Spameru impotence
Es katru dienu cīnos ar spamiem. Man spamo gan blogos, gan draugos, gan uz vienu epastu, tad uz otru. Spama saņemšana ir palikusi visai liela ikdiena, un pat jau pilnīgi automātiski, instinktīvi dzēsts.
Ik pa laikam aizdomājos, kā tad šāda veida spams iedarbojas, cik cilvēki vēl ir saņēmusi, kāda ir atdeve galu galā. Latvijā ir stilīgi izmantot @gmail kastītes, lai spamotu, ārzemēs to dara pavisam savādāk, bet still, spams paliek spams. Visforšāk ir katru dienu izdzēst pāris viagras, garinātāju u.c. e-pastus. Šādi e-pasti jau ir kā standarts, pat kā leģenda visu spamu spamiem.
Atkal padomājiet, ja kādam baigi vajadzētu kādu no šiem leģendārajiem produktiem. Ja šāds cilvēks atrodas internetā, tad šāda veida spams viņu noteikti sasniegs. Tikai paliek jautājums, cik tādi cilvēki un cik cilvēki vispār uzķertos šim lēģendārajam e-pastam. Žēl, ka nekur nav informācija, no cik epastu sūtījumiem tiešām pārvēršas par klientu. 1 no 10 000? Šaubos, drīzāk jau 1 no 5 000 000. Vai pat vēl bargāk… Pats skumīgākais, ka vēljoprojām notiek šī nebeidzamā cīņa ar spameriem. OK, mēs saņemam mēbeļu spamu, seo piedāvājumu spamu, puķu spamu, bet tiklīdz saņemam viagras, pagarinātāju, vēl kāda medicīnas līdzekļa, apdrošināšanas un pokera spamu, mēs to instinktīvi izdzēšam, pat nepiefiksējot, ka esam to izdarījuši. Man liekas, ka tieši šīs nozares visvairāk feilo un visvairāk sūta un sūta šos e-pastus. Internetā var atrast simtiem un tūkstošiem dažādu materiālu, kā jāraksta e-pasta piedāvājums (lasi – spams) ir jāraksta, lai tas nenokļūtu spamfiltros, lai Subject būtu tāds, lai cilvēki uzķertos un tā tālāk.
Dzīvi piemēri nav jāmeklē nekur tālu. Šo visu var salīdzināt ar ikdienas piektdienas vecrīgas klubošanos. Tas būtu tāpat kā, ja vidusskolnieks aizietu uz klubu, pamatīgi piedzertos ar saviem vienaudžiem un tad ietu meitās. Bet nevis meklētu to vienīgo un īsto, bet vidusskolnieks apstaigā katru meiteni klubā un pajautā, vai tā negribētu ar viņu pabučoties. Kādas ta te ir iespējas? :)
Šāda veida spams ir šausmīgs zaudējums jau pašā sākumā. Dabūt meitenes draugiem profila adresi nav tas pats, kas ar viņu izveidot ilgstošas un produktīvas attiecības. Atpakaļ pie e-pastiem, ja nu cilvēks atver šo e-pastu, tad iespēja, ka viņš uzklikšķinās uz kādu no tiem linkiem ir tikpat liela, kā iepriekš aprakstītajam kunga izveidot attiecības ar meiteni pēc vienas nakts romāna.
Latviešu spams nav tik izplatīts kā ārzemēs, jo lielās meilinglistes ir tikai uzņēmumiem, kuriem ir atļauja sūtīt šādus e-pastus un tad ir kaudze nekvalitatīvu e-pastu, ko nu izmanto visādi spameri.
Bet cik tad maksā mūsdienās piereģistrēt jaunu @gmail, paņemt jaunu ltc numuru (tas ir pāris stundu jautājums, ja ir jau fiksētā līnija) un spamot, bliezt uz pilnu klapi. Tas praktiski neko nemaksā. Vienīgi ļoti augsts risks, ka tāds kā es vai kāds cits blogeris vienreiz paņems un uzrakstīs visu ko par tevi domājam.
Savs potenciālais klients ir tiešām jāciena no sirds. Ir jārūpējas par to, lai saņemot epastu, tu viņam vairāk patiktu, kā riebtos. Ir daudz dažādu veidu, kā veidot/uzkrāt e-pastus adreses, kuras ar atļauju tu vari izmantot savām vajadzībām. Protams, ir regulācijas, bet permission (jeb atļaujas) mārketings ir viens no labākajiem rīkiem, kas mums doti.
