā ir slikta ierīce, bet reāli tā tomēr nav praktiski pielietojama. Esmu pats spēlējies ar dažādām iespējām, bet pēc kāda laika tas viss apnīk un tu saproti, ka reālām vajadzībām vai nu vienkāršāk ir atvērt vajadzīgo programmu uz lielā datora ekrāna, vai arī piezvanīt kādam un visu sarunāt. Protams, Apple uz to daudz nopelnīja, bet tas nav rādītājs, jo mobilo telefonu operatori pat pelna uz zvanu melodiju tirgošanu tīņiem.
Turpretī iespējai ar baudu izlasīt kādu jaunu, interesantu grāmatu ir nezūdoša vērtība.
Kintu,
nepiekritīšu, ka Iphone ir nepraktiska spēļmantiņa, kuras popularitāte ir beigusies. Ja tas tā būtu, tad mums šobrīd nebūtu tik daudz touchscreen telefonu un būs vēl daudzi
@kintu
Gandrīz visi telefonu ražotāji turpina kopēt iPhone, turklāt neveiksmīgi. Pagājuši 3 gadi un nekas labāks nav redzēts nedz no Nokia, nedz citiem ražotājiem, par spīti viņu pūlēm veidot telefonus, kas no attāluma izskatās kā iPhone. Šo atdarinājumu ekrāni ir nejūtīgi un aplikācijas kroplīgas.
Daudzas lietas ar iPhone ir ātrāk un ērtāk izdarāmas nekā datorā. Ir gadījumi, kad datoru var nemaz neslēgt iekšā, bet pietiek ar telefonu. Grūti saprast, kas tieši varētu būt tas nepraktiskais iPhone funkciju klāstā.
Nu bet tie daudzi telefoni jau tikai apstiprina, ka iPhone iziet no modes. Un ne jau iPhone izdomāja touchscreen.
Es uzdošu tiešu tādu pašu jautājumu: kas tieši varētu būt vieglāk izdarāms uz iPhone nekā uz datora? Atšķirība vienīgi ir tajā, ka telefons dod iespēju to visu paveikt mobili, kur datoru būtu pārāk grūti staipīt līdzi, lai gan ne tik ērtā veidā. Bet lai kā iPhone necenstos, vairums cilvēku nespēj ikdienā izmantot visas šīs mobilās aplikācijas. Piemēram, e-grāmatu lasīšana, ko var darīt arī ar iPhone. Bet ja jau tas viss ir tik ērti, tad kāpēc vēl vajadzīgs tāds iPad?
@kintu
Ko nozīmē iziet no modes? Varbūt kādam iPhone ir nopirkts, jo tas ir modīgi, bet es domāju, ka vairumam tas ir spēcīgs instruments: epasta pārbaudīšana 1-2 sekundēs, ātrāk kā ar jebkuru datoru, kurš ir jāieslēdz, jāatver interneta pārlūks/epasta aplikācija un jāielogojas; kalendārs/plānotājs vienmēr pa rokai utt. utjp. viss kas man nepieciešams, lai es ikdienā varētu veiksmīgi strādāt ir šajā telefonā iekļauts. Pārējās funkcijas var atrast App Store, kur var nopirkt aplikāciju jebkuram uzdevumam.
E-grāmatas var lasīt ar iPhone, tas nav ērti mazā ekrāna dēļ, bet var. Esmu lasījis vairākas grāmatas sēžot tramvajā, bet izmērs ir diezgan ierobežojošs.
Tāpēc arī vajadzīgs iPad, vai vienalga kāds pad no cita ražotāja, kas aizpildīs šo nišu – tas būs pietiekami mobils, pildīs iPhone funkcijas un ar to varēs lasīt e-grāmatas. iPadam ir savs strēķis ar trūkumiem, tāpat kā iPhone taču tas nemaina būtību – neviens cits ražotājs vēl nav uzlēcis tik augstu.
Es e-pastu uz datora apskatos 1 sekundes laikā uz daudz lielā ekrāna :D Manām vajadzībām iPhone ekrāns ir pārāk mazs, lai izmantotu nopietnām darbībām, bet pārāk liels, lai staipītu līdzi ikdienā. Es tagad ikdienā lietoju par 100 Ls vērtu Samsung (ar WM 6.0) ar relatīvi mazu ekrānu. Mazāks svars, kuru vieglāk turēt rokā, kad ilgi jārunā, plus rezerves akumulators bija svarīgāki kritēriji nekā “lekšana uz augšu”.
Arī iPad būs sava niša, bet iesākumā ir grūti izšķirt, kādas funkcijas būs tikai sekošana modei, bet kādas būs tiešām reāli noderīgas ikdienā. Līdzīgi kā ar netbook, kuru es sākumā arī ļoti daudz nēsāju līdzi ar galveno nolūku tieši e-grāmatu lasīšanai, bet pamazām sajūsma noplaka. Es pat nezinu kāpēc, bet laikam prāts un acis cenšas izvairīties no grāmatu lasīšanas no LCD ekrāna. Nezinu kā sanāk, bet tagad biežāk iegriežos bibliotēkā. Ticu, ka e-grāmatām ir nākotne, bet tas nebūs no LCD ekrāniem.
