Jau labu laiku notiek aktīva diskusija par sociāliem medijiem un uzņēmumu lomu tajos, taču šis raksts, ceru, spēs iedot mazliet citu perspektīvu. Visi, kas seko līdzi šai tēmai, ļoti labi zina, kas notiek Latvijas sociālos medijos, kuri ir viedokļu līderi, kuri blogo, un kuri cilvēki šajā vidē pamatā nodarbojas ar savu projektu un klientu popularizēšanu, viedokļu vērošanu un komunicēšanu, papildinot savu klientu servisu. Tiekoties ar vairākiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā vidē, visai bieži dzirdu replikas par to, ka “sociālo mediju stratēģija” ir viens liels uzspūsts burbulis, kuru atsevišķi speciālisti cenšas iesmērēt nezinīšiem. Jāatzīst, ka pirms gada vai pat pusgada tiktiešām bija daudzi, kuriem vajadzēja ierādīt pareizo virzienu. Taču, kad tas ir izdarīts – tas ir izdarīts. Iespējams, ar nelielu populismu.
Jau ilgāku laiku prezentācijās, rakstos un citur ir dzirdama faktiski viena un tā pati informācija, kas veiksmīgi tiek pasniegta atšķirīgos veidos. Panāktais efekts: “Lūdzu nestāstiet par man twitteri, youtube, facebook un tam līdzīgām vietnēm. Es to jau esmu dzirdējis 100 citās prezentācijas, 100 citās diskusijās, radio raidījumos, tv sižetos, twitteros un piektdienas vakaros klubā Piens.” Burbulis iespējams ir plīsis mirklī, kad kāds vērīgs cilvēks ievēroja atsevišķas kopsakarības un ar konkrētiem faktiem pamatoja to, ka kā dēvētie sociālo mediju speciālisti ir viens liels plaģiātisms. Šis raksts izraisīja nelielu vilnīti mazajā twitterpasaulē, taču to izdzirdēja pietiekami daudzi pr un reklāmas industrijas pārstāvji – pasmējās, lai neteiktu vairāk. Kam negadās, dzīvojam tālāk. Galu galā – prezentācijā nekas netika samelots un auditorijai patika (manuprāt, rezultātā bija iedvesmojoša prezentācija studentiem). Cilvēkiem ar vēlēšanos izteikties, tas raisīja vēlmi uzrakstīt arī savas domas par sociāliem medijiem. Domāju, ka tās sekos vēl un vēl, jo redz – nu ta vienreiz ir aiz kā aizķerties, lai aizrādītu un ieņemtu konkrētu pozīciju.
Atgriezīšos pie šī raksta būtības. Es uzskatu, ka nav īsti būtiski klaigāt par kaut kādām sociālo mediju stratēģijām vai tamlīdzīgām lietām. Vienvārdsakot – tās ir attiecības internetā.
Sociālo mediju stratēģija Interneta satura stratēģija!
Aktivitātes sociālos medijos saistās ar ļoti lielu atbildību. Šī atbildība nāk no uzņēmuma iekšienes, kas ir uzņēmies komunicēt (es agrāk rakstīju par solījumiem). Sociālie mediji ir par attiecībām jeb sarunu. Diskutablais jautājums ir tās atdeve. Tieši iepriekšējā rakstā runāju par mērijumiem interneta kampaņās, taču ar sociālo mediju mērījumiem ir vēl sarežģītāk. To ir ļoti grūti izdarīt un tikai atsevišķos gadījumos to var izdarīt ar mūsdienu tehnoloģijām.
Mans jautājums ir, kas notiek, kad mediju vai reklāmas aģentūra beidz jūsu kampaņu? Jūs paliek paši uz savām kājām, palaisti brīvībā sociālos medijos. Šeit parādās atbildība pret izveidotajām un turpmākajām attiecībām. Un agrāk vai vēlāk kādam paslīd kāja un viss beidzas. Es varu minēt vairākus piemērus, pajautājiet, kad mani satiksiet! Vai arī paši sev pajautājiet par kādu twitterī atrodamo uzņēmumu, kas agrāk bija aktīvs un tagad jau vairākas nedēļas klusē. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka uzņēmumam nav laika, nav līdzekļu vai iztrūkst citi resursi, lai uzturētu sevi pie dzīvības internetā. Ir jābūt sava veida izpratnei un stratēģijai par saturu un tā organizāciju.