Tādas nu lūk ir manas pārdomas…
Tweet
Pašam ir neliels sakars ar vieniem no Latvijas lielākajiem spameriem, un ja ļoti gribētu varētu arī sadabūt kaut kādu statistiku, bet ar to nelepojos :(
Varu tikai pateikt, ka ir ļoti viegli sgatavot spamlisti un nosūtīt to ~70,000 saņēmēju.
Atrast cilvēkus ar e-pastu DB nav grūti, piereģistrēt *@gmail.com ir vēl vieglāk, saziņai var izmantot jebkuru priekšapmaksas karti+numura pāradresāciju..
Baumu līmenī biju dzirdējis, par jaunu ES regulu, kura noskaa, ka par spamu var sūdzēties tikai, ja viena e-pasta adrese izmantota vismaz 10 dažādu mēstuļu sūtīšanai un tajā nav bijusi iespēja “atrakstīties”, bet (paldies interneta dievam) nekur tīmeklī neesmu atradis apstiprinājumu tādam dokumentam.
Tu mani motivē ātrāk pielikt punktu rakstam par to, kā cīnīties ar nevēlamām reklāmām gan e-pastā, gan pastkastītē, kā arī case stady par to, kā ziņot par likuma pārkāpumiem valsts datu aizsardzības centrā.
Jo ja mēs pievērsim acis un ar to necīnīsimies, tad nekas nemainīsies!
@Dainis: Jā būtu labi, man arī itkā ir ideja to aprakstīt, bet man gan nav case study.
Starp citu, tu, lielākoties, runā par e-pasta spamu (kas, kaut kādā veidā, man nepienāk nemaz tik bieži, vai arī Gmail ar to lieliski tiek galā). Taču cita milz;iga problēma i vietējie spameri, kas visās mājaslapās un blogos utml spamo piedāvājot nopelnīt (tavanaudina utml stuff), vai citu sviestu. Ik dienas pa pieciem vai vairāk šāda veida spameriem mēģina publicēt darba sludinājumu darbadiena.lv un itdarbs.lv, atstāt komentārus blogā, utt..
Varbūt vajadzētu mums veidot kādu kopējo IP adrešu datubāzi, lai mēs varētu dalīties savā starpā ar spameru IP adresēm, tās bloķēt? Vienīgais, cik saprotu, viņi izmanto bieži savu darbavietu vai skolu datorus, tad tas neder… Bet dažkārt gribās sadot pa muti viņiem. Tad nu es esmu darījis tā – 4 naktī zvanu un saku, ka zvanu sakarā ar to sludinājumu… :)
@Arturs Mednis: Jā, bet šādu spamu ir grūti apkarot ar IP adresēm tehnisku iemeslu dēļ, vairumam ir lattelecom pieslēgums, kuram mainas IP adrese vai viegli pašam arī nomainīt, ja vajag.
Šāda veida spams būtu jaizsit jau saknē. Kaut vai paņemot to pašu naudina.lv priekšā… bet vai to var izdarītu, jāpēta.
pirms pusotra gada lekcijā vienreiz runājām tieši par šito – kāda jēga no spama sūtīšanas.
Respond rate pēc šitā pētījuma ( http://www.crmxchange.com/legal/dec1.asp ) datiem ir 0.0000081%, vai citur raksta 1 no 12.5 miljoniem.
redz kur pāris teikumi, kas daudz ko izsaka:
Several spam campaigns containing the researchers’ code sent 69 million e-mails each. Of the 350 million e-mail recipients, 10,522 visited the researchers’ site, but only 28 tried to buy anything. Although a response rate of .0000081 percent is extremely low, the average purchase price was $100.
