Atsauču politika 2012. gadā
Jurģis Ķiršakmens ir uzrakstījis savas domas par diena.lv autortiesībām. Man radās ideja uzrakstīt sīkāk savas domas par atsauču politiku, kāda vēl īsti nav ieviesusies realitātē, bet kāda teorētiski ir iespējama. Pieņemu, ka aizjūras lielajiem portāliem jau ir līdzīga politika, jo tur gan nebaidās linkot, gan pērk viedokļus u.c. Runa, protams, tiešā nozīmē skar SEO.
Pagaidām Latvijā esmu manījis tādas autortiesību atrunas, kurās ir atļauts pārpublicēt saturu, ja vien tiek ielikta atsauce ar aktīvu saiti. Iztirzāšu šo jautājumu no divām pusēm: satura radītājs/īpašnieks un satura pircējs/pārpublicētājs.
Satura radītājs/īpašnieks
Iedomājamies situāciju, ka tavu bloga, portāla, ziņu aģentūras u.c. saturu pērk citas lapas vai mediji. Mūsdienās tas notiek vienkārši. Nopērk, uzliek atsauci (parasti gan cenšas nelikt, lai izskatītos, ka paši sarakstījuši gudras lietas) un tas arī viss. Bet ko satura pircējs iegūst:
a) saturu savā lapā priekš pastāvīgajiem apmeklētājiem
b) viņi šo saturu izplata caur lapu, RSS, iespējams e-pastiem, un varbūt jau vēl citiem veidiem
c) viņi ar šo saturu piesaista Google apmeklētājus, it sevišķi, ja lapa ir korekti optimizēta.
d) u.c. izmērāmas/neizmērāmas vērtības.
Manās acīs tā vairs nav vienkārša pārpublicēšana, kā tas bija agrākos laikos drukatājā presē (es taču nekļūdos?), kā tas vēljoprojām ir grāmatās u.c. nedigitālos materiālos.
Satura īpašniekam būtu jātaisa flexiblāki pārpublicēšanas noteikumi. Varam arī saukt par opcijām vai līgumu noteikumiem:
- šo saturu var ievietot tikai konkrēta domēna ietvaros, html formātā, kas tiek izplatīts tikai pārlūkojot lapu
- šo saturu par papildus samaksu var izplatīt tālāk citos veidos. Strīdīgs jautājums, bet filozofiski runājot, man liekas, ka tā būtu pareizi. (Nemācēšu teikt, vai variantā, kad raksts iekrīt RSS fīdā, to var padarīt par neredzamu meklētāju robotiem.).
- satura pārpublicēšanā jābūt iespējai uzlikt konkrētam rakstam, ka to nevar indeksēt Google vai kāds cits meklētājs. Protams, ja satura pārpublicētājs grib tikt ar šo pirkto materiāli arī iekš Googles indeksa, tad tam vajadzētu maksāt vairāk.
- noteikti jābūt atsaucei ar standartizētu anchor tekstu (varbūt ne tikai ar vienkārši avota brenda vārdu, bet jau satura īpašnieka izvēlētiem atslēgvārdiem) vai ar bildi, kurai ir korekts ALT atrībūts un ar visu saiti. Šīm saitēm jābūt do-follow. Respektīvi, ja raksta pārpublicētājs grib likt nofollow tagu, kas pasaka googlei, ka neskaitīt šo saiti pie Googles reitinga, tad par satura pārpublicēšanu maksā vairāk. Varbūt var kaut ko izdarīt ar dažādām ping tehnoloģijās u.c. Nu ja raksts ir kā noindex, tad ir jābūt lietotājiem sapratama un klikšķināma saite.
Satura pircējs/pārpublicētājs
Viss ir jādara tieši otrādāk
- visu iespēju robežās rakstam jābūt indeksējam Googlei, ja vien autors nepieprasa savādāk un prasa papildus naudiņas.
- ja ir noteikums, ka jāliek atsauce, mēs šo atsauci noslēpjam (piemēram, ar javascript palīdzību). Respektīvi, nedalamies ar savu Googles reitingu tā pat, ja vien nav īpaša prasība – nav ko radīt pašiem sev konkurenci. Tāpat cenšamies šo saiti padarīt vispār neindeksējamu robotiem. Varam pielietot nofollow, bet tas neaizliegs robotiem izmantot šo saiti, bet tikai izslēgs to no savas vērtēšanas.