Kas ir būtiskākais, lai dzīvotu internetā un būtu pietiekami atraktīvs sociālos medijos?
Saturs. Saturs ir vienīgais, kas spēj uzturēt cilvēku interesi par kādu uzņēmumu šajā vidē. Uzņēmums jeb cilvēki nereti nespēj saražot pietiekami interesantu saturu, lai liktos interesanti gan sev, gan arī auditorijai. Kas ir pie vainas? Vai kaut kāda sociālo mediju stratēģija? Vai tomēr svarīgāk ir izveidot iekšēju stratēģiju par to, kāds būs saturs, par ko būs saturs, un kādā secībā tas tiks publicēts.
Uzņēmumi ir gatavi klausīties un atbildēt, paziņot par to, kas viņiem labs noticis. Taču retais uzņēmums ir gatavs radīt saturu, kas patiesi būtu labs un saistošs. Es esmu lasījis daudzas stratēģijas, arī daža laba Latvijas speciālista. Ne miņas par saturu, tā organizāciju un plānošanu.
Šeit es sāku saskatīt dažādas zīmolvadības īpašības, precīzāk, zīmols nāk no uzņēmuma iekšpuses. Uzņēmuma iekšpusē arī būtu jātop stratēģijām jeb sistēmai un brainstormam par to, ar kādu informāciju komunicēt uz ārpusi. Ja tas ir blogs – kādi bloga ieraksti būs, kādā valodā… Ja twitteris – tikai sausi tvīti par sevi vai kāda jestra bilde no kāda biroja tusiņa? Kas notiek mirklī, kad mēs radām saturu? Mēs to varam padarīt par noderīgu,saistošu, intriģējošu un iespējams – visai labi izmērāmu (vai tad bloga saturu nevar izmērīt? ;). Katrā uzņēmumā jābūt kādām cilvēkam, kas spētu uzņemties šādu atbildību ilgtermiņā. Web satura stratēģija nevar aprobežoties ar web projekta līmeni, kad tiek organizēts saturs. Tas strādās tikai īstermiņā. Katram uzņēmumam ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ar kādu saturu tā dosies vai dodās sociālos medijos, kā to uzturēs ilgtermiņā un kādu ziņu tā nesīs par tevi.
Tuvā nākotnē uzvarēs…
Tuvā nākotnē kompānijas, kuras radīs saturu internetam, būs pārākas par novērotājiem sociālos medijos. Lai to izdarītu, ir jābūt sakārtotai uzņēmuma iekšienei, kurā sociālo mediju statēģija/uzvedības kodekss/rīku saraksts/utml ir tikai maza daļa. Arvien vairāk pieaug un pieaugs pieprasījums pēc aģentūram un cilvēkiem, kas māk veidot saturu internetam – blogs, twitteris, video, facebook lapas, bildes un viss viss, kas varētu interesēt cilvēkus. Šeit es teikšu vienu lietu – ja neesi pārliecināts, vai proti veidot interesantu saturu, tad varbūt tev nevajag būt tur (kur nu vēl vienkārši mesties iekšā, kā izskanēja kādā diskusijā), vai arī jāmeklē padoms talantīgiem satura veidotājiem. Iespējams var teikt, ka katrs uzņēmums var kļūt par sava veidu mediju, taču tas būs nopelnīts ar darbiem, nevis ar burtisku auditorijas uzpirkšanu uz konkrētu periodu.
Āmen!
Labs skatpunkts! Mana pieredze liecina, ka interesants, unikāls vai analītisks saturs ir tas, ko cilvēki novērtē visaugstāk. Tādu saturu kāri tver arī t.s. offline mediji. Parastas boooring reklāmas ziņas nevienu neinteresē, piemēram, relīze par to ka AirBaltic tagad lidos uz Teherānu – 3 reizes nedēļā ar Boeing 737-200….Nu jā, fooorši, malači… a vidējais prāts jautās: ko tur darīt tajā Teherānā? Pag, a Teherāna – vai tas bija Irānā vai Irākā, vai kur tur… :)
Atvēru, noskrullēju – izlasīju komentāru “Āmen!”. Vecīt, ieliec kādu bildīti tekstā, lai noturētu ne gēku cilvēku acu fokusu raksta tekstā :D
Tad ja sanāk ka problēma ir pašos uzņēmumos, kas tiek apvārdoti, par to ka to visu viņiem vajag būt twitteri, youtube, facebook un tam līdzīgām vietnēs. Bet ja nav satura tad kāda jēga no būšanos visas šajās vietnes?
