Tava virtuālā identitāte tiek pārdota

Ik pa laikam parādās jaunumi, ka Facebook maina savu privātuma politiku. Tas izraisa ārkārtīgi daudz debates starp divām pusēm. Saucu vienu pusi par cilvēkiem, indivīdiem, personībām ar īstu sirdi un dvēseli. Otru pusi varētu saukt zīmolu, uzņēmumu, reklāmistus fronti, kam ir ko pārdot. Vai tā ir ideja, prece, laika kavēšanas iespējas. Jo vairāk, precīzāki un lietderīgāki dati par reklāmdevēja izvēlēto auditoriju, jo reklāmdevējs ir apmierinātāks.

Dažādi kanāli, ieskaitot Facebook, cīnās par reklāmdevējiem, rodot dažādas iespējas trešajām pusēm darboties ar jau esošo auditoriju, taču apmaiņa prasa faktiski tikai vienu – datus. Datus par tevi un mani. Cik mums gadi, kādi ir mūsu draugi, ko mēs ikdienā meklējam. Šāds kopējais sadarbības modelis audzē auditoriju.

Barteris

Facebook saka: “Lūdzu, Jums mūsu auditorija, mūsu trafiks, mūsu dati. Vienīgais, ko mēs prasām pretī, ir vairāk datu, lai mēs varētu tālāk būvēt savu impēriju.” Semantiskais internets? Jo vairāk dati, jo precīzāk katram ir iespēja raidīt savu reklāmu konkrētai mērķauditorijai. Taču jo ilgāk es par to domāju, jo arvien vairāk man rodas skepse par šādas iekārtas nākotni.

Man liekas, ka mēs visi jau sen esam dzirdējuši brīnišķīgos stāstus par to, ka ledusskapis par mums nākotnē zinās visu. Tas pateiks, ko es varu ēst, ko nevaru. Pasūtīs pienu no veikala un beigās arī pacels podam vāku, jo zinās, tieši tagad tam vajadzētu būt paceltam! Jā, tas ir forši… ja es esmu totāls idiots. Vairums cilvēkiem morāli riebjas reklāma. Viņiem liekas, ka kārtējo reizi tiek iesmērēts. Viņi to negrib redzēt, dzirdēt, kur nu vēl saņemt kārtējo dubultkomplektu Maximas bukletu paskatītē.

Facebook ir konkrēta vīzija, viņi grib iegūt/uzbūvēt jebkuras personas identitāti internetā. Taču, vai es vēlos, lai šī mana izveidotā identitāte (informācija par mani) tiktu dalīta ar dažādiem zīmoliem man par to nezinot? Lai pēkšņi saņemtu Maximas šokolādes akciju sejā (man negaršo šokolāde)? Tomēr ir mirkļi, kad es vēlos, lai man tiktu piedāvātas iespējas atpūsties, paēst vakariņas vai arī, balstoties uz maniem paradumiem, interesēm un draugiem, tiktu izveidots ideālais ceļošanas maršruts pa Eiropu.

Galu galā, neviens no mums nevēlas, lai informācija ar ko esam dalījušies (cilvēka dabā ir dalīties ar informāciju) tiktu pārdota trešajām personām. Man liekas, ka ikviens indivīds vēlētos pats noteikt, kā, kad un kādā veidā mana informācija tiktu izmantota. Jā, zinu, demokrātija. Bet Tu tak saprati manu domu!

Virtuālā identitāte tiešām ir Tava identitāte?

Otrkārt, vai tiešām Facebook, Twitter, Google Tu tiešām esi Tu? Es neesmu. Jebkurš no mums ir atklājis tikai ļoti mazu daļu sevis. Katrs savādāku. Vieniem patīk runāt par alu, citiem par politiku. Lai gan abas lietas skar abus cilvēkus un abiem noteikti ir viedoklis par abām lietām. Kā reklāmdevējs (ideja, zīmols, virtuālās izklaides iespējas) var precīzi raidīt reklāmu, ja pēc šiem datiem (jeb manu interneta identitāti) nevar pateikt, kāds es īstenībā esmu? Dažās situācijas var, taču daudzās nevar.

Un pēdējais punkts, ja tiešām izveidosies situācija, ka Facebook (vai kādai citai sistēmai) piederēs mana virtuālā identitāte – attīstība un inovācijas apstāsies. Tā ir ar visiem līderiem. Diemžēl.

Lielie spēlētāji

Pašreiz uz Tavu virtuālo identitāti pretendē divi lieli uzņēmumi: Facebook un Google. Pirms laba laika Wired žurnālā tika publicēts lielisks raksts par šīm divām kompānijām un viņu pieejamām:

Today, the Google-Facebook rivalry isn’t just going strong, it has evolved into a full-blown battle over the future of the Internet—its structure, design, and utility. For the last decade or so, the Web has been defined by Google’s algorithms—rigorous and efficient equations that parse practically every byte of online activity to build a dispassionate atlas of the online world. Facebook CEO Mark Zuckerberg envisions a more personalized, humanized Web, where our network of friends, colleagues, peers, and family is our primary source of information, just as it is offline. In Zuckerberg’s vision, users will query this “social graph” to find a doctor, the best camera, or someone to hire—rather than tapping the cold mathematics of a Google search. It is a complete rethinking of how we navigate the online world, one that places Facebook right at the center. In other words, right where Google is now.

Pagaidām abstrahējoties no tehniskiem terminiem un skatoties ar cilvēka acīm, visa šī vēl precīzāka reklāmas raidīšana atgādina pamatīgu kariņu starp lietotāju un reklāmu. Kā arī skatoties uz šiem datiem no profesionālā viedokļa. Dati ir noderīgi. Mēs visi gribam zināt visu. Taču, ja mēs to visu zināsim, vai mēs nepaliksim garlaicīgi? Vai zīmoli nepaliks garlaicīgi? Vai reklāmas industrija runās par “kreativitāti”?

Viss šis man raisīja pārdomas, vai tas maz ir reāli. Protams, var tuvoties maksimālai efektīvitātei, bet to maksimumu nekad nesasniegs, vienā brīdī viss sajuks.

Tweet