Protams, Latvijā viss ir nav tik liels, kā štatos. Interesanti būtu papētīt par “atļautā spama” ietekmi uz pārdošanu. Man, piemēram, ir tīri interesanti palasīt Dormeo matraču iknedēļas sūtījumiem klāt pievienotos rakstiņus, kas, šķiet tiek kopēti pa taisno no Cosmopolitan vai FHM. :)
njā, šis, neatļautais, bez piekrišanas sūtītais spams jau pārsniedz 80% robežu – tādu ciparu es kaut kur redzēju.
krishka, “atļautais spams” vai, cik saprotu, Tu domā, email mārketinga kampaņas meils dod aptuveni 1-2% atdevi pārdošanā. No 100 meiliem atvēršanas % ir vidēji 20-30%, bet no tiem savukārt šie 1-2% konvertējas pārdošanā.
Protams, var izveidot veiksmīgāku kampaņu un pretēji, var izgāzties.
Spams tiek bliezts tikai tāpēc, ka tas ir vienkārši, nav jāpiepūlās, kamēr normālu kampaņu gadījumā ir jāiegulda milzīgs darbs, jāveido attiecības, uzticība, saikne ar klientu.
Kādas problēmas ar Latvijas spamu? Ja nemaldos tad Latvijā jau pasen ir stājies spēkā likums par to ka nedrīkst sūtīt spamu Tev ja neesi devis atļauju. Līdz ar to ja kāds no LV Tev spamo tad ir likumīgas tiesības vērsties ar iesniegumu policijā lai patramda uzņēmumu kas tiek reklamēts un arī sūtītāju.
Svaigai double opt-In e-pastu listei parasti tiešām CTR% ir no 20-30%, bet konvertāciju skaits atkarīgs no produkta un nozares.
Tā kā cilvēkiem ir paradums mainīt e-pastus, tad tiek uzskatīts, ka gada laikā līdz pat 30% e-pastu vairs nebūs derīgi
Interesants raksts. Man patika spamot mīlētāju salīdzinājums ar tīni kurš meklē “ātrās apkalpošanas attiecības” piektdienas vakarā :)
Vēlos mazliet pakomentēt datus, kuri ir šī ieraksta komentāros:
Daini:
1) Pat ja Tu lieto pēdiņas, mani mulsina vārdu salikums “atļautais spams”.
“Spams” ir “spams” ir konkrētas definīcijas, kas tas ir/nav, gan LR/EU likumdošanā, gan “The CAN-SPAM Act”, kas nav leģitīms LR, bet ir labs materiāls kurš būtu jāizlasa un no galvas jāzina visiem, kam ir kaut mazākais sakars ar internet mārketingu.
2) “Svaigai double opt-In e-pastu listei parasti tiešām CTR% ir no 20-30%, bet konvertāciju skaits atkarīgs no produkta un nozares.”
Nepiekrītu, saskaņā ar maniem datiem ir labāk kā Tu apgalvo.
- Atvēršanas procents 20% (manā praksē, analizējot ~ 40+ kampaņas šī gada laikā, dažādām bāzēm) ir uzskatāms par slieksni. Zem šī sliekšņa seko problēma- strādājam neefektīvi. Es pats par “benchmarku” uzskatu ~40%, kur zem 40% ir pamats optimizēšanai, virs- nozīmē, ka strādājam efektīvi visos aspektos. Skaidrībai- es runāju par Latviju / Latvijas klientiem dažādās nozarēs un ar dažādiem produktiem nevis internetā sasmalstītu informāciju.
- Konvertāciju (Man labāk patīk “konversiju”, bet tas laikam nav pareizs termins) nav atkarīgs tikai no produkta un nozares. Tas ir lielā mērā atkarīgs no tā kādai bāzei mēs sūtam savu reklāmas ziņu un cik pareizi šī reklāmas ziņa ir sagatavota. Gan teksti, gan dizaina principi, gan visas tās 100+ lietas, kuras der ievērot gan veidojot e-pastu izsūtīšanu, gan domājot kā to padarīt efektīvāku attiecībā uz ROI.
3) “Tā kā cilvēkiem ir paradums mainīt e-pastus, tad tiek uzskatīts, ka gada laikā līdz pat 30% e-pastu vairs nebūs derīgi.”
Piedod, bet nav skaidrs no kurienes šādi dati. Tu runā par reālu situāciju Latvijā vai atkal kaut kādiem “kaut kur pagrābtiem” datiem no interneta dzīlēm? Es gribētu redzēt kaut vienu Latvijas pētījumu (kaut vai iekšējus datus), kurā var izsecināt, ka 30% Latvijas interneta auditorijas (pirkt/lemt-spējīgā vecumā) maina primāro e-pasta adresi.