Jā, iPad Latvijā iekustinās elektronisko grāmatu tirgu tāpat kā iTunes iekustināja elektronisko mūzikas un filmu tirgu.
Zilā okeāna stratēģija – Laba grāmata iesaku visiem izlasīt ;)
Jau kādus 10 gadus neesmu darbojies ar izdevniecībām, bet kopumā autoram ir diezgan miglaina izpratne par šo procesu.
1. Izdevniecības sagatavo tekstu maketēšanas programmā noteiktā drukājamā formātā. Renderēšana uz postscript vai pdf ir tikai tehniskais solis uz tipogrāfiju. Bet pdf nav īsti piemērots formāts e-grāmatām, tāpēc formāta pārtaisīšana ir papildu darbs. Bezkrāsainai, “garlaicīgai” grāmatai tas būs samērā vienkārši, bet ar krāsainu enciklopēdiju tā jau ir praktiski atkārtota maketēšana, kas aizņem daudz laika un darba.
2. Cik saprotu, tiek runāts par satura un tā pasniegšanas veida saplūšanu. Domāju, ka te ir iespēja jaunām inovatīvām idejām, bet bez konkrētiem piemēriem nav iespējams pateikt, kādā virzienā tas viss varētu virzīties. Pašreizējo e-grāmatu princips ir tieši pretējs – nodalīt saturu no prezentācijas, lai tu varētu vienu un to pašu grāmatu lasīt potenciāli uz dažādām ierīcēm, ar atšķirīgu fonta izmēru utt.
3. Te jau ir bizness kā parasti. DRM ir nepieciešamais ļaunums, lai autori vispār piekristu, ka viņu darbi parādās e-formātā. Es gan nesapratu, kādā ziņā “parastie” e-lasītāji pieļauj pirātismu, ja arī tie izmanto DRM. Tas, ka Kindle var ielādēt un lasīt jebkuru atvērtu pdf, nenozīmē, ka Amazon pārdotās Kindle grāmatas ir atvērtas. Bet jebkurš DRM var tikt uzlauzts, tāpēc pirātisms nekur nepazudīs. Vienkārši jārada apstākļi, ka ērtāk ir nopirkt nevis meklēt starp drazām.
Par lasīšanu
Cilvēki šodien lasa vairāk, ja uzskaitam izlasīto daudzumu.
Par grāmatām
Lasa mazāk grāmatas, nevis lasa mazāk.
E teksta prieksrocības
1.Apstrādāt – izdalīt, kopēt, padod citam, uzglabāt online
2.Pārveidot citā formātā – pārveidot audio ( un pretēji)
3.Tulkot -
4. Izplatīšana – zibenīga , masveida
5. Linki tekstā uz citiem avotiem (konteksts)
6. ….
Iespiestā un elektroniskā teksta atšķirības ( un iespējas) ir nesalīdzināmas.
Stāsts nav par to “KAS IR LABĀKS”, bet “KĀDAS IR IESPĒJAS”.
Piekrītu, ka nav jēga strīdēties par to, kurš labāks. Laiks rādīs. Iespējams, ka labākais vispār vēl nav izdomāts un pēc gadiem 50 visi šie tehnoloģiju brīnumi sen būs miskastē, kā pilnīgi un neglābjami novecojuši.
Tomēr vislielākā kļūda ir pieņemt, ka visiem jālieto tikai viena veida aparāti. Tāpat kā visiem nav jālieto Word kā vienīgais teksta redaktors, tā arī visiem nav jālieto aifoni vai aipadi, lai cik viņi būtu ģeniāli, pielāgoti apmierināt visas cilvēku vēlmes utt.
Vēroju kas notiek, un atminos – pirms gadiem diviem ar pusi bija nojausma par e-papīru un e-grāmatām, es izteicu savas prognozes gan tad, gan pērn Diena u.c. rīkotajos pasākumos par drukāto mediju nākotni, ienākot elektroniskajiem… Toreiz pat nenojautu par tādu iPad, tagad, skatos, manus ilustrētā nākotne varētu iestāties ātrāk, kā biju domājis. Ja šogad Ķīnā bērni papīra grāmatu vietā uz skolu ņems jau elektroniskās mācību grāmatas, tad mana prognoze būs piepildījusies.
Bet pdf nav īsti piemērots formāts e-grāmatām, tāpēc formāta pārtaisīšana ir papildu darbs. –
Priekš tā e-lasītājos ir realizēta PDF reflow funkcija, kura ļauj lasīt arī priekš drukas samaķetētu PDF.
Bet jebkurš DRM var tikt uzlauzts, tāpēc pirātisms nekur nepazudīs. Vienkārši jārada apstākļi, ka ērtāk ir nopirkt nevis meklēt starp drazām. – Zelta vārdi.
Dažādi e-rideri lauj lasīt e-grāmatus dažadās formātās. Piemērām, Pocket Book atbalstā
fb2(.zip), txt, pdf, djvu, rtf, html, prc, chm, epub, doc, tcr.