Kāpēc vispār šādi noteikumi vajadzīgi? Visur tagad tiek runāts, ka SEO ir laba lieta. Jā, ir. Man prieks, ka mēs visi to tagad saprotam un visi sāks izmantot šo Googles doto iespēju papildus nopelnīt. Tāpēc es domāju, ka nākotnē varētu izveidoties šāda atsauču politika vai līdzīga atsauču politika.
Varbūt šis būtu pareizais ceļš, ka tiešām dot citiem saturu par brīvu, gūstot no tā Googles labvelību, reitingus, attiecīgi papildus apmeklējumu no meklētāja?
Tweet10 Responses to “Atsauču politika 2012. gadā”
Comments
Read below or add a comment...
Trackbacks
-
[...] savā blogā raksta Jurģis Ķiršakmens. Šo tēmu plašāk paturpina arī Māris rakstā “Atsauču politika 2012. gadā“. Ceru, ka Diena sapratīs, ka mūsdienās Internets piedāvā vairs ne vien tehnoloģijas, [...]
skan jau jauki, bet nav pat īsti vērts visā šajā jokā iedziļināties, jo vismaz šajā valstī lielie portāli joprojām uzskata, ka var brīvi ņemt bildes no flickr.com lietotājiem un wikipēdijas, atsauci nepievienojot vispār, vai atsaucoties uz pašu portālu, nevis bildes veidotāju. Kamēr vien lielajos LV portālos strādās nemākulīgi tirliņi, tikmēr šīs atsauču lietas nekur uz priekšu nekustēsies.
@onkulis: Skarbi teikts.
paga, paga, Māri. Tu runā par pārpublicēšanu, bet nemaz nepiemini ārkārtīgi svarīgo šajā gadījumā faktoru – Duplicate Content.
Man rodas Tev jautājums – kā tad Duplicate Content faktors šobrīd strādā, kas notiek ar Duplicate Content, kā rīkojas Google?
Tāpēc vispirms ir jāsāk ar to, kāds tas saturs ir – pārpublicēts, t.i. Copy-Paste, vai pārpublicēts, t.i. izmanīts, ar atsauci tikai uz pirmatnējo avotu? No tā ir ļoti daudz kas atkarīgs ;)
@Aigars: par duplicate content man nav šausmīgi liela informācija, bet cik nu zinu, tad ja rodas “duplicate content” tad google cenšas saprast, kurš tad ir tas pirmavots, un pirmavotu vērtē augstāk savos reitingos. Runājot par penalties, rakstu google izņem no savas indexa, ja pārpublicētājs ir neuzticama lapa, spamveidīga utt… Variants, kad Google vispār penalto visu lapu ir ļoti reti.
Vismaz šādu informāciju atceros, ka SEOmoz sniedza, kā arī dažās SEO grāmatās apmērām šāda filozofija tiek bīdīta.
Ja tev ir savādāks viedoklis vai informācija, tad lūdzu, padalies :) Pats neesmu veicis pilnīgi nekādus testus šajā sakarā.
Gandrīz tā arī ir, tikai to mazāk nozīmīgāko avotu Google nevis soda (sodīt arī var, ja ratio “Duplicate content” pret oriģinālo pārsniedz saprāta robežas), bet gluži vienkārši ignorē, neņem vērā, neindeksē.
Tāpēc arī šeit visa raksta jēga mainās.. Saturs ta būs, bet jēgas no SEO viedokļa tā satura pārpublicētājam nekādas – liec vai neliec nofollow atribūtus.
Un kā tad var maksāt satura īpašniekam vairāk, lai iekļūtu Google reitingā, ja pats Google to tur niekļaus ar visu dofollow atribūtu? Kaut kas te nelīmējas kopā
@Aigars: Tātad, mini man lūdzu konkrētus piemērus ar Latvijas saitiem par duplicate content neindexēšanu.
Es varu, raksts “Kas ir SEO?”, vienā no krabjiem.lv lapām parādījās šis raksts. Respektīvi agregatori viņiem tur ir. Kamēr šis raksts bija tā ageragatora pirmajā lapā, tikmēr meklējot pēc “Kas ir SEO?”, viņu lapā bija augstāk par manējo. Par ko tas liecina, izsecini pats! Nevienmēr, es pat teiktu retu reizi Google pie Latvijas mazajiem apjomiem “pieķer” šo duplicate content.
