Parādu piedzinēji aktīvi izmanto sociālos tīklus
Man liekas, ka vēl vakar jekburam bija iespēja paņemt jebkāda lieluma kredītu. Kā jau zināms, tad naudu aizņemties (vienalga kādā darījuma formā) varēja dabūt pat students bez darba. Man ir iespiedies atmiņā viens sauklis, kas lieliski raksturo šos, itkā biezos gadus:
“Nepietiek naudas ceļojumam uz siltām zemēm un bērniem rotaļlietām? Neuztraucies, mēs tev varam aizdot.”
Ļoti daudziem cilvēkiem vēl tagad ir visādas kredītkartes (Ego, Blue utml.). Citiem tie mīnusi ir lielāki un citiem mazāki. Iespējams esmu ļoti iespaidojies no laikrakstiem, domburšoviem, bet tiešām liekas, ka katrai otrajai/trešajai ģimenei Latvijā ir daudzu desmitu tūkstošu latu hipotekārais kredīts.
Loģiski, ka aizņemties naudu ir daudz vieglāk kā to atdot, itsevišķi šajos laikos, ka teju katram ir samazināts atalgojums, vai vēl ļaunāk tāda vairs nav. Kā sēnes pēc lietus, tagad daudzas kredītiestādes cenšas outsourcēt kādā mirklī parāda piedziņu uz ārējām kompānijām. Šīm ārējām kompānijām ir jāparāda savi rezultāti. Esmu dzirdējis, ka tiek izmantotas dažādas netradicionālas metodes. Vienu gan es vēl neesmu dzirdējis, ka Latvijā tiktu izmantoti sociālie tīkli, lai terorizētu parādnieku.
Es vēlos, lai jūs aizdomājaties par to, kas var notikt, ja kādu parādnieku, kas ir aktīvs twitter, draugiem.lv vai kāda cita interneta tusiņa piederīgo, sāktu terorizēt caur šīm pašām vietām. Piemēram, mirklī, kad parādniekam tiktu atsūtīta draugos vēstule:
Hei, draudziņ, vai neesi aizmirsis samaksāt 56.75LVL ik mēneša saistības?
Un lietas, ka visvairāk kaitinās saņēmēju ir tāda, ka ir sajūta, ka kreditors būs ienācis cilvēka sava veida privatājā zonā. Tas pats varētu notikt twitterī, kur iespējams, tas pat būtu citiem publiski redzams. Viedajam latvietim vienmēr būs interesanti iegūt informāciju par to, cik kurš un kad ir aizņēmies un vai var šajos laikos atmaksāt. Šāda informācija sociālajos medijos noteikti nepaliktu nepamanīta. Ja mēs domājam no mārketinga puses, kad vienmēr mums ir jāiet pie patērētāja, tad arī kreditors varētu iet pie parādnieka.
Kāpēc es vispār par šo sāku runāt? Tāpēc, ka ASV tas jau labu laiku atpakaļ ir sācies. Viens no skaļākiem piemēriem varētu būt šis: Debt Collectors Using Cute Chicks On Facebook As Bait. Īsumā stāsts ir tāds, ka parādu piedzinējs izmantoja Facebook. Piereģistrēja neīstu lietotāju, ielika smukas meitenes bildi. Protams, uzrunāja savus parādniekus un ieguva privātu informāciju, ko nekad šis cilvēks nevienam parādu piedzinējiam, bankai, citai finanšu iestādei nekad nebūtu teicis. Attiecīgi to arī izmantoja, lai piedzītu parādu.
