Informācijas kuratori
Nesen man Māris Zanders prasīja, kādā veidā visi aktīvie sociālo mediju lietotāji spēj tikt galā ar visu informāciju, kas tur plūst. Mēs nevaram. Neviens no mums neizseko pilnīgi visam, uz ko “esam parakstījušies”. Bieži mēs pārbraucam pāri virsrakstam un tā īsti kādā no rakstiem un tēmām nemaz neiedziļināmies. Klikšķinām tālāk un tālāk, meklējam kādu saturu, kas spētu pievērst mūsu uzmanību un izlasītu to. Līdzīgi kā ar televizora pulti. Bieži izlasām un nākas vilties, jo esam patērēši laiku tam, ko kāds ir izveidojis, bet mums jau sen zināms. Twitterī nesen redzēju virsrakstu kādai ziņai (diemžēl nespēju atrast), kurā bija teikta, ka eksperti prognozē, ka tuvā nākotnē informācijas internetā dubultosies ik pēc 72 stundām. Dubultosies!
- Internetā ir pārāk daudz informācijas, un katrai personai nelietderīgas informācijas daudzums ir atšķirīgs, taču visos gadījumos, cenšoties to paterēt, var noslīkt.
- Mēģināt izsekot kādas tēmas visai publicētajai informācijai efektīvi ir neiespējami. Izsekot daudzajām RSS barotnēm vai Twitter kontiem ir ļoti neefektīvi.
- Kādam šī informācija ir jāizfiltrē. Nepietiek ar to, ka seko atsevišķiem indivīdiem, lai uzzinātu par aktuālo, jo viņiem arī ir tādas pašas informācijas pārpilnības problēmas.
Informācijas kuratori eksistē jau tagad
Jekburš no mums savā ziņā ir informācijas kurators. Piemēram, krizdabz.lv ir sava veida informācijas kurators. Periodiski aprakstot kādu tēmu, kas ir sasāpējusi, parādot ne tikai, ko viņš pats par to domā, bet arī svarīgus, pēc viņa domām, avotus. Lielākie sociālo mediju portāli kā Mashable vai Techcrunch arī ir kuratori. Problēma ir tāda, ka neviens no šiem avotiem nekad nebūs tāds, kas apmierinās katra indivīda prasības. Citi teiks – Google? Google arī nē, nespēj tā pateikt tieši tagad, kas tevi interesē. Ja tas tā būtu, tad mēs jau tagad dzīvotu perfektā reklāmas pasaulē.
Kāds būtu risinājums?
Risinājumu perfekti piegādātai informācijai pagaidām es neredzu, bet, iespējams, tas nākotnē varētu mainīties. Vajag tikai kādu jēdzīgu sistēmu, kuras izdodatjā informācijā nebūtu viegli apmaldīties un pavadīt vairāk laiku lasot kā klikšķinot.
Šodien pamanīju šādu programmu, kuras mērķis ir palīdzēt patērēt informāciju (pagara intervija ar programmas radītājiem). Diemžēl, man nav iPad, un nevaru pamēģināt. Tiem kam ir, nomēģiniet un iekomentējiet, kā izskatās.
Un jā, informācijas kuratori (information curator) ir jaunais buzzwords.
Tālāk lasīšanai
Am I curating yet? Drawing the lines between creation, aggregation and curation – daretocomment.com
The Seven Needs of Real-Time Curators – scobleizer.com
Overwhelmed? Welcome the Age of Curation – wired.com
The Golden Age of Content Curation – divr.it
Manifesto For The Content Curator: The Next Big Social Media Job Of The Future? – socialmediatoday.com
Curation: A Dead Idea Of Dead Thinking – ebooktest.wordpress.com
Content Curation: Bringing Order to Information Overload – pr2020.com
Tweet
Saturīgs un interesants raksts.
100% taisnība. Pārdomas rosinošs blogu rakstītājiem.
Nu es loti saubos, ka informacija 72h laikaa var dubultoties! Tie ir 100%! Vienkarsi tas nav reaali, tomeer ar galvu lidz arii jadomaa. Jo, kas to informaciju radiis?? Roboti? Cilveku apjoms, it seviski, kas pateree internetu, ir tik, pa lielam nemot, cik ir! Sodien tiesi par so teemu lasiiju digg.com kritizetaaju viedoklus, un nevertigaa info rodas, jo katram ir viedoklis, da jebkaads, kuru var publiceet, un kuram vertiba ir, iespejams, individam pasam un kas akli tic, vai veelas ticeet paustajam, dazaadu iemeslu peec. Es, godigi sakot, domaju, ka tas virzas uz nekurieni, un tas beigsies tajaa briidii, kad cilveks pats sapratis, ka no uzrakstitaas pardomas ne vins pats, ne vina gimene nepaedis. Paliks tikai tie, kam publiskaas aktivitates ar pardomam ieklausies kaut kadaa savaa kopeejaa biznesa strateegiskajos plaanos, lai dabutu rezultaatu.