Tā kā strādāju medijā, tad citreiz paskatos, kur un kādas ziņas publicē. LETA ziņas visi mediji 1:1 nokopē un pilnīgi visi ir Google rindiņā viens aiz otra. So, wassap?
Vēlreiz ielūkojos SEOmoz materiālos. Vairākās vietās ir aizskartas šī problēma. Praktiski tiek ieteikts veidot tieši un tikai šādu politiku (viņi gan nerunā par RSS, e-pastiem), bet gan par saišu slēpšanu, nofollow, noindex etc… Es drošvien ticēšu viņam nevis Tev :)
P.S. man patīk, ka tu vienmēr centies pierādīt savu taisnību. Lieto vairāk konkrētus piemērus un argumentus no dzīves.
te nu mēs nonākam līdzīgā situācijā kā ar pērkamajiem linkiem – jā, strādā, jo redzam, ka Google nesoda. Bet tā kā Google neatbalsta, tad tas viss ir miglā tīts un īstu uzticamību nerada.
Katrā ziņā nevēlējos strīdēties, bet gan pievērst uzmanību Duplicate Content, ko arī pa abiem izdarījām. Punkts.
Sākumā laikam jāsaka, ka patīk man Māra darbs … Atstāj zinoša cilvēka iespaidu.
Gribēju savas domas par dupe content izlikt. Iz pieredzes varu teikt ka identisku kontentu Google manā gadījumā ir noindexējusi (vai noindexējis) max 2 reizes. Es raxtus lieku raxtu direktorijās (vienu un to pašu rakstu kādās 50 uzreiz) lai iegūtu saites uz manu lapu priekš rezultātu uzlabošanas. + loģiski domajot neredzu jēgu meklētājiem indexēt visas lapas ar identisku kontentu jo zūd jēga (šajā gadījumā tikai ar copy+paste varētu dzīvot zaļi).
Par tiem rakstiem ziņu portālos kuri rindiņā parādās rezultātos … Kā mēs zinām Google bots redz nedaudz ko citu (visu pārējo herņu kas ir uz lapas) un pats raxts aizņem procentuāli nelielu daļu no attiecīgās lapas apjoma (un pārējā daļa katrai lapai ir vairāk vai mazāk atšķirīga un unikāla). Google noindexē visu kas ir uz lapas kur tikai salīdzinoši neliela daļa ir 1:1.
Tikai mana versija… Peace
Sveiks jauneekli, interesantu teemu esi paceelis :)
Dupe content – latvijaa patreiz par to gruuti runaat, jo mums ar to satura apjomu ir kaa ir, taa pataas ar paarpubliceetaaju skaitu. Kaa mazakais zaudejums varetu buut auditorijas sadaliijums starp orginalo un parpubliceetaaju, seviskji ja parpublicetaajs rankojas augstaak pateicoties portala authority utml.
.com zonaa tas lietas notiek mazliet savaadaak bet nu dalja taisniibas ir arii braleenam. Tomeer uz shodienu rezultaatos, 250 vienadus rakstus vairs neredzeet, bus 3-5 kaadi, bet ne visi 250. Un jaaskatas, ko google dara ar kopiju tavaa lapaa – ja vinja ir supplementalaja indeksaa utml, tad isti labuma no vinjas nav. Un ka aiagars piemineeja, ja parpublicee jau nereaalos apjomos, tad lapai reaali nav pievienotaa veertiiba. Tik cookiecuter saits vieglai pelnjai, parasti ar adsense.
Neiedziljinoties dupe content utml lietas, diezgan interesanti Latvijaa ir taa, ka nav cilveeku kas rakstiitu labu saturu par pienjemamaam cenaam. Tapec notiek tada parpubliceeshana utml.
Pretstataa ieksh .com ir visadi elance.com / guru.com utml kur par $5+ var sadabuut labu saturu. Varbut kriizes laikos ir laiks padomaat par tada servisa peidavaashanu, seviskji ja skatamies, ka kompanijaam pashaam nav laika rakstiit info tad tads “rakstnieks” / freelanceris varetu ko piepelniities kamer cinas 1/60 darba tirguu.
p.s. par noindex lietoshanu, tas jau vairak ir preventiivs pasaakums, lai Google neredzetu ka tev ir dupe content un nebutu jauzsauc uz sevi potenciaali negatiivaas sekas ;)