Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka ļoti daudzi (gan aģentūras, gan amatieri, gan vienkārši laimes meklētāji) ir nopietni pievērsušās internetam, it īpaši jaunajiem medijiem. Ik uz katra stūra ir manāma kāda slēptā reklāma, tādi portāli kā Tribīne un Mix (ir vēl citi, bet nepieminēšu) tiek pārpludināti ar sausām preses relīzēm, ar dažādiem citiem rakstiem/komentāriem, kurus it kā varētu nosaukt par slēpto reklāmu. Ja reiz to pats esi darījis, tad šāda veida reklāmas var ļoti vienkārši identificēt.
Lai gūtu panākumus jaunajos medijos ir jāinvestē ļoti daudz laika. Ar laiku vien nepietiks. Ir jābūt kreatīvām, jāsaprot kā rakstīt rakstus, kā rakstīt pozitīvus komentārus, kā atbildēt uz negatīviem komentāriem. Cik ļoti satraukties par X vai Y lietu un kā uz to reaģēt (ar garu atbildi, ko kārtīgi sagatavo, vai sākumā pietiek ar pateikšanu, ka komentārs/raksts/viedoklis ir ievērots).
Mēs ar jaunajiem medijiem neesam aizgājuši tik lielā sviestā kā tas ir ASV un iespējams arī neaiziesim. Jaunie mediji ir ļoti labs, ar svaigu auditoriju kanāls, pa kuru komunicēt (reklāma). Latvijā vēljoprojām lielāka daļa reklāmas budžeta tiek tērēts tradicionālajā reklāmā. Es praktiski nenodarbojos ar “organizētu” offline mārketingu (nav bijusi vajadzība), bet gan piesaistos dažādiem lielākiem vai mazākiem interneta projektiem (ar katru dienu arvien dziļāk tajā visā esmu), bet, kas bija pirms visa šitā? Pieņemu, ka viss šis laika daudzums tika adekvāti tērēts komunikācijai dzīvajā.
Vai nākotnē mūsu komunikācijas spējas tiks novirzītas tikai uz tiešsaisti un šīs spējas adaptēsim no vienas platformas uz citu? Ar katru dienu, vairāk vai mazāk, mēs sākam lietot arvien nopietnāk internetu kā mārketinga instrumentu, mums tiek doti arvien vairāk un vairāk dažādi mērinstrumenti, monitoringi, ziņojumi, pētījumi… Viss, viss ir pieejams, tikai vajag izmantot, plānot, realizēt, novērtēt un atkal no jauna. Tikai, ja tā dziļi padomā, vai tas viss ir uz labu? Protams, cilvēkam ir velnišķīga īpašība, ko sauc par ziņkārību, līdz ar to visas tās lietas mēs saucam par vajadzīgām.
Jau kādu laiku uzņēmējiem ir divējāds viedoklis par jaunajiem medijiem. Viena puse būtu tāda, ka ir ļoti labs/interesants kanāls, kur reklamēties. Otra puse ir tāda, ka ir šausmīgi liels risks tikt nomelnotam. To pat var izdarīt kāds savs darbinieks. Tagad izplatīt kādu ziņojumu (video, foto, audio…) ir ārkārtīgi vienkārši. Blogu var izveidot ar trim klikšķiem. Iekomentēt ar vienu klikšķi. Un atliek tikai šo to pateikt, kā uzņēmuma tēls var tikt iedragāts (kaut vai sen nestrādājošs darbinieks to var izdarīt, izsakoties ne īpaši labi). Iespējams uzņēmumiem vajag pastāstīt saviem darbiniekiem, ko un kā uzvesties internetā, ja runa iet par uzņēmuma tēlu… Uzņēmumiem nevajag ignorēt jaunos medijus, jo agrāk vai vēlāk viņu vārds izskanēs tur un ir jāprot uz to reaģēt.
Tuvāko gadu laikā internets, un tieši jaunie mediji, ieņems līdzvērtīgu kanālu kā tas ir offline, un vairāk tik sabalansētas aktivitātes, integrētas viena otrā. Vismaz es tā ceru, jo tad man būs ko darīt :)
Šādas un līdzīgas pārdomas man rādas dēļ jaunā Izzi klientu servisa twitterī. Ja tā turpināsies, tad es vairs nevarēšu piezvanīt, kārtīgi nolamāties par Y problēmu, uzklausīt ieteikumus vai nožēlu, bet tā vietā nāksies pieteikt savu problēmu (issue) caur twitteri, epastu, varbūt kādu iekšējo servisa rīku. Galvenais, ka tas būs ātrāk, vienkāršāk un efektīvāk nekā cilvēciskais/fiziskais kontakts.