Veel precizeesu: informacija kaa raksts, un informacijas atteelosanas vietas, caur kuram rakstu var izlasiit 10 portalos, nenozimee, ka informacijas apjoms ir desmitkartojies, vismaz manaa izpratnee. Submit servisi un agregatori palidz vienkarsi tadejadi pa segmentiem sasniegt dazados lietotajus, kas lieto dazaadas vietnes. LV tas spilgti izpauzas, ka LETA sarazo rakstu, un parejie parpublicee atraak vai veelaak, atkaribaa cik daudz LETAi samaxaajusi, pilniigs sviests mediju lietaas te mums notiekas. Arii televizijaa, visaas zinas vieni un tie pasi sizeti. Vajadzetu visam televizijam algot vienu cilveku, kas stativaa saliek 5 mikrofonus, un rezultats butu taads pats, tikai ar 5 lielaku efektivitati.
lielajā informācijas miskastē (internetā) pastāv dažādas iespējas izvietot sev interesējošās informācijas filtrus, salikt to visu vienkopus un veidot sev vajadzīgo informācijas telpu – tas viss prasa mazliet vairāk par minimālām tehniskām zināšanām, bet ar laiku katrs pats būs sev šis informācijas kurators – nu nekā jauna jau tai visā nav, uz to virzās viss, kas notiek tehnoloģiju pasaulē.
I don’t speak Latvian, but I’m honored and intrigued that people as far away as Latvia are finding my writing helpful. Cheers from Texas.
Labs raksts. Vēlviens iemesls lai iepirktu iPad.
info kurators varētu skanēt diezgan propagandiski.. ja tā padomā, vismaz manuprāt, tas pats iPad piedāvā šādas programmas/app, kas kontrolē kādu info mēs saņemam un kādā formātā mēs to konsūmējam.. iedomājieties, kas tā ir par varu? Tik milzīga informācijas platforma kā iPad (pat neņemot vērā visus pārējos sinhronizētos apple gadžetus) spēj kontrolēt/uzvesties kā kurators piedāvātajai informācijai.. UK un ASV iPad pārsvarā tiek pielietot avīžu un jaunumu pārskatīšanai/lasīšanai, – iPad savā ziņā regulē, kas ir pieejams attiecīgi vajadzīgajā formātā un kas – nav.. visiem jau ir savas intereses, pieņemu, ka apple tās ir vairāk komerciālas, nekā, piemēram, man.. vai kādam sociālo tīklu profiņam :)
Pēc lielās brīvestības un pieaugošā haosa atkal parādās vajadzība pēc redaktoriem. Varētu būt trešā senākā profesija… http://j.mp/bWJu8m Bet ja nopietni, SATURA atlase joprojām pa spēkam ir tikai cilvēkam. Bet vai vajag jaunu nosaukumu, jaunu modesvārdu? Satura kurators vs. redaktors — atrodi 10 atšķirības.
aha, dabūjāt iekšās, sociālo tīklu gīki? Jums par daudz informācijas?
Problēma ir jau pašos pamatos. Jauno mediju speciālisti (bez pēdiņām, šoreiz domāti īsteni speciālisti) to tik vien skandē (pārfrāzējot), ka šis ir “slinko cilvēku laikmets, cilvēkam informācija nav jāmeklē, tā pati atnāk pie cilvēka” Bet ne tik ilgs laiks ir pagājis un pēkšņi parādās atklātība, ka tās informācijas, sasodīts, ir par daudz..
Grozi kā gribi, tieši Google ir izstrādājis visideālāko modeli un vēl nekas nav to pārspējis. Vai es vienīgais no visiem Facebook lietotājiem noraidu absolūti lielāko daļu no visiem Ieteikumiem, pasākumu apmeklējumiem utt. Kur te parādās labāks mārketinga modelis? Ir tikai vairāk informācijas..
Es vispār pagājušā nedēļā izvirzīju sev hipotēzi, ka sociālie tīkli sāk līdzināties “Dot.com burbulim”. Domāju, ka neesmu tālu no patiesības.
Un es jau neesmu no malas vērotājs, kas kliedz tikai kliegšanas pēc, es esmu sociālajos tīklos un vēsi varu novērtēt tajos notiekošo
Seth Godin ir publicējis interesantas (kā jau parasti) domas par šo tēmu:
http://sethgodin.typepad.com/seths_blog/2010/07/the-management-of-signals.html
Un pēdējā piebilde ir īpaši svarīga- “… to ir vieglāk pateikt, kā izdarīt”.
“Skaļš” ne vienmēr nozīmē “svarīgs”. Utt.
Dabisks process… Domāju, ka daudzi interneta lietotāji jau tāpat neņem vērā lielu daļu informācijas.
Piemērs: twitter seko 1000+ cilvēkiem, lasa listi ar ~50…
Tādā veidā tā informācijas pārpilnība paliek tāda nosacīta. Katrs pats jau saprot to brīdi, kad jāsāk domāt, kā lietas optimizēt. :)
it was very interesting to read nombre.lv
I want to quote your post in my blog. It can?
And you et an account on Twitter?