Par sadarbību ar blogu īpašniekiem

Ik pa laikam blogosfērā (tagad arī Twitterī) parādās diskusijas par to, vai reklāmai ir vieta blogos? Ja pirms 2 gadiem blogeris, kuram bija mazākais banerītis blogā dega elles ugunīs, tad jau pēc gada, baneri kļuva par legāliem. Respektīvi, sabiedrībā sāk saprast un pierast pie domas, ka blogeris arī vēlas kaut ko nopelnīt, vai vismaz atpelnīt ieguldītos līdzekļus (ne laiku). Eksistē vairāki veidi, kā blogeris var iegūt līdzekļus ar savu aizraušanos, bet gribētu parunāt vairāk par reklāmrakstiem.

Tāpat kā Kristaps, regulāri saņemu dažādus aicinājumus aplūkot dažādus projektiņus vai produktus par kuriem iespējams beigās arī uzrakstīt. Daži ir interesanti, bet nesaistoši ar šo blogu. Daži ir vienkārši nonsenss. Daži ir interesanti un arī saistoši ar šī bloga satura vai vismaz auditorija būtu īstā. Nereti tiek piedāvāts palietot kādu tehnoloģijas brīnumu (printeri, telefonu, mobilo internetu, mp3 pleijeri…). Ziniet, es vairāk esmu atteicis kā piekritis. Man nav laika visus tos aparātus testēt. Es esmu parasts cilvēks, kas visnotaļ labi pazīst internetu un datorus. Ir ļoti grūti objektīvi novērtēt X vai Y tehnoloģijas brīnumu, bet it kā jau tāpēc šis ir blogs, kur es paužu, ko es domāju, nevis bārstu daudz dažādus tehnoloģiskus terminus kā to dara IT portāli un žurnāli. Protams, var jau spiest no sevis kaut kādus garākus teksta blāķus un liet ūdeni. Bet, pa lielam, kuram no Jums interesē printera, mp3 vai kāda cita brīnuma apraksts. Tādiem nolūkiem kalpo tādi reklāmrakstu žurnāli kā NEXT.

Redziet, par šīm lietām neviens nekad nav piedāvājis kaut ko samaksāt. Uzskatu, kas tas ir pareizi. Latvijas blogi nav nekādi lielie mediji, kuros vajadzētu ļoti pirkt reklāmrakstus (par to pašu naudu var izveidot daudz interesantākas lietas, kurās iesaistīt blogus). Kā arī blogerim jābūt pagodinātam, ka viņam iedod uz noteiktu laiku palietot kādu mantiņu, par kuru viņš, ja grib var uzrakstīt saviem lasītājiem rakstu. Būtu aplami cerēt, ka blogeris pārpublicēs/pārrakstīs preses relīzi, kas nākusi no kādas IT kompānijas. No otras puses skatoties, ja ir zināma auditorijas, kas lasa blogu, tad, protams, var izveidot apbusēji (trijpusēji) izdevīgu pasākumu, kurā blogerim tiek iedots burkāns, viņš par to uzraksta objektīvu rakstu, kuru auditorija arī novērtē. Vai arī mēs labāk gribētu lasīt atsauksmes no anonīmām personām internetā? Labāk no zināmiem cilvēki, kas neslēpjas (šeit mājens personām, kas organizēti centās uzpūst Sindikāta joku).

Turklāt vai dažādu tehnoloģiju brīnumu mārketinga cilvēkiem ir viegli dabūt normālu viedokli no cilvēkiem? Pirmkārt, ja nebūtu personiskie blogi, būtu grūti atrast kādu aktīvu cilvēku, kam tas interesē un, turklāt pārbaudītu/uzticamu viedokli, kas nav ietekmēts. Otrkārt, liekas, ka žurnālu un dažādu IT portālu viedoklis ir palicis tik pelēks, ka ar viņiem ir grūti sadarboties ar mērķi iegūt objektīvu skatījumu uz lietām. Vismaz es jau labu laiku neuztveru normāli šos rakstus, tie ir (1) sponsorēti jeb pirkti reklāmraksti (btw, no kuriem runā, ka atdeve ir ļoti minimāla) (2) interneta veikalu atbalsīti preces raksti, kas ir domāti, lai veicinātu pārdošanu.

Pagājušo nedēļu es sakontaktējos ar pāris kompānijām un lūdzu aprakstīt savu pieredzi ar sociālajiem medijiem.

Zane Bojāre no Hauska & Partner. Kā zināms, Hauskas vieni no klientiem arī ir Bite un IZZI, kas arī ir iesaistījušies šajos sociālajos medijos:

Esmu dzirdējusi par nozares biedriem, kas darbā ar blogeriem vēlas kontrolēt saturu un reizēm izmanto visai neētiskas un nekorektas metodes. Pieļauju, ka ir arī kādi blogeri, kam atlīdzība par rakstu ir gana labs motivators sagandēt savu reputāciju. Tomēr mana pieredze rāda, ka lielākā daļa ilgstošo Latvijas blogotāju ir ieguldījuši milzīgus laika resursus sava bloga uzturēšanā, tēla izveidošanā un lasītāju uzticības iekarošanā. Ir grūti noticēt, ka viņi būtu gatavi šo darbu izmest zemē, piekrītot saņemt atlīdzību par rakstu. Mūsu uzņēmumā neesam saskārušies ar situāciju, kad mums būtu doti mājieni par atlīdzību no blogeru puses vai arī kad paši būtu ko tādu piedāvājuši. Savus ētikas principus darbā ar sociālajiem medijiem esam apliecinājuši arī publiskotajā Hauska & Partner grupas sociālo mediju politikā.