Lasot pirmās rindkopas jau gribēju komentēt, ka labs raksts, pareizi novērojumi, tikai klienti ir tie, kas vēlas lai viņiem būtu komunikāciju stratēģijas, tai skaitā sociālo mediju, savādāk sanāk, ka nav jēga nedz no krīzes komunikāciju, nedz citām stratēģijām…
Tālāk esi iebraucis auzās. Tev ir atšķirīgs uzskats par to, kas ir sociālo mediju stratēģija vai ko nozīmē vārds “stratēģija”. Viena lieta ir stratēģijas izstrāde, cita lieta ir pareizās taktikas izvēle, trešā lieta ir radošie risinājumi (saturs), un pavisam cita lieta ir tā visa vadība un darbs ar to klienta labā un vārdā. Stratēģijas izstrāde nav twitter konta reģistrācija un 10 tvīti tajā :). Iespējams, to stratēģiju autoriem, ko esi lasījis tu, liekas savādāk.
Stratēģijas izstrāde ir paliels darbs, ne visiem tas ir vajadzīgs, taču sapratne kas ir kas un ko darīt tā vietā lai nedarītu un otrādāk, ir nepieciešama. Pašas “aktivitātes sociālos medijos” vēl nav stratēģija, taču piekrītu, ka satura izstrāde un pats saturs ir ļoti, ļoti svarīgi. Var rasties viena cita problēma – uzņēmums rada saturu savam klientam, bet viņam nav sapratnes par to, kāpēc, kur klients virzās, kādi ir ilgtermiņa mērķi, nedz ko dara konkurenti. Nav stratēģijas, sapratnes kāpēc tas vispār tiek darīts, un kā to darīt, un kurā virzienā strādāt, un uzņēmums neredz kopainu un lielo vīziju, bet ir tikai “tvīti par sevi vai kāda jestra bilde no kāda biroja tusiņa”. Arī tas nav labi.
Jāatzīst, neesmu redzējis vēl nevienu LV uzņēmuma sociālo mediju stratēģiju (tikai vienu, un tā bija ļoti laba un iespaidīga, kas sakrīt ar uzņēmuma ilgtermiņa mērķiem). Mēs paši vairāk koncentrējamies uz taktiku izstrādi, radošajām risinājumu izdomāšanu un ieviešanu, satura izveidi un klientu aktivizāciju sociālajos medijos. Tas nav viena mēneša darbs un pēc tam klients dara pats ko grib, tā tomēr ir strādāšana ar uzņēmumu ilgtermiņā, ejot uz tā mērķi.
Tāpēc sociālo mediju stratēģijas tieši tagad ir ļoti aktuālas, un kļūs vēl aktuālākas, lai kā tu tās nesauktu, kaut vai par “Interneta satura stratēģiju” (kas ir smieklīgi, jo tad jau vajadzēja arī taisīt avīžu/radio reklāmu satura stratēģijas, utt :)).
@Arturs Mednis: bet nesen Tu tak teici, ka vienkārši jāmetās iekšā un tad jau kaut kā sanāks… kā tur ir?
Un tā es arī uzskatu. Tā vietā, lai mēnešiem ilgi domātu ko, kas un kā, labāk ir sākt, mēģināt, iespējams, sākumā kļūdīties, vai uzticēt to citiem, kas jau ir to darījuši, iespējams, mazāk kļūdīsies. Tas ir viens scenārijs, un tam nav sakara tik daudz ar stratēģiju. Pat ja tev ir kaut kāda minimālākā vīzija (ala stratēģija), arī pastāv iespēja kļūdīties. Nesen vienam klientam piedāvāju stratēģijas izstrādes vietā sākt vienkārši darboties, un tā stratēģija izkristalizēsies, kļūs skaidrs pašam.
Man patika ka tu pieminēji uzņēmuma kļūšanu pašam par tādu kā mediju. Ārzemēs daudzi piemēri to apstiprina, protams, tie ir lieli uzņēmumi, bet ticu, ka arī mazākiem tas ir pa spēkam.
@Arturs Mednis: es zinu, ka tev ir plašāks skatījums, varbūt īsti nemaz negribu tevi minēt kā piemēru, bet gan šo augošo trendu, ka neviens neizskaidro, kas ir kas.
