Kāpēc Rīgā ir tik ārkārtīgi lieli sastrēgumi?
Sākšu ar to, ka domāju, ka visas tās lietas, ko Rīgas dome vēlas izdarīt, man liekas, ka totāls nonsens (atgādina neefektīvo pretinflācijas darbības)! Mašīnas paliek arvien vairāk un vairāk, daudz parādās mazās mašīnītes, kuru jau jebkurš strādājošs cilvēks spēj nopirkt.
Visa cēlonis ir sekojošs: Rīgas centrs ir pārpildīts ar ofisiem. Vajag taisīt, nedaudz ārpus Rīgas, daudz dažādus biznesa centrus, automātiski izveidot jēdzīgu transportu uz turieni (kaut vai moderni tramvaji).
Esmu dzirdējis, ka skandināvu valstīs visi biznesa centri ir izvietoti ārpus pilsētas robēžām, vai pierobežā, un tur neesot tādi korķi kā pie mums. Domāju, ka Latvijai derētu tiekties uz to, nevis veidot nez kādas stulbības. Vismaz uzsākt un tad jau ar laiku aizies.
Tavi komentāri?
Tweet11 Responses to “Kāpēc Rīgā ir tik ārkārtīgi lieli sastrēgumi?”
Comments
Read below or add a comment...
Exactly!
Vo beidzot domas saskan!
Ja pavērosi, tad jau tagad ir daudzi biznesa centri Rīgas mikrorajonos. Ne tikai centrā. Pie tam Latvijā lietus arī ir kā dabas katastrofa, momentā viss paralizējas.
Ja CSDD katram vadītājam uz mājām atsūtītu 10 komplektus ar saskaņoto protokolu, tad arī korķi drusciņ, bet samazinātos. Jau 2ro rītu pēc kārtas nākas par 10min ilgāk stāvēt uz Deglavas tilta, jo redz 2 idioti tiesības nopirka līdz ar mašīnu un par saskaņoto protokolu neko nezin.
Nezinu vai tiešām tik daudz ļaudis dodas uz tiem biznesa centriem. Lielākā skāde ir, ka Rīgas centrs neizbēgami ir jāizmano kā tranzīta zona, lai aizkultos no viena gala no otru. Problēma ir arī pieaugošais auto daudzums un nepieaugošo kopējo ielu platību. Pilsētās kurās korķu ir maz ir būvētas nesen. Zinot, ka buržujiem auto vienmēr ir bijusi nepieciešamība nevis lukss kā PSRS iedzīvotājam, attiecīgi arī šīs pilsētas tika veidotas ņemot vērā reālijas. Rīgā viss otrādi dotas ielas un mašīnu skaits palielinās, loģiski, ka būs korķi un nekādi mega uzlabojumi nav reāli.
Kādēļ tie domē sēdošie pakaļas nevar izdomāt vienkāršu principu – nezinu, kā to dēvē dzīvē un vai tas maz pastāv – bet uztaisīt “staigājošās” joslas (nezinu kā savādāk to nodēvēt) t.i. sastrēgumu stundās (no rīta un vakarā) 3 joslas ir vienā virzienā un 1 pretēja. No rīta – pretēji. Pa dienu un nakti būtu katrā virzienā pa divām joslām.
Kā būtu ar šādu (ne)realizējamu ideju? :/
skandinaavijaa visur ir APLJI!
a pie mums ir daunji.
kuri laaga nespeej pacelt satiskmes organizaacijas probleemu. un shameejie stuukji pie taa arii novediis, ka visi lielaakie kantori, kuri to varees atlajuties, izvaaksies no riigas centra.
Problēma lielā mērā ir tā, ka Latvijā ir tikai viena pilsēta, proti, Rīga, un visa Latvija nenormālīgi tiecas uz turieni. Jo visas darba vietas ir tikai Rīgā, tad nu sanāk tā, ka gadās pārbāzties nedaudz…
krivik, man ir 3 saskaņoto protokolu komplekti, kautkā nesanāk laika viņus izmantot, varu padalīties :D
piekrītu. turklāt visi nezkāpēc grib aizbraukt ar savu auto līdz pat darbam, kas ir centrā.