Reizēm blogeri un Twitterotāji pārspīlē savu nozīmi un ietekmi – protams, uz IT jomu vai jaunajām tehnoloģijām orientētam uzņēmumam, kam mērķauditorija ir jauni, aktīvi cilvēki, sociālie mediji var būt  ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. No otras puses, lielai daļai uzņēmumu vai organizāciju ir pavisam citi mērķi un auditorijas, kuriem daudz svarīgāka būs publikācija Latvijas avīzē, nekā pāris tūkstošu Twitter lietotāju apskatīts „tvīts”. Interneta mediju nozīme noteikti tikai pieaugs, tomēr teikt, ka „ja tevis nav Twitter, tad tevis nav vispār” vēl ir pāragri.

Lielākais izaicinājums darbā ar sociālajiem medijiem ir tas, ka nav iespējams kontrolēt  publiskoto ziņu. Blogeris uzrakstīs to, ko domās. Un pat ja viņš uzrakstīs ļoti pozitīvu rakstu, vienmēr atradīsies kāds komentētājs, kam būs savādāka pieredze vai viedoklis. Ir bijuši gadījumi, kad blogeris, piemēram, atsakās par kaut ko rakstīt, jo nav paticis pasākums vai gadžets, bet tas ir vairāk savstarpējas cieņas jautājums. Ir bijuši gadījumu, kad jau sarunas sākumā blogeris pabrīdina, ka rakstīs visu, arī to, kas nepatiks – mani parasti šīs piebildes smīdina, jo, protams, saprotu, ka blogerim patiesība ir gluži vienkārši pašcieņas jautājums, bet acīmredzot, ir cilvēki, kam šādas lietas ir jāatgādina. Galu galā – konstruktīva kritika ir tas, no kā visvairāk var mācīties. To ļoti bieži esam spiesti skaidrot saviem klientiem, norādot uz to, ka negatīvie komentāri var arī būt laba ierosme produkta vai pakalpojuma attīstībai.

Līdzīgi domā Hill & Knowlton valdes priekšēdētājs Ralfs Vīlands:

Mūsu pieredzē nav un nebūs blogera satura pirkšana. Var būt ieteikumi sponsorēt vai atbalstīt kādu blogu, ja tā saturs vērtību ziņā ir līdzīgs kādas kompānijas vērtībām vai tās mārketinga mērķiem.

Neticu, ka visi Latvijas blogeri ir pērkami. Tā fiziski nevar būt. Ticu tam, ka kāds varbūt ņem naudu. Tāpat, kā ikvienā jomā. Tas, kas, iespējams, ir nepieciešams – kaut kāda pašregulācija, kas auditorijai ļautu saprast kopīgos principus. Uzvedības pamatpunkti: mēs daram tā, bet nekad nedarām, lūk, tā. Tos varētu darīt zināmus publiski. Blogeru kā viedokļa ietekmētāju (influencers) loma pieaugs. IJa publiski būtu zināmi kopīgie uzvedības principi, tā varētu pieaugt ātrāk.

Sociālo mediju uzplaukuma laikā uzvarošas būs labas idejas, dialogs un lielāka atklātība, nevis mēģinājums tajos iezagties ar tradicionāliem mārketinga materiāliem, kas tiek ātri atmaskoti.

Man izdevās noķert Vitu Siricu, kas ir Tele2 sabiedrisko attiecību vadītāja, viņas komentāri:

Tele2 komanda novērtē un seko līdzi tam, kas notiek blogosfērā un sociālajos medijos.
Cienām tos sfēras pārstāvjus, kuri veido savus blogus, lai vienkārši pastāstītu citiem cilvēkiem par viņuprāt aktuālām un interesantām lietām. Īpaša uzslava tiem blogeriem, kuri gandrīz vai dzīvo internetā sociālo un komunikācijas motīvu vadīti, vienkārši tāpēc, ka viņiem patīk dalīties ar informāciju un savu pieredzi ar citiem.

Jāatzīst gan, ka bieži blogeru viedoklis ir ļoti subjektīvs un pat brīžiem varbūt nekorekts, taču ja tas tiek darīts ar patiesām emocijām, mēs to vērtējam ļoti augsti. Prieks, ka sociālo mediju popularitāte Latvijā aug, un ka interesantu un saturīgu blogu kļūst arvien vairāk. Tele2, kā uzņēmumam, tā ir vēl viena iespēja iegūt ātru un tiešu patērētāju viedokli.

Samaksājot par rakstu kādā blogā, iespējams, varētu gūt rezultātus, taču tikai īstermiņā. Skatoties globāli, tas drīzāk varētu nodarīt kaitējumu kā uzņēmumam, tā arī paša blogera reputācijai. Turklāt, piespiedu ieraksti būs nedabiski un lasītājiem mazāk interesanti. Tāpēc, veidojot Tele2 komunikāciju, līdz šim neesam to praktizējuši un neplānojam šāda veida sadarbību arī nākotnē.

Izlasot šos viedokļus un manu personīgo pieredzi ar vairākām PR un mediju aģentūrām, reti kuri vēlas maksāt blogerim par sava viedokļa viltošanu. Protams, ir atsevišķi gadījumi bijuši, bet es no tiem esmu atteicies. Šajā industrijā strādā pietiekami gudri un analizēt spējīgi cilvēki.

Pa lielam, es personīgi vienmēr esmu bijis atklāts sadarbībai, bet cenšos nepārkāpt ētikas līniju, ja tas tiek izdarīts, tad agrāk vai vēlāk, tas tiek atklāts un tas ir lielāks ļaunums. Turklāt es esmu pavadījies tiešām daudz laika viedojot šo blogu, es negribu, lai pārdesmit latu pēc, man būtu jāiespring uz to, vai kāds nu atklās sliktās lietas.

Tweet