Ja runa ir par to, ka 30% e-pastu bāzē var ar lielu garantijas % “nekonvertēties” pat pie unikāla piedāvājuma~ 1 gada laikā, ja netiek darīts “tas-tas un tas” tad būtu ~ gatavs piekrist, bez sīkākas datu analītikas. … Bet tās ir divas dažādas lietas!
***
Aigaram:
“No 100 meiliem atvēršanas % ir vidēji 20-30%, bet no tiem savukārt šie 1-2% konvertējas pārdošanā.”
1) Nav jau svarīgi no cik simtiem šie 20-30% (jo tu runā par %). Jo mazāka e-pastu bāze jo grūtāk (un/vai dārgāk) izdarīt secinājumus, segmentēt auditoriju, dažādot ziņas, utt.
2) Kā jau minēju augstāk 20-30% būs labi USA/CEE “in general” LV šis % ir lielāks. Pie 20-30% LV vairumam biznesu ir stingri jādomā par optimizēšanu, lai strādātu ar pozitīviem ieņēmumiem. Manā praksē ir divi gadījumi, kad atvēršanas % ir bijis virs 70+% . Abi gadījumi- ar savu specifiku un ir skaidrs kāpēc bija tik labs rezultāts.
Par “benčmarku” uzskatu (lasi- redzu datos) ~ 40%.
A) Ja tā ir legāli īrēta bāze (mums jau ir “daudz” šādu bāzu LV (tas, ar ironiju- tiem, kas tankā)…) var laist ekspektāciju latiņu zemāk… vai rūpīgi domāt kuru mērķauditoriju runājam, kā un ar kādiem piedāvājumiem, cik bieži un par vēl 100 aspektiem, kuri nodrošina ROI.
B) Ja 20-30% LV ir savai “opt-in” bāzei, tad (manuprāt) šo bāzi var izmest miskastē vai optimizēt. 20% var dabūt no “fishbowl” bāzēm ar sakarīgu “Subject” tekstu un skaidru piedāvājumu. Es vēlreiz uzsvēršu- es runāju konkrēti par LV. Citur var būt cita statistika- normāli, CEE/USA tā ir zemāka.
C) Pie mums vispār ir “pagreiza” situācija ar e-pastu izsūtīšanas efektivitāti un tās lietošanu “acquisition” mērķiem no stratēģijas puses. Šī reklāmas forma strādā efektīvāk kā CEE/USA. Kapēc tas tā ir man nav (argumentētu) pierādījumu, jo nav datu, bet subjektīvi šķiet, ka reklāmas vēstuļu skaits ko saņem vidējais LV interneta lietotājs/periodā ir mazāks kā citur pasaulē. Tas rezultējas augstākā efektivitātē.
Reklāmas pauze: “Paldies par uzmanību. Nāciet ciemos. Mums ir ko piedāvāt attiecībā uz pirkumu piegādi internetā. :)”
M.
Hehe, Moonlight izteicaas – agraak bija taads klusaks puika, bet nu riktiigos palagus gjeneré! Pilniiigi vai A4 lapa ar user generated kontentu. Buus tev japiedzen no Mara kaads $$$.
Bet nu anyway, ja no azijas lauku regjiona puisitis var nopelnii $1000 diena izsuutot 5milj spamu, tas ir normaals pikjis vinjam un mums naksies ar to sadziivot ;)
Kas man patiik par spamu ir sekojosh:
- muuzham nemirstiiga kreativitaate apiet filtrus, unikaali headlines un sales pitchi
- var pamaniit jaunaas tehndences
- spamam ir milziiga ietekme “masu” informeetiibaa; kaads ir dzirdeejis piemeeram par acai berry? :) realiiti jauna fishka ;)
Sandy:
Visi punkti ir “kā kulaks uz acs”.
Internetā ir atrodamas foršas rekomendācijas, ka “zīmēt headerus” izsūtāmajiem (leģitīmajiem) e-pastiem un strādāt ar saturu, lai tas tiktu garām vairumam spam’a filtru. No spameriem var daudz mācīties attiecībā uz tehnisko realizāciju.