Valsts nebeidz pārstiegt.
par to ka trasportlīdzeklī jāatrodas vismaz diviem pasažieriem un vai tas nebija TĀ domāts.
ik pabrīdim konstatēju ka tiem cilvekiem kuri kaut kādā veidāir tikuši pie varas un lemšanas nav ne mazākās nojausma par procesiem.
Vai arī to skatijums ir stipri pakārtots savu maciņu piepildijumam.
Vai tiešām nav iespējams noalgot neatkarīgu institūciju kura veiktu trasporta plūsmas izpēti Rīgas pilsētā un uzrakstītu kvalificētu atzinumu.
Ar konkrētām norādēm kurāš vietas kas ir jālabo.
Par to cik izmaksā dienvidu tilts ir laikam jāklusē.
Jo pārbaudot šāda tipa celtniecību citur pasaulē ir tikai viens atzinums -tik dārgi nav nekur!
Ja nepieciešams ievest darbaspēku no citas valsts un materiālus iegādāties no trešās pasaules attīstības valstīm-Tas tiek darīts! Un tikai tapēc lai buvniecības izmaksas nepārsniegtu kosmiskās robežas.
Bet mēs kā jau Padomju Savienībā (CCCP) dzimusi un augusi paaudze vēl arvien saprotam ka ja nenozagšu es nozags kāds cits un kapēc man to pieļaut?
Kā rezultātā tilts tiek būvēts bet otrākrastā tam nav nodrošīnāta normāla ceļu izbūve un visi draudzīgi stāvēs uz tilta korķī.
un būs atkal jāsaka ka redz kaut kas jāuzbūvē jo tur nav kārtības.
Tas viss tikai liecina par to ka dzīvojam tuvredzīgi.
Vai tiešām nav iespējas par 200-300 miljoniem ko izmaksā tilts izbūvēt ko citu.
Ja rīgas centru atbrīvotu no valsts iestādēm (līdzekļus varētu iegūt pārdodot īpašumus kuros tie atrodas ) pārvietot ārpus Rīgas, ieguvums būtu milzīgs.
Iespējams visas iestādes aovienot vienā industriālajā parkā. uz kuru kursē sabiedriskais trasports un ir izbūvēti normāli piebraucamie ceļi.
Centrā var atstāt Prezidenta pili.
Pārējie prom.
Pārīzē ur kaut kas jau būvēts (Defans ja nemaldos).
visa satiksme un komikācijas nav redzamas.
Dienā tur ir ap 1000K cilvēku kas tur strādā. naktī ir tikai 2000 naktsargu.
Rīgas centrs no tā būtu tikai ieguvējs.
Iebraucot vienā vietā ir pieejama gan banka gan tiesa gan valsts ieņemumu dienests, visas ministrijas, un neskaitāmie departamenti.
(mazliet padalīšos dzīves pieredzē.lai atvērtu vasaras dārzu restorānam man nācās savākt 43 parakstus. kopējais kilometru skaits ko es nobraucu pa pilsētu bija milzīgs jo tas viss atrodas dažādās pilsētas malās un protams ar dažādiem darbalaikiem)
Utopija?
Nu bet protams.
Jo tad birokrātiskajai mašīnai būtu jāstrādā un tas jau nav pieņemami.
Tagad cilvēku var aizsūtit pēc paraksta uz otru pilsētas galu un zināt ka lai iegūtu to parakstu vajadzēs divas dienas.
A ja to var izdarīt ātrāk tad jādara vairāk.
Neizdevīgi.
Un tomēr.
Sis eposs tika rakstīc tikai viena mērķa dēļ.
Cien RD SD darbinieki.
Ja jūsu redzesloks nav lielāks par to mazo spraudziņu ko redzat pa logu, lūdzu ļaujiet darīt profesionāļiem.
Paldies Paulam no Zebras par to ka vismaz daži krustojumi Rīgā ir sakārtoti.
Bet mums vēl tāls ceļš ejams.
Ar cieņu
Kājāmgājējs.