Par jaunajiem strādāt gribētājiem
Katram no mums ir bijusi situācija, kad, dažādu apstākļu spiesti, esam sākuši meklēt savu pirmo darbu (nopietno nevis vasaras). Citiem tas pienāk jau vidusskolas laikā vai uzreiz pēc tās beigšanas, citiem mācoties augstskolā, citiem (iespējams, laimīgajiem) tikai pēc augstskolas