Saruna ar viena no lielākajiem interneta veikala vadītājiem Mārtiņu Švānu no Xnet.lv
Šoreiz neliela saruna ar Mārtiņu Švānu, kas ir Xnet.lv interneta veikala vadītājs. Centos neuzdot dažādus defaultos jautājumus, bet gan izvilkt to sūlīgāko, kas varētu interesēt vairums lasītāju. Ar Mārtiņu runāju pirms kādas nedēļas, bet nodomāju, ka šīs ir īstais brīdis (jo Mārtiņš uzrakstīja savā blogā šo rakstu), lai publicētu.
Kā dzirdēts, tad ļoti daudz interneta veikali pārdod preces ar ļoti mazu uzcenojumu. Kur tādā modelī ir bizness?
Tāpēc, ka uzskata, ka vienīgais tirdzniecības trumpis ir zemākā cena. Ja pirms 6 gadiem internetveikali srādāja ar 10-15% uzcenojumu, tad šodien normāls uzcenojums skaitās -2 līdz +3 %. Realitātē, šāds projekts jau standartā ir nolemts bankrotam, jo pat ar 3% uzcenojumu nav iespējams nosegt jebkāda uzņēmuma izmaksas. Pat tāds “sīkums”, kā 2 gadu garantijas nodrošināšana produktiem, kam to nedod ražotājs, izmaksā vidēji 0,5-1% no preces cenas. Matemātika ir ļoti vienkārša – šodien liela daļa internetveikalu apgroza aptuveni 20 000Ls / mēnesī. Ar viņu uzcenojumiem, starpība starp iepirkuma cenu un pārdošanas cenu sastāda ~500Ls. No 500Ls būtu jānomaksā īres izdevumi, algas cilvēkiem, transporta izdevumi, telefoni, nodokļi u.t.t. Attiecīgi, šādam projektam vienīgā iespēja pastāvēt ir tad, ja to apkalpo viens cilvēks, kuram tā ir papildus nodarbošanās un visu darbu viņš dara tikai hobija pēc, nevis peļņai. No klienta viedokļa, preču iegāde šādā internetveikalā neatšķiras no pirkšanas caur SS vai citiem sludinājumu portāliem. Aizmirsti par atgriešanas tiesībā, daļēji arī par garantiju…Protams, šodien vairs nav noslēpums, ka ir rinda internetveikalu, kas atmazgā PVN un citus nodokļus… Attiecīgi, tādos gadījumos “nav problēmu” pārdot arī par cenu, kas ir zem citu veikalu iepirkuma cenas :)
Kāpēc vairāki interneta veikali ir mainījuši savus uzņēmumus? (metaleks, 220 u.c.)
Tāpēc, ka pamata SIA jau faktiski ir bankrotējis. Un, to bijušie īpašnieki uzskata, ka ir spējīgi to uzturēt pie dzīvības arī turpmāk, vienīgi, kreditoru slogs ir tik liels, ka nekas cits neatliek, kā veco uzņēmumu laist bankrotā un taisīt jaunu. Dīvaini tik, ka piegādātāji nemācās no kļūdām, un turpina dot preces arī “jaunizceptajiem kloniem”.
Vai minētais likumā, ka 14 dienu laikā var atgriest preci, nav par skarbu no veikalnieka puses?
Ja cilvēki to izmantotu pareizā nozīmē, tad viss ir OK. Ja gribu rozā telefonu, bet man atnāk sarkans – tas ir normāli, ka to gribu apmainīt. Ja pasūtītās kurpes spiež vai galdiņš attēlā izskatījās no īsta koka, taču, atnāca švaks lamināta veidojums… Taču, nav normāli, ka cilvēks nopērk telefonu vai datoru, nedēļu palieto un pēc tam izdomā – man tas nepatīk vai gribu citādāku. Tāpēc jau tiek uzsvērts, ka 14 dienu atteikuma tiesības ir domātas, lai izmēģinātu preci, nevis, lai lietotu!
Ir dzirdēts par precēm, kuras dēvē par “pelēkajām”, kas tās ir? Kāds risks ir pērkot šādu preci?
“Pelēkās” preces apzīmē tādus izstrādājumus, kurus tirgo Latvijā, taču, sākotnēji ražotājs tos ir sūtījis tirdzniecībai citu valstu tirgos. Attiecīgi, lielā daļā šo gadījumu, garantijas saistības par šo produktu 100% uzņemas tā pārdevējs, nevis ražotājs. Parasti, ražotāja pārstāvētajos servisos šīm precēm garantija tiek atteikta un klients tiek sūtīts pie pārdevēja.
