Anonimitāti blogos nerespektē
Jau kādu laiku pie sevis domāju, kā ir labāk, būt anonīmam vai tomēr nē.
Ar laiku esmu nonācis pie secinājumu, ka labāk ir lasītājiem pastāstīt, kas es tāds esmu, ko daru un kādēļ vispār viņiem būtu jālasa tas ko es rakstu. Anonimitāte nenozīmē, ka Tu vari rakstīt ko gribi, kad gribi. Blogosfērā visam jābut caurspīdīgam, jo blogs ir divpusīga saruna - kontakts. Kāda produktīva saruna var izveidoties, ja es nezinu, kas man pretī tur ir, vai 15 gadīgs nopuņķojies tīnis vai 25 gadīgs IT vadītājs.
Vēl es gribu pieminēt, ka, ja Tev ir bail, ka tevi kāds var atrast un uzzināt kā Tevi sauc - tad nesāc blogot, tas nav priekš Tevis. Ja Tu taisies apvainot kādus cilvēkus kāda neizdarībā, kāda vella pēc tad to darīt anonīmi. Ik pa laikam izlec kādi raksti par mani - protams, negatīvi. Tā kā es nezinu, kas tur stāv aiz tiem, man šie raksti ir pilnīgi vienalga, es tos noignorēju. Ja es zinātu, ka tur stāv kāds cilvēks ar pieredzi un tiešām viedokli, tad es censtos izraisīt diskusiju. Savādāk viss izklausās vienkārša lekšanās un mēģināša piesaistīt uzmanību.
Pēdējais no šādiem atgadījumiem ir kaut kāda Sanda raksts. Es tiešām nezinu, kas ir Sandis, un līdz ar man ir pilnīgi vienalga viņa viedoklis. Uzskatu, ka rakstot šādus rakstus, un nepasakot blogā, kas Tu tāds esi, Tu vienkārši centies piesaistīt sev uzmanību - mazvērtības kompleksi? Nemāki blogot tikpat labi, kā to dara krizdabz vai onkulis? Savādāk nespēj pārsist viņus, kā tikai uzbraucot šādi? Pats tajā pasākumā biji? Man pret Tevi nav nekāds respekts (un kādēļ gan, lai man būtu pret nezināmu cilvēku) un es tavu rakstu neņemu galvā, tam ir nulle vērtības. Protams rakstu izlasīju, pasmaidīju, nodomāju pie sevis - kārtējais anonīmais gudrītis.
Es negribu Sandim sabraukt augumā, bet viņš ir tikai piemērs. Šādi varianti parādās arvien vairāk un vairāk.
Ja Tu vēlies, lai Tavu viedokli respektē, iesaistās ar tevi sarunā - komentē, tad Tu nevari būt anonīms.
Es nezinu, kas esi tu, un es nezinu, kas ir manā raksta pieminētās personas. Par savu rakstu nekomentēšu, pats neuzskatu to par īpaši izdevušos. Piebildīšu, ka es galīgi neesmu anonīms. Grūti izskaitļojams, jā, bet ne anonīms. To pierāda kautvai tas, ka es sestdienas vakaru pavadīju skaipā sarunājoties ar vienu no savā rakstā pieminētajām personām. Grozies kā gribi, bet pajautā vienam, pajauta otram un ja tev patiešām vajadzēs, tad tu uzzināsi.
Tu esi tikai piemērs.
Izlasiju virsrarkstu, 10 min padomāju, izlasiju vēl 5 reizes virsrakstu un nekā nesapratu :D
Tas jau no operas, esi vīrs vai neesi? :D
Uhtī, skatos esi papildinājis sadaļu “par mani”. Izsmeļoši nu dien :)
Man svarīgāks ir viedoklis, “mesidžs”, nevis vārds.
a kā tu vari pateikt, cik šis viedoklis ir vērā ņemams vai kompetents, ja to ir paudusi anonīma persona?
Nekur nav taisnības, bieži vien pat tanī, ko redzi ;)
Pasaule ir pārdirsta ar visa veida informāciju, tanī arī ir problēma un ne-/anonimitāte tur vairs neko nemaina :)
Laiki mainaas… Veel peern Nombre.lv autors bija anoniims, uzsveera anonimitaati, neveeleejaas atklaat vaardu. Tad saaka komentaaros parakstiities kaa kaut kaads Maaris.
Artūr tā nu gan nav.
[...] Māris [nombre.lv] savā rakstā “Anonimitāti blogos nerespektē” aizskāra blogeru anonimitātes tēmu par kuru arī es savulaik biju rakstījis. Nesen [...]
šāds pieņēmums ir nožēlojams, mans draugs. ja Tev šķiet, ka parakstoties ar savu vārdu un “par mani” sadaļā uzmetot pāris rindas pieminot, ka ir kaut kāds sakars ar veb un kāda ir segvārda izcelsme, Tu kliedē anonimitāti, tā viss gluži nebūs. redz, Tu joprojām priekš manis kā lasītāja esi kaut kāds Māris, kurš domā, ka zin kaut ko par veb. Māris kuram pēdējie trīs raksti ir par google, lielākā daļa no tiem bezjēdzīgi, jo:
* ja esmu veb izstrādātājs, es jau šo informāciju zinu. visticamāk esmu to uzzinājis no pirmavota, simts pārpublicētājiem un tagad arī no tevis.
