Pārvari savas bailes ar Augstajām Virvēm

Šodien sanāca parāpelēties un baudīt baiļu faktoru augstajās virvēs. Pasākuma norises iemesls bija iepazīt viens otru, jo Lūzumpunkts ir ievācies Peldošajā darbnīcā un nu jau ir Baddog kaimiņš. Tā kā mēs ar Baddog esam cieši sadarbības partneri, tad man ar tika tas gods pievienoties.

Galvenā ideja visām virvēm ir komandas sadarbība. Tur praktiski vienam nav ko cilvēkam darīt. Viena lieta ir, ja cilvēki savā starpā labi sadarbojas uz zemes, bet otra, kad kopīgi jādara viss (lai izdzīvotu?) ~10 metrus virs zemes, kad nav vietas, kur atbalstīties, un, ja krīti tad krīti līdz zemei (protams ar drošības trosi). Un visdrīzāk krišanas gadījumā, tu parausi līdzi arī savu biedru. Kopīgi jānotur līdzsvars, un katra nesaskaņotā kustība var tevi momentāli nomest uz zemes. Tās tiešām ir bailīgas sajūtas.

Pāris fāzes/plānpunkti:

1. Lejā stāvot, tu domā: “ai, nu kas ta tur, uzkāpšu, nedaudz pastresošu, ja nokritīšu, tas nekas – sīkums”.

2. Tavs kolēģis jau 15 min mocās. Spiedz. Tu redzi, ka viņam kājas dreb, bet vēljoprojām esi pārliecībā, ka ar tevi jau viss būs forši.

3. Pienāk tava kārta, tu uzkāp tajā 10 metru augstājā baļķī, un, gaidot partneri, ar ko pārvārēt trasi, tu domā: “Bāc, kam man šitas viss, tas tak ir trakoti bailīgi.” Un tiešām ir bail, nedaudz vairāk sagrīļojies un tu lido lejā.

4. Kolēģis ir klāt un abiem jāpārvar divi ~10 metru gari baļķi (katram jāiet pa savu), kuri ir vienkārši pakārti, turot viens otru (nekādas troses nav pieejams – sk. bildē). Pirmais, ko es iedomājos: “Jālec vien lejā un nav ko nervus bojāt”. Pēc tam saņēmos, bet ar mazu cerību, ka gan jau partneris nofeilos un varēs legāli nolekt. Nekā nebija. Abi saņēmāmies un pārvarējām trasi.

Tās ir neaprakstāmas sajūtas, kad tu pārvari sevi šādās bailēs. Ne velti Jeremy Clarkston savā grāmatā rakstīja, ka mēs jau dzīvojam tik sterilā vidē, ka mums dabiski prasās pēc kādām ekstrēmām aktivitātēm. Es domāju, ka agrāk cilvēkiem šādas atrakcijas bija ļoti elementāri pārvarēt, taču tagad ir pavisam savādāk. Daudzi mēs dzīvojam urbānā vidē, mums ir sava veida rutīna un viss. Lielākais, ko mēs izdarām, izbraucam zaļumos, uzcepam gaļu un padzeram aliņu.

Bokmelders jau izvirzīja tēzi, ka tagad, skatoties Fear Factor būs pavisam savādāki komentāri, jo tur čaliem no helikoptera uz helikopteru pa virvi jārāpjas.

Iesaku izbaudīt jebkuram. Tiešām jebkuram – resnam, tievam, īsam, garam. It sevišķi tas būtu noderīgi uzņēmumiem, kuri vēlas stiprināt savu sadarbību viens ar otru. Ja Tu pārvari šķērsli ar kolēģi, ar kuru nekad tu neesi runājis, tad noteikti nākamā dienā viens otram pateiksiet Čau un pasmaidīsiet.

Tweet