Jo ir daži, arī mums abiem labi pazīstami cilvēki, kas aiziet pie klienta un pamatīgi fleitā par šīm lietām.
Pēc 1 h man tikšanās ar klientu, kurš grasās iztērēt 100k absolūtas web 1.0 platformas izveidei, tā vietā, kad viņš varētu iztērēt 10 reizes mazāku summu gada laikā saturam un aktivitātēm soc. medijos. Jo nebija, kas parāda, izskaidro, un novērtē. Būs klāt arī potenciālie “izstrādātāji” (pārdevēji), redzēs, ko teiks :)).
@Arturs Mednis: Nu tad jau tev tik atliek pierādīt savu ideju un nomērīt rezultātu (nevis klikšķos, bet gan LVL).
Māri – pagājušajā nedēļā man Twitterī sāka sekot 35 jauni korporatīvie konti. 33 no viņiem acīmredzami ne vismazākajā mērā nesaprot, kur ir atnākuši un kāpēc. Visticamāk, šī ir pirmā un pēdējā reize, kad es apskatos šo kontu rakstīto. Un tagad pasaki man, tieši kā sociālo mediju (un tas neattiecas tikai uz twiteri) stratēģija (protams, izskatās, ka mums ir atšķirīga izpratne par to, ko tas sevī ietver) nav būtiska, ja bez tās lielākā daļa mēģinājumu darboties šajās vidēs izgāžas?
Piekrītu tev un Edijam tajā, ka veikt reālo komunikāciju ir paša uzņēma, nevis aģentūras vai autorsēta speciālista ziņā. Bet šo speciālistu ziņā ir sagatavot (prakses un izpratnes ziņā) uzņēmuma darbiniekus šai komunikācijai, lai tie neiekristu ar seju dubļos.
@Jānis Polis: Nu bet Jāni, tu tak piekritīsi, kas visa sāls ir saturā. Lai veiksmīgi veidot saturu, jābūt sakārtotiem iekšējiem procesiem. Izgāžas tāpec, ka nezin kādu saturu ražot, tur slēpjas sāls ;)
Tu esi viens no tiem kas izstrādā tās saucamās stratēģijas, es ļoti vēlētos kādreiz uzmest aci uz kādu no tām :)
Protams, ka visa sāls ir saturā, un piekrītu arī par sakārtotiem iekšējiem procesiem.
Bet pati no sevis šī izpratne uzņēmumā reti kad radīsies, viņiem vajag, lai kāds pasaka priekšā un vēlams, arī parāda, kā.
Kas attiecas uz mani, tad tad es dažkārt gan piedalos šādu stratēģiju izstrādē, bet vairāk gan sagatavoju citus, lai tie būtu spējīgi konsultēt klientus par šīm lietām.
@Jānis Polis: tad jau tu neesi pie ragiem :)
Es pa lielam nestrādāju ar klientiem, bet gan ar medijiem, aģentūrām un to darbiniekiem. Mazliet citi uzdevumi.
@Jānis Polis: Ja tu veidotu tekstus, video utml lietas priekš klientiem un tādējādi palīdzētu viņiem šajā vidē, būtu forši. Bet cik es noprotu, tad tu pastāsti, kas ir tas, kas tur mīt, kā uzvesties un ko darīt – tipiska sociālo mediju stratēģija.
@Māris: Satura veidošana klientu aktivitātēm sociālo mediju platformās pilnīgi un galīgi neietilpst manos darba pienākumos, un tas galīgi nebūtu forši, ja es to darītu :)
@Jānis Polis: nu re, te jau esam nonākuši pie saknes. Paldies par pārcielināšanos :)
“kaut vai par “Interneta satura stratēģiju” (kas ir smieklīgi, jo tad jau vajadzēja arī taisīt avīžu/radio reklāmu satura stratēģijas, utt :)).”"
…un kaapeec gan nee?
Vai tad tas arii nenotiek? O kartes akadeemija, piemeeram?
Nesapratu kāpēc akadēmija, bet parunā ar reklāmas aģentūru stratēģiem utml – viņi kopā ar klientu izstrādā komunikāciju stratēģiju un/vai plānu nākošajam gadam, tad izvēlas dažādas atbilstošas taktikas, un pēc tam (vai jau sākumā) piedāvā radošos risinājumus – klipus, preses reklāmas, utt.. Tas nu gan būtu smieklīgi, ja notiktu otrādāk, ražotu un bez nekādas sapratnes un jēgas reklamētos, sak’, galvenais ir saturs, pēc tam jau redzēsim, kur tas novedīs :)). Ja iepriekš zināms, kur jānonāk, tad daudz lielāka iespējamība, bet izņēmumi gadās vienmēr.