P.S. es nevarēju izdomāt labāku nosaukumu šim rakstam
Mani tikai interesē, ko tieši Tu dēvē par “jaunajiem medijiem”. Jau Džons V.Pavliks 2002.gadā rakstīja pētījumu par “jaunajiem medijiem”, zem tā pagrūžot visas aktivitātes globālajā tīmeklī. Vai nav pienācis brīdis konkrētāk definēt un segregēt konkrētus segmentus? Jo, sagrūžot vienā maisā Tribīni, blogu platformas, twitteri un hvz ko vēl, rodas neskaidrības – par ko tieši ir runa.
@Džeina: man liekas, ka piemērota atbilde uz tavu jautājumu ir http://econsultancy.com/blog/3527-what-is-social-media-here-are-34-definitions
@Māris: Pa manam tomēr “social media” un “new media” ir divas dažādas lietas. Nē, es nepiekasos :)
New media is a term meant to encompass the emergence of digital, computerized, or networked information and communication technologies in the later part of the 20th century.
Ok, tāda ir definīcija. Tajā pašā laikā tomēr vismaz man šķiet, ka nupat šī definīcija IR par plašu. Jo nevar vienas un tās pašas likumsakarības attiecināt uz visu, kas ietilpst kategorijā “jaunie mediji”.
Tu raksti: “internetam, it īpaši jaunajiem medijiem.” Kas tad, tavuprāt, attiecībā uz internetu nav šie “jaunie mediji”? Jo pēc esošajām definīcijām viss internets ir viens liels jaunais medijs :)
Māri, atskaitot piekto rindkopu, viss raksts ir sauss un piecus gadus par vēlu publicēts. Raksta galvenā doma nevienā vietā skaidri neparādās. Pat pamatskolnieks nelepotos ar šadu eseju.
pievienojos @lodzinjsh komentāram
raksts neizdevās, biju domājis vairāk par vidi un tēlu… oh well…
un kas tad asv ir tads ar tiem jaunajiem mēdījiem >?
Man raksts, kā pārdomas, liekas tīri pieņemami. Protams ja gribas padziļināti par to runāt, tad ir parmaz un vispārīgs šis raksts. Domāju, ka autora viedokli rakstā ir jauztver vairāk kā atgādinajumu par interneta tendencēm, nevairāk! :)
visu rakstu rūpīgi neizlasīju, atliku uz vēlāku laiku, bet pēdējais par klientu apkalpošanu aizķēra – konkrētajā gadījumā būs grūti problēmu pieteikt elektroniskā tīmeklī, ja tīmeklis, piemēram, nedarbojas vispār. Līdz ar tehnoloģiju attīstību cilvēkus mēģina iebīdīt, iestumt, lai izmanto tās, piemēram, Swedbank bankomātos bilance no augusta vidus maksās savus 7 santīmus, līdzība ar citiem uzņēmumiem (lmt utml.): ja vari pats apkalpoties, tad dari to un iesaisti iespējami mazus resursus uzņēmuma pusē. Pavisam drīz būs automātiskie atbildētāji, ar kuriem sazināsies ar podziņu palīdzību tikai un vienīgi. Cilvēcīgais faktors nudien arvien vairāk izzudīs no savstarpējās komunikācijas – lamāties varēsi vien uz robotu :)
manī raksts vairāk raisīja pārdomas par “ar katru dienu arvien dziļāk tajā visā esmu”… daži no mums specializējas un tiešām no projekta uz projektu “iekļūst aizvien dziļāk”; tā savā ziņā ir ļoti laba sajūta :)
un laba sajūta, jo šajā jomā specializējušies cilvēki noteikti ir kruti: ar labu loģisko domāšanu, analītisku prātu, gana tehniski advancēti, noteikti radoši, zinātkāri, gatavi katru dienu kko jaunu apgūt… ir taču kruta, ne?:)
a, par jaunajiem medijiem, es jau pirms gadiem klientam teicu “vecie jaunie mediji” – domādams, delfi, inbox u.c. :)
Es laikam piederu pie vecās paaudzes, bet pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kas principā ignorē šos te “jaunos medijus” un nekad netērēs savu laiku, lai lasītu zemas kvalitātes skribelējumus bez satura un jebkādas “pievienotās vērtības”. Ir jau vēl paaudze, kas lasa grāmatas, ar labām zināšanām reliģijas vēsturē, psiholoģijā un filozofijā. Interesanti, ko šādiem cilvēkiem var piedāvāt “jaunie mediji”? Un kādā veidā viņu smadzenes varētu mēģināt sačakarēt reklāmas devēji, kas, piemēram, reklamē valodas centru ar reklāmas saukli, kurā nav pat tikai viena, bet gan vesela virkne valodas stila kļūdu! Zinu vienu šādu konkrētu gadījumu ar audio reklāmu radio. Šķiet, ka šis ir biznesa projekts, kas var cerēt tikai uz vienu resursu – sabiedrības arvien lielāku notrulināšanos. Bet šī notrulināšanās ātri vien nogalinās pati sevi.