Kā “kolektīvo iepirkšanos” izmantot mārketingā

Šonedēļ Latvijā uzsāka darboties pirmais kolektīvās iepirkšanās portāls – KopāLētāk.lv. Kā man pavēstīja projekta autori, tad pa šīm dienām piereģistrējušies vairāki simti portāla lietotāji un lapu apmeklējuši vairāki tūkstoši unikālu apmeklētāju.

Atklāti sakot, es biju visai pārsteigts, cik ātri tika izpirkti pirmie populārie piedāvājumi – kebabi, burgeri un arī dāvanu karte no uzvelckreklu.lv. Protams, pakalpojumam ir reklāma arī ārpus interneta vides, izmantojot, piemēram Radio101.

Kolektīvā iepirkšanās ir jauns pārdošanas kanāls

Kolektīvo iepirkšanos varētu salīdzināt ar degustāciju – tās abas darbojas pēc līdzīga principa – tev kā pārdevējam ir jāpiedāvā kaut kas garšīgs, lai saņemtu pircēju atsaucību. Kolektīvās iepirkšanās gadījumā tas nav siera gabaliņš, bet lielas atlaides.

Es gribētu vilkt analoģiju arī ar vairumtirdzniecību. Vairumtirgoji importē vai kā savādāk iepērk lielos kvantumos preces, kuras pēc tam pārpārdod mazumtirdzniecības veikaliem, kuros iepērkas iedzīvotāji. Šis modelis ir B2B. Kolektīvā pārdošana ir tā pati vairumtirniecība tikai uzreiz garantētai cilvēku masai (ar noteikumu, ja ir noticis darījums). Tas nozīmē, ka preci/pakalpojumu pārdod juridiska persona privātpersonai, taču, lai privātpersona spētu iegādāties šo preci, to ir jāiegādājas vēl daudziem lietotājiem. Tas ir iemesls, kādēļ kāds būtu ieinteresēts padot piedāvājumu tālāk. Teorētiski tas ir B2C-C modelis.

Spēles noteikumi uzņēmumam

Kolektīvās iepirkšanās pamatideja ir pirkums ar ievērojuma atlaidi, pretī saņemot noteikto minimālo klientu skaitu.

Atlaide

Atlaidei jābūt salīdzinoši lielai. Lielas atlaides un eksluzivitāte piesaista cilvēku uzmanību. Tas no sākuma izklausās visai drastisks gājiens, bet ja bizness var iegūt:

a) daudz vienādu darījumu (zemāka pašizmaksa uz vienu vienību);

b) daudz jaunu klientu, kas izmēģina produktu/pakalpojumu;

Minimālais darījumu skaits

Aprēķinot izmaksas, ir jānosaka minimālais klientu skaits. Ar klientu skaitu ir jāsaprot minimālo pirkumu jeb darījumu skaitu, lai uzņēmums būtu gatavs iedot šādam vairumam piršķirt ievērojamu atlaidi. Pašreiz KopāLētāk.lv minimālais pirkumu skaits svārstoties no 10 līdz 30 cilvēkiem.

Piemērs

Es reiz prasīju kādam uzņēmējam, kurš algo jauniešus, lai tie dalītu dažādus kuponus uz ielas cauri dienu, cik tas viņam izmaksā? Ir jānodrukā kuponi, kuri 90% gadījumos nonāk pa taisno miskastē, un jāalgo jaunieši uz kādām 5-6h dienā. Precīzu ciparu viņš neminēja, taču lika manīt, ka tie ir kādi 40-50lvl par vienu dienu. Atbildēju viņam, ka ar šādu dienas naudu, izmantojot internetu, viņš ne tikai iegūs jaunus apmeklētājus, bet arī redzēs ko par viņiem saka un būs iespēja bezmaksas uzturēt tālākās attiecības (ar bezmaksas es domāju, ka viņš to pats dara vai kāds no personāla, kas uzturas visu laiku konkrētajā ēstuvē).

Izmantot kolektīvo iepirkšanos manā piemērā būtu ideāli, jo:

a) nav jādrukā muļķīgi flajeri ar labo piedāvājumu, lai izlūgtos cilvēkus apmeklēt ēstuvi;

b) nav jāalgo darba spēks;

c) var izveidot vēl labāku piedāvājumu aprēķinot izmaksas un piedāvājot vēl lielāku atlaidi uz kādu konkrētu piedāvājumu, kuru iegādāsies uzreiz daudz klientu;

d) visdrīzāk par tavu pakalpojumu runās sociālos tīklos, sieviešu un vīriešu forumos u.c. interešu vietnēs.

Cik tas izmaksā uzņēmumam

Princips ir ļoti vienkāršs, ja tavs piedāvājums ir sasniedzis minimālo pircēju skaitu, tad no katra darījuma tiek iekasēta neliela daļa. Ja darījums nav noticis (nav sasniegts minimālais pircēju skaits), tad uzņēmumam tas neko nemaksā. Tātad nav ko zaudēt.

Pirmais uzņēmums, kas sasniedzis 100 jaunus klientus, izmantojot kolektīvo iepirkšanos

Tweet