Tagad nedaudz provokatīvs skatījums uz lietām, ja, piemēram, tu esi bijis tik bezatbildīgs, ka, lai nopirkt iPodu (vai kādu citu mantiņu), un tad nespēj atmaksāt kredītu. Tu ignorē vēstules, zvanus. Faktiski uzvedies ļoti cūcīgi pret organizāciju, kas tev ir iedevusi naudu. Kāpēc organizācija nevarētu arī pret tevi cūcīgi izturēties? :)
Jautājums ekspertiem, vai Latvijā, kas tāds ir iespējams? Esmu pārliecināts, ka jā, jo likumi internetā vienmēr viss ir slidens, itsevišķi pie mums. Un ja jā, tad vai morāli latvietis tam ir gatavs, ka kādā mirklī parādu piedzinējs varētu viņu uzrunāt twitterī, izsekot tavas gatais twitterī, pēkšņi ierasties vietā, tur kur tu tagad esi un līdzīgi. Vajag tik pafantazēt.
Nobeigumā anonīma aptauja!
aptaujai pietrūkst viens atbilžu variants - jā, ir gadījies :)
Zini, es nebrīnītos, ja tas arī notiktu, tagad viss ir iespējams… tāds laiks un šie cilvēki tagad ir īpaši savairojušies…
jau kādu pusgadu atpakaļ pa tv3 bija sižets, kur izsitēji draugos bija uzmeklējuši vienu parādnieku
Cik zinu, tas šobrīd visai aktīvi arī tiek darīts, tai skaitā soc. tīklos (kādi nu mums šeit ir). Oficiāli tas, protams, netiek atbalstīts, tieši otrādi - bet, tā kā savā starpā parasti komunicē privātpersonu profili, tad ej nu zini, par ko viņi tur komunicē.
Kas attiecas uz Twitter, blogu utt. - ja esi publiski atstājis iespēju sevi atrast, tad, vajadzības gadījumā, tas arī tiks izdarīts :)
Nesen neatceros kādā žurnālā bija par šo raksts. Ļoti aktīvi tiek izmantots draugiem.lv
Tas cik korekti un ētiski parādu piedzinēji rīkojas atkarīgs no uzņēmuma. Lielākie, tādi kā Creditreform esot korektākie.
Re kādus man stūta:
http://www.failiem.lv/list.php?i=ktezgj
Uz jautājumu KAS PAR BANKU? atbilde netiek sniegta.
Vai tas nebūtu neētiski twitterī prasīt atmaksāt parādsaistības? Jo īpaši, ja tas ir publiski redzams. Citādi ir sūtot privātu ziņu jebkurā sociālajā tīklā. Nav izslēgts, ka ar laiku tas varētu kļūt par veidu, kā uzrunāt savu klientu. Taču arī šīs ziņas ir iespējas ignorēt.
Ir gadijies konkrēti Hiptēku banka draugiem.lv raksta “vēstulītes”, nostrādāja smuks zaķis rakstija nevarēju neatbildēt…
Tas viss notiek! Paziņas māsa satrādāja par piedzinēju un viņi sūta draugos vēstules, ne tikai konkrētajam pilsonim, bet pat mammai, bērniem utt.
Ja atceries, tad vasarā es publiski paprasīju atgriezt parādu Gatim Rozenfeldam (ne fotogrāfam, bet DJ), tā kā viņš uz e-pastiem neatbildēja, un telefonu necēla. Pietika man ieminēties Twitterī un Facebook, kad man atsūtīja privātās vēstules Stendzinieks un vēl daži, prasot kas ar to džeku nav īsti kārtībā. Nu, nedēļas laikā no viņa dabūju vairāk kā pusi atpakaļ (tiesa, gandrīz pus gadu vēlāk kā bija solīts), un lielā mērā as notika pateicoties tieši twitterim un facebook. Diemžēl atlikušo summu tā arī vēl neesmu dabūjis atpakaļ… Bet o ar laiku.
Man jau liekas, ja tas notiek privātajās vēstulēs vai e-pastos, tas ir salīdzināms ar telefona sarunu. Turklāt dr.lv vēstuli var redzēt, ka tā ir izlasīta. Ja tas notiek kaut kā publiski, tad jau par to var strīdēties, vai nav pārkāpti kaut kādi līguma punkti.
Ir manīti cilvēki, kas paskaidro, kāpēc viņi netā nav atrodami - studiju kredīta parāds, utt. Lai lieki nezīmētos un neizsauktu uguni.