Blogā par blogeru blogošanu! BLOGS!

Vakardien notika LU SZF organizētā diskusija “BLOGI: ekshibicionisms vai jaunā žurnālistika?”. Jāatzīstas, ka nesanāca tā kārtīgi noklausīties, tikai Artūra atraktīvo prezentāciju un pāris komentārus no lielblogeriem. Tika aprunāts daudz dažādas tēmas, kas jau kuro gadu kultivējas ap šo kņadu. Liekas, ka diskusija nedaudz ieslīka ne tajā gultnē, taču manas domas ļoti sakrita ar Artūru Medni, ka mūsdienās jebko varētu saukt par blogu jeb viedokļa paušanu. Citi speciālisti šo vidi gan joprojām sadala un dēvē par Groundswell (korporatīvā līmenī “cik daudz ielaisties attiecībās ar auditoriju”). Jāsaka, ka blogam joprojām pastāv izteikti savs formāts, kā pasniegt informāciju. Protams, ir citi izteiksmes līdzekļi. Tas arī ir ļoti nozīmīgi pie mūsdienu komunikācijas internetā.

Mani vienmēr mulsina fakts, ka Latvijas blogi tiek salīdzināti ar ārzemju. Protams, ar tiem lielākajiem – Mashable, Techcrunch u.c. Tie nu vairs nav tie blogi kā mēs to pazīstam jeb kā “blogi” tiek definēti. Tie ir spēcīgi mediji, pie tam – ļoti spēcīgi, it sevišķi tehnoloģiju jomā.

Par Latvijas apstākļiem, blogeris ne reti tiek salīdzināts ar žurnālistiem. Dažos vārdos sakot, man tas liekas aplami. Daudzi Latvijas tā saucamie žurnālisti vienkārši barojas un strādā no tiem iedotās informācijas, bieži relīzēm. Tā nav viņa vaina, tas ir price/perfomance jautājums. Mēs esam skaitliski maza tauta. Retais žurnālists spēj atpelnīt savu ieguldīto laiku, lai tiešām nosegtu kādu tēmu izcili. Un tie, kas tiešām to dara, tie to izdara izcili un to nevar salīdzināt ne ar ko. Bieži tas ir visai miglaini, jo jāinformē sabiedrība tai saprotamā valodā. Šeit veidojas populisms utml. Interesanti, kas notiek mirklī, ja žurnālists raksta blogu? Kas tad tiek salīdzināts? Es zinu – šī ir ļoti diskutabla tēma, tāpēc labāk par to daudz nerunāt – kopsaucēju skaidrā prātā tāpat neatradīs.

Māka rakstīt ir tirgus vērtība

Viena no lielākajām vērtībām, ko jebkurš blogotājs izkopj, ir rakstītprasme. Mēs visi esam savā ziņā ļoti gudri, pat teiktu – ģēniji. Taču ne visiem mums ir dabas dotas īpašības, kas ļautu visiem forši izteikties rakstiskā veidā. Izteikties rakstiski mūsdienās ir ļoti spēcīga vērtība. Tas ir veids, kā paust savas idejas. Tā ir prasme, kas noder vairums mūsdienu konverjeru darbiniekiem (tie, kas sēž cubicles).

Mūsdienās lielākoties komunikācija notiek, izmantojot klaviatūru. Vai tas ir kārtējais e-pasts, vai tā ir skype saruna, vai tā ir kārtējā garlaicīgā atskaite priekšniecībai. Tas viss notiek rakstiski.

Bloga rakstīšana ir kā treniņš, kurā bieži vien cilvēki cenšas bez liekas liekvārdības izskaidrot problēmu, ideju, risinājumu vai viedokli. Nav svarīgi, par kādu tēmu – blogu rakstot, tomēr tiek stimulēta rakstiskā/skaidrojošā domāšana. Ar laiku, ņemot vērā komentārus/reakcijas, tieši vai netieši mācās no tā, kā pareizi nākamreiz formulēt savu ideju, lai cilvēki to izprot tieši tā kā tu to izproti.

Līdzīgas idejas tiek paustas arī Rework (šī grāmata ir viena no labākajām, ko esmu noklausījies vakara skrējienos) un mārketinga guru Seth’a Godin’a jaunākajā grāmatā Linchpin. Tas būtu, ka bieži mums skolās tiek uzliktas nepareizas robežas – minimālais apjoms, kurā mums jāpauž savs viedoklis par kādu tēmu. Tas mums ieaudzina daudz liekvārdības, lai vienkārši aizpildītu laukumu un ieliktu kārtējo ķeksīti. Šī mācība iet nedaudz pretrunā ar realitāti, kas ir mūsdienās – jāizsakās maksimāli īsi un precīzi.

No sākuma man nebija vēlme neko rakstīt par blogošanu. Cik tad var rakstīt blogeris par to cik blogot ir forši. Visi mēs esam dzirdējuši, ka “blogeri jau varās paši savā sulā ” u.tml. Tas taču ir tāpat kā jebkurā nozarē, visur cilvēki vārās savā sulā. Vēl jo vairāk dažiem diskusijas dalībniekiem sanāca vērst visu negatīvā gultnē – blogeri ir vienkārši, neprofesionāli ļautiņi, varbūt pat rupji, kam tikai uzrakstīt kādu negatīvo lietu un dabūt maksimāli lielu apmeklējumu, un pēc tam priecāties vienatnē naktīm ilgi, sevi dēvējot par Über Alles. Taču tas ir tikai blakusefekta populisms.

Rakstīšana sakārto domas, sakārto domu plūsmu, zemapziņā palīdz ikdienas darbos saprast, kā cilvēki reaģē uz tevis rakstīto tekstu. Domāju, ka rakstītprasmes vērtība mūsdienās tikai pieaugs.

Tweet