Tīri tehniski, “pelēkā” prece neatšķiras no parastas, “baltās” preces. Mēdz būt atšķirība komplektācijā, var nebūt komplektā lietošanas pamācība latviešu valodā, kā arī dažkārt atsevisķiem mobilo tālruņu modeļiem nav normālā kārtā iespējams atjaunot programmatūru.
Galvenais ieguvums pērkot “pelēku” preci, ir cena. Taču, arī “pelēkas preces” ir dažādas. Ja tā tiek importēta no Eiropas valsts, visticamākais, ka problēmas varētu arī nebūt. Taču, ir gudrinieki, kas importē no Turcijas, Indijas vai citām valstīm, kur mēdz būt atšķirīgas produktu konfigurācijas. Šādām precēm arī pārdevējam būs grūtības ar normālā servisa nodrošināšanu. Jebkurā gadījumā, pirkt lētāko preci mazpazīstamā internetveikalā ir ļoti riskanti, jo iespējami visādi varianti, kāpēc tā tiek tirgota par šādu cenu.
Esmu pa ausu galam dzirdējis, ka vairumtirgotāji itkā lobējot tirgus līderus. Vai tā ir patiesība? Kāpēc tā?
Nav man šādas informācijas par vairumtirgotāju darbībām. Taču, tas būtu pilnīgi normāli, ja no jauna uzņēmuma tiktu prasīti konkrēti pārdošanas plāni, nevis tikai – gribu tirgot, dodiet preci. Šī “bezpreģela” dēļ arī interneta veikalu tirgus tika pilnībā sačakarēts. Jau pāris gadus presē esmu teicis (un par to daudzi ir mani nievājuši) – nelieniet šobrīd internetveikalu sfērā, ja vien aiz muguras nav pusmiljona Ls, kas palīdzētu stutēt biznesu, ieviest mūsdienīgas (un dārgas) tehnoloģijas un tērēties par reklāmu. Skarbākais, ka mani vārdi ir piepildījušies – neviens no pēdējo gadu laikā ienākušajiem interneta veikaliem – elektronikas tirgotājiem neko nav sasniedzis. Tikai, palīdzējis čakarēt jau tā sačakarēto tirgu.
Varbūt pāris ieteikumi lasītājiem, kā pārliecināties, ka tiks sniegta garantija mūsdienu apstākļos? Arī, ja interneta veikals bankrotē. Tā teikt, kas ir jānoskaidro, lai droši iepirktos internetā no garantijas viedokļa.
100% drošiba par garantiju šodien nav nekur. Arī lielas elektronikas ķēdes bankrotē. Vienīgais, viennozīmīgi drošāk tomēr būtu konkrēto preci nopirkt pie atpazīstama interneta tirgotāja. Varbūt pirms pirkšanas vēl var cilvēks pakonsultēties ar draugiem – kurā veikalā katram ir labāka pieredze. Ideāli, ja draugs var arī padalīties par info, kā ir risināti problēmu jautājumi (garantijas)… Nu, un vislielākajai drošībai – pirkt atpazīstamu un populāru ražotāju preces, kuriem Latvijā ir oficiāli servisa centri, kā arī izvēlēties preces, kurām tiek dotas nevis veikalu, bet ražotāja garantijas kartes ar norādītām servisu adresēm. Vienīgi, jārēķinās, ka ir preces (piemēram datortehnika un komponentes), kurām ražotāja garantijas kartes neeksistē un tās var apmainīt tikai pie preces pārdevēja.
Nedaudz par manām attiecībām kopumā ar Latvijas interneta veikaliem
Pazīstu uz divu roku pirkstiem saskaitāmus interneta veikalu darbiniekus. Visiem šiem cilvēkiem ir labi nodomi taisot interneta veikalu, bet daudzi, kas ir zaudējuši cīņu ir stāstījuši, ka interneta veikalu, kas ir labs, ir ļoti grūti izveidot. Jaunajiem interneta veikala veidotājiem bieži nav ne mazākas nojausmas par to cik tomēr ir grūti uzturēt liela apjoma datu bāzes u.c. tehniskas nianses, kam ir jābūt. Es esmu diezgan tuvās attiecībās gan ar m79 gan ar Xnet. Galvenais iemesls, kādēļ šie veikali ir tie, kurus es iesaku saviem draugiem, ir serviss. Visi no cilvēkiem, kas caur mani (maniem ieteikumiem), ir iegādājušies kādu preci, ir ļoti apmierināti. Ja ir bijušas problēmas, tad tās nav dēļ šiem veikaliem, bet gan dēļ vairumnieka (liekas, ka biju rakstījis, bet tomēr nē. M79 dēļ vairumnieka kļūdas man izkārtoja ļoti izdevīgu cenu manam VAIO datoram).
