Parādu piedzinēji aktīvi izmanto sociālos tīklus

Man liekas, ka vēl vakar jekburam bija iespēja paņemt jebkāda lieluma kredītu. Kā jau zināms, tad naudu aizņemties (vienalga kādā darījuma formā) varēja dabūt pat students bez darba. Man ir iespiedies atmiņā viens sauklis, kas lieliski raksturo šos, itkā biezos gadus:

“Nepietiek naudas ceļojumam uz siltām zemēm un bērniem rotaļlietām? Neuztraucies, mēs tev varam aizdot.”

Ļoti daudziem cilvēkiem vēl tagad ir visādas kredītkartes (Ego, Blue utml.). Citiem tie mīnusi ir lielāki un citiem mazāki. Iespējams esmu ļoti iespaidojies no laikrakstiem, domburšoviem, bet tiešām liekas, ka katrai otrajai/trešajai ģimenei Latvijā ir daudzu desmitu tūkstošu latu hipotekārais kredīts.

Loģiski, ka aizņemties naudu ir daudz vieglāk kā to atdot, itsevišķi šajos laikos, ka teju katram ir samazināts atalgojums, vai vēl ļaunāk tāda vairs nav. Kā sēnes pēc lietus, tagad daudzas kredītiestādes cenšas outsourcēt kādā mirklī parāda piedziņu uz ārējām kompānijām. Šīm ārējām kompānijām ir jāparāda savi rezultāti. Esmu dzirdējis, ka tiek izmantotas dažādas netradicionālas metodes. Vienu gan es vēl neesmu dzirdējis, ka Latvijā tiktu izmantoti sociālie tīkli, lai terorizētu parādnieku.

Es vēlos, lai jūs aizdomājaties par to, kas var notikt, ja kādu parādnieku, kas ir aktīvs twitter, draugiem.lv vai kāda cita interneta tusiņa piederīgo, sāktu terorizēt caur šīm pašām vietām. Piemēram, mirklī, kad parādniekam tiktu atsūtīta draugos vēstule:

Hei, draudziņ, vai neesi aizmirsis samaksāt 56.75LVL ik mēneša saistības?

Un lietas, ka visvairāk kaitinās saņēmēju ir tāda, ka ir sajūta, ka kreditors būs ienācis cilvēka sava veida privatājā zonā. Tas pats varētu notikt twitterī, kur iespējams, tas pat būtu citiem publiski redzams. Viedajam latvietim vienmēr būs interesanti iegūt informāciju par to, cik kurš un kad ir aizņēmies un vai var šajos laikos atmaksāt. Šāda informācija sociālajos medijos noteikti nepaliktu nepamanīta. Ja mēs domājam no mārketinga puses, kad vienmēr mums ir jāiet pie patērētāja, tad arī kreditors varētu iet pie parādnieka.

Kāpēc es vispār par šo sāku runāt? Tāpēc, ka ASV tas jau labu laiku atpakaļ ir sācies. Viens no skaļākiem piemēriem varētu būt šis: Debt Collectors Using Cute Chicks On Facebook As Bait. Īsumā stāsts ir tāds, ka parādu piedzinējs izmantoja Facebook. Piereģistrēja neīstu lietotāju, ielika smukas meitenes bildi. Protams, uzrunāja savus parādniekus un ieguva privātu informāciju, ko nekad šis cilvēks nevienam parādu piedzinējiam, bankai, citai finanšu iestādei nekad nebūtu teicis. Attiecīgi to arī izmantoja, lai piedzītu parādu.

Tagad nedaudz provokatīvs skatījums uz lietām, ja, piemēram, tu esi bijis tik bezatbildīgs, ka, lai nopirkt iPodu (vai kādu citu mantiņu), un tad nespēj atmaksāt kredītu. Tu ignorē vēstules, zvanus. Faktiski uzvedies ļoti cūcīgi pret organizāciju, kas tev ir iedevusi naudu. Kāpēc organizācija nevarētu arī pret tevi cūcīgi izturēties? :)

Jautājums ekspertiem, vai Latvijā, kas tāds ir iespējams? Esmu pārliecināts, ka jā, jo likumi internetā vienmēr viss ir slidens, itsevišķi pie mums. Un ja jā, tad vai morāli latvietis tam ir gatavs, ka kādā mirklī parādu piedzinējs varētu viņu uzrunāt twitterī, izsekot tavas gatais twitterī, pēkšņi ierasties vietā, tur kur tu tagad esi un līdzīgi. Vajag tik pafantazēt.

Nobeigumā anonīma aptauja!

Tweet