* ja neesmu, tad mani tas neinteresē. ne maz un ne druskas.
tad kam tiek rakstīts? un kur ir tavs ieguldījums? neredzēju nekur izvērstas analīzes, jaunas un ambiciozas teorijas, inovatīvus algoritmus. konstruktīvus un pamatotus ieteikumus. tādus, kuri nav pašsaprotami. tādus, kuros parādi savu pārākumu šajos jautājumos. ir tikai - “tam ir jauns tas” un “tas izdarīja to”. tāda stila rakstus prot ģenerēt mākslīgais intelkets, analizējot rss padeves. jā, robots.
šis viss ir sava veida pārdomām un ja Tev šķiet, ka šis ir aizskaroši vai arī devalvē Tavu vērtību citu lasītāju acīs - dzēs bez želastības.
anonims, paskataties ari citus rakstus. pagaidām izskatās, ka Tu tik vāku esi apskatījies.
Es it kā rakstu ar savu vārdu un uzvārdu, bet praktiski neviens nezina ar ko es nodarbojos :)
a es zinu :P
[...] nu pie tēmas. Lai vai kā krizdabzam patika mans iepriekšējais raksts, man tomēr neizdevās pasniegt galveno ideju, kas bija padomā. Nedaudz advancējot šo visu, top [...]
izcel tak linkus savādāk “Pēdējais no šādiem atgadījumiem ir kaut kāda Sanda raksts.” nemaz nevar iedomāties, ka “Sanda raksts” ir links..
Man lasot blogu svarīgāks ir paustais viedoklis. ja mani apmierina argumentācija un ideja liekas interesanta, man ir vienalga kas to ir teicis - kompetentākais cilvēks nozarē vai pūkaina amēba.
Otra lieta, ko jau Mārcis minēja - vārda atklāšana un teksts “es strādāju tādā un tādā jomā” neko nenozīmē. Es nezinu ne to cik tu esi kompetents web izstrādē vai seo lietās - vien tikai to, ko tu ieraksti blogā. Par tavu kompetenci es varu spriest tikai no taviem ierakstiem, ne no tā, kāds tev vārds un uzvārds. Turklāt es jau nekad nevaru zināt vai tu, kas man esi izstāstījis visu savu biogrāfiju un uzrādījis visus iegūtos diplomus esi lielāks speciālists kādā konkrētā jautājumā, kā kaut kāds anonīms komentētājs. Daudzi speciālisti mēdz veidot anonīmus blogus tieši tāpēc, lai varētu brīvāk paust savu viedokli, idejas un pieejamo informāciju - lai šis viedoklis un izplatītā informācija nekaitētu viņu karjerai (ja šāda informācija vai viedoklis varētu nepatikt esošajam vai kādam potenciālajam darba devējam).
Latvijā (nezinu kā citur), manuprāt, ir tāda problēma, ka mēs viedokļus pārāk sasaistām ar personībām un tos pat neanalizējam. Mēs paļaujamies, ka ja reiz to saka “kompetenta persona”, tad tas ir taisnība, nemaz neieklausoties viedoklī. Un otrādi - ja to saka “nekompetenta” persona, tad viedoklis ir sūds.
Gan jau ar laiku tu sapratīsi, ka viedokli nevar vērtēt tikai pēc tā, kā sauc tā paudēju, kādu amatu viņš ieņem un cik viņš ir pazīstams. Citādi var sanākt kā ar Grūtupu, kurā viens otrs tiesnesis klausās pavērtu muti, lai ar kādu sviestu viņš dzītu. Arī no “atzītu speciālistu” mutes mēdz iznākt visai dīvainas lietas.
Ā, un vēl kompetences un paustā viedokļa pareizības rādītājs ir tas, cik lielā mērā šis viedoklis sakrīt ar manējo vai man vienkārši patīk.
Nē, nu protams - ja es zinu, ka tu esi speciālists noteiktā jautājumā un esi visu tur sīki izpētījis, es tavu viedokli uztveršu nopietnāk. Tomēr mana attieksme tāpat būs kritiska.
[...] vakar uzcepa rakstu atspoguļojot savus uzskatus par anonimitāti Latvijas blogosfērā. Nepatīk man šī visa [...]
Es ne/anonimitātei nepiegriežu vērību- ja raksti ir man saistoši, interesanti un labi argumentēti, tad es to lasu un man vienalga, kurš to ir sarakstījis. Dialogs, komunikācija ir laba lieta, bet mani vairāk interesē viedoklis. Vienalga vai viņš/a ir profs vai amatieris, bet ja viņš māk paust savu viedokli un nepūderē smadzenes, tad lasu.
Manu attieksmi pret blogu nemaina tas vai autors ir slavens, populārs, apmeklēts vai anonīms.
[..]vienalga viņa viedoklis. Uzskatu, ka rakstot šādus rakstus[..]
[..]man pilnīgi uzdirst tavam viedoklim[..]
Piedod, bet tavs about ne ar ko neatšķirās no Sanda about :)
Vārds, vecums, bez bildes. Priekš citiem tu esi tikpat anonīms kā viņš.
Bāc, par bildi taisnība. Aizmirsu ielikt, bet doma bija ;) paphotoshopēšu un ielikšu :)
paldies Joha par komentāru
[...] Tikmēr kaut kāds Sandis, kā pats apgalvo, pats nesaprata ko īsti komentēja iepriekšminētajā Kaspara rakstā, tāpēc uzrakstīja atsevišķu rakstu, lai plašāk izklāstītu savu viedokli, cita starpā pievienojoties Maksima viedoklim, kas jau bija paspējis savā blogā nokritizēt Miku, Māri un Kristapu (pie kuriem vēl atgriezīšos) par to, ko tie nebija darījuši. Pats Sandis savu rakstu gan neuzskata par izdevušos. [...]