@Arturs Mednis: vai tad kāds saka, ka bez nekādas sapratnes? Vai tiem 30 pāri twitter profiliem, kas pagājušo nedēļu nosekojuši Jāni Poli ir budžets, lai algotu mediju/pr/reklāmas aģentūru, lai uztaisītu stratēģijas šim un nākamajam gadam? Šajā rakstā es protams, vairāk uzsvēru Enterprise līmeni, iekšējo komunikāciju, un arī tas ko Tu saki, lielās stratēģijas, šeit mēs saprotamies ;)
Taču tas attiecas arī uz maziem zīmoliem (mazām viesnīciņām, veikaliņiem utml), ka pirms sāk kaut ko darīt, vajag ĻOTI rūpīgi apdomāt kādu saturu sniegs (kādas ir video foto iespējas un zināšanas), un iespēju robežās uztaisītu plānu (man patīk 4 nedēļu plāni griezumā, pa 1 nedēļu periodiem ar izstrādes, mārketinga utml bulletpointiem… ja notiek tas, tad varam darīt to….).
Atkārtošu, būt klāt sociālos medijos un vērot, kas notiek un atbildēt uz jautājumiem (client service), taču, tā nav satura radīšana :) Ar satura radīšanu var sasniegt daudz vairāk.
Es te redzu diskusiju par to, kādai būtu jābūt sociālo mediju stratēģijai un to, ka ir daudz negatīvu piemēru, bet
ņemot vērā faktu, ka Latvijā ir tik ļoti daudz sociālo mediju speciālistu un “sociālo mediju speciālistu”, kāds var nosaukt vienu spilgtu konkrētu piemēru, kad var skaļi teikt – “šis Latvijas uzņēmums ir guvis milzīgu ieguvumu no dalības sociālajos medijos un nekas to nevarētu aizstāt”?
Nav tak’ tikai balts un melns. Jāpiekrīt Arturam, ka satura ražošana bez platformas kur to likt ir muļķīga rīcība. Bet arī Mārim taisnība par vietējiem izceptiem “speciālistiem”, kas reāli vairāk par Latvijas līmeņa / izmēra uzņēmumu apkalpošanu Feisbukā vai Twitterī nav redzējuši (bet grib būt viedokļu līderi soc.mediju jomā), nav stūrakmens klientu veiksmei interneta komunikācijā.
Latvija ir feina zeme kulta lietām. Pirms kāda laika vairums jauniešu gribēja būt DJ. Tad Latvija pārtapa par “projektu vadītāju” zemi. Tad parādījās Sushi, ko ēd visi modernie. Tad ikviens cienīgs jaunietis pievērsās Kaitbordam. Kādu laiku jau modē ir SEO un sociālie portāli. Un tā kā te daži labi pārstāv aģentūras (starpnieks, kam izdevīgi virzīt viedokli, ka viņi ir tie, kas pareizi tērēs naudu), un pārdot zināšanas (lasīt – gaisu) ir izdevīgāk kā ielīst kāda klienta biznesā un radīt saturu… tad zeme griežas tālāk, katrs tic, ka ir speciālists un paliek pie sava viedokļa
:)
bet taisnība ir pa vidu.
saturs bez kanāla kur to realizēt ir nekas.
un soc.mediju “komunikācija” ar jēlu saturu ir nekas.
un lai visiem nozarē izdodas!
:)
Es īsti nesaprotu, kāpēc tu mēģini “saturu” un “stratēģiju” tik strikti nošķirt vienu no otra. Manuprāt, tieši tie vienmēr paliek zaudētājos, kas mēģina dažādos informācijas aprites mehānismus pretnostatīt vienu otram, lietot katru atsevišķi. Ciktāl es esmu par šo domājis, man “saturs” vienmēr ir bijis kā viens no “sociālo mediju stratēģijas” balsta punktiem, nekādi ne kaut kas atsevišķs.
[...] должно вести такую стратегию. Об этом статья на блоге Мариса Рейлиньша (Māris Reliņš). Кое-что можно посмотреть и на ресурсе местного [...]