Esmu palīdzējis iepirkties ari vairākos citos interneta veikalos, bet bieži tās ir vienas lielas galvas sāpes, bet es arī nesaku, ka šie ir vienīgi interneta veikali, kuros var kaut ko pirkt. Noteikti ir citi, bet tā kā man ir ļoti laba pieredze, kas tikai ar katru reizi palielinasm, šie divi ir mani favorīti.
Tweet10 Responses to “Saruna ar viena no lielākajiem interneta veikala vadītājiem Mārtiņu Švānu no Xnet.lv”
Comments
Read below or add a comment...
Trackbacks
-
[...] interneta veikaliem (raksts par to šeit un šeit),un kurš labāks – Xnet.lv vai [...]

Paldies par interviju! Tiesa, var just, ka jautājumi uzdoti elektroniski tādēļ iztrūkst, piemēram, tādi loģiski papildjautājutāmi kā “Kā pazīt kura ir pelēkā prece un kura nē?” utml.
uhh, uzcenojums ar mīnus zīmi… iespaidīgi…
Vai viņš tiešām ir vislielākais vadītājs? :) Virsraksts ir padevies reāls… :D
Interesants raksts ;)
Pats parasti iepērkos Xnet (kopā apgrozījums pāris tūkstoši latu), bet viens no maniem pēdējiem lielajiem pirkumiem bija no metaleks.lv. Tagad nožēloju, jo vairs nav, ka uztur divu gadu garantiju (kuru man jau vienreiz nācās izmantot).
Vēlu Xnet izturēt un augt!
Mjams, vajdzeja uzlikt 20%, ieviest affiliate marketingu, butu 2-3 galvenie provaideri, data feedus, un visi varetu njemties kaa uziet :)
Affiliate būtu ok iekš xnet, varbūt drīz atmodīsies :)
interneta veikalu bizness LV patīesībā ir vēļ diezgan lielos bēbīšu autiņos un potenciāls vēljoprojām ir un būs. (cik tagad % ~ iepērkas internetā? 30-45%) Vajag tik nomainīt standart domāšanu par pirkšanu un pārdošanu. Jā, tipiskā izpratnē interneta veikaliem, kas ir tikai starpnieki un bez ekskluzīvām tiesībām uz konkrētu produktu grupām, kas tieši ir atkarīgi no vairumtirgotāja kredītlīnijas būs grūti noteikti.
Kāpēc nekādi komentāri par mazajiem nišas veikaliem? Esmu pārliecināts mazo ražotāju nišu veikali vs pieprasījums konkrētajam produktam vienmēr būs efektīvāki par lielo milzi.
Vai Latvijā ir kāds amazon tipa i-veikals? apakšā lielam milzim daudzi i-veikali, kas vēl savstarpēji konkurē nodrošinot klientam vienmēr labāku cenu. Amazon piedāvā viņiem savu platformu un nosūc mazu daļiņu peļņas sulas + konkurē arī atsevišķās preču grupās, kur ir ekskluzīvas tirdzniecības tiesības.
un lai xnet ieklausas Sandy teiktajā.
Nav nekāds jauns ritens un galvenais klients ir lielākais ieguvējs. Lai veicās Nombre ar reklamēšanu! :)))
Man vislabāk patika šis jautājums: “Kāpēc vairāki interneta veikali ir mainījuši savus uzņēmumus?”
Mans uzņēmums ir saskāries ar uzņēmumu, kas nespēja pildīt saistības, pārdeva visu pa labi un pa kreisi un šonedēļ sāk maksātnespējas procesu. Tas nav interneta veikals, bet kurjerfirma. Lieta tāda, ka, ja gribi atgūt savu naudu ir liels čakars laika un arī naudas ziņā. Ja sāc tiesāties, tiesāšanās izdevumus sedz kreditors, bet tikai gadījumā, ja viņam reāli ir nauda un var pierādīt , ka krāpnieciskos nolūkos visu izpārdots.
Muhļīšana baigā, bet rezultātu var panākt.
Viss ir skaisti – tikai pārāk jau nu Mārtiņš akcentē kur vien var, ka nu jauniem te nav ko darīt, šeit manāms ka bez pusmiljona. Hmz…teikšu tā te ir ko darīt un ļoti daudz. E bziness te ir zīdaiņa līmenī arī xnet, kautgan ir viens no lielākajiem. Piekrītu par tirgus sačakarēšanu no ntajiem e-veikaliem + vairumtirgotāju nesenā politika. Taču darīt te ir ko Mārtiņ vai ne ?:) Statistikas dati ir simpātiski, tendences arīdzan. Veiksmi.