Principā, nav labāka “case study” tehniskajiem džekiem, kā izpētīt 5 – 10 adekvātus “spama” e-pastus, kas tiek cauri pakalpojuma piegādātāja sistēmam un neiegulst e-pasta kastītes “Junk Mail” folderī :)
Ar spamu kā ar korupciju – var jau daudz rakstīt un spriest, bet reāli jau nekas nemainīsies (-:
Moonlight, nav jēgas diskutēt par procentiem, jo tie patiešām gan katrā tirgū ir savādāki, gan arī atkarīgi no sasodīti daudziem faktoriem.
Man pašam, lai gan mazas listes, tomēr atvēršanas procents ir stabili 30-40% robežās. Bet vidējais pasaulē ir tie 20-30, nu labi, 25-30%. Bet tas nav objektīvs rādītājs – kā jau teicu, daudz faktoru, kas to ietekmē. Un katram jācenšas gan 1k lielu, gan 100k lielu listi optimizēt. Kaut arī tur ir 40% atvēršanas.
Piemēram, ir mums te Krievijā viena liste – tur pavisam jautras lietas notiek.
Tā ka iespringt te nav ko, abi labi zinam – galvenais, ka email mārketings reāli strādā un dod atdevi
Moonlight: Visu cieņu par taviem komentāriem!
Šodien ir jau vēls un atbildei pieķeršos vēlāk, bet vispār man diemžēl vai par laimi ir lielāka pieredze globālajā tirgū, tā kā lokālajā mērogā loģiski, ka daudz kas var atšķirties.
P.S.
Māri, vēlos saņmet paziņojums, kad mani komentāri tiek piekomentēti! :)
@Dainis: feature request? :) ok, paskatišos, ko nākotnē varu darīt lietas labad ;)
Nu labi. Esmu sūtījis e-pastus uz daudz e-pasta adresēm, kuru saņēmēji nav iepriekš parakstījušies manu e-pastu saņemšanai. No šī aspekta varētu pieņemt, ka esmu spameris. Taču paskatāmies no otras puses – esmu pats savācis šo e-pasta adrešu DB, stundām ilgi brauzējot pa interneta lapām, meklējot uzņēmumus, kuriem manuprāt varētu būt interesants mans piedāvājums. Varbūt es tomēr neesmu spameris, bet pārdevējs, kurš šādā veidā pārdod savu preci?
Kur tad ir tā robeža, kas atdala pārdevēju no spamera? Tīri subjektīvi, viagras piedāvājumus es uztveru kā spamu, jo man šis produkts šobrīd nav vajadzīgs. Semināra “Krīze kā iespēja” piedāvājumu es iespējams uztveršu kā kā foršu izdevību, jo man tas ir aktuāli. Uz abu meilu saņemšanu es neesmu parakstījies. Abiem saņēmēja laukā stāv “undisclosed recipients”. Taču attieksme pret katru no šiem e-pastiem man ir pilnīgi pretēja.
Ar to es gribu pateikt, ka nevarm uz spamu skatīties tik viennozīmīgi. Spams ir viens no mārketinga veidiem, un es neredzu, ar ko tas būtu sliktāks par, piemēram, visādiem “palaga” tipa baneriem, kas man jādeaktivizē, lai es ieietu manā dienišķajā ziņu portālā.
Būtu tākā laiks personalizēt emailus :)
Aldi: Šī robeža ir strikti definēta un skaidra. Biznesa piedāvājums e-pastā, ko Tu personalizētā veidā izsūti sev nezināmam cilvēkam nav mēstule.
Starp citu, kas ir/nav mēstule un kādi ir e-pastu mārketinga pamatprincipi, likumdošanas aspekti, tipiskās kļūdas, u.c. esmu uzrakstījis nelielu rakstiņu savā blogā- šeit: http://www.scientia.lv/insight/index.php/2009/06/13/e-pastu-marketinga-pamati/
man katru dienu pienak kadi 10epasti parasti viagra, tu esi kluvis par miljonaru, kā arī porno …
Effekts no spama = 0 , ja ne ar – zīmi, savā saitā ir salikti filtri dažādu veidu, tā kā tos draņkus apkarijam.Vēlāk padalīšos ar spameru bāzi, ko esmu iekrāji un kuri ir manā black liste. Starpcitu Google šos sarakstus ļoti labprāt ņem un publisko, tātad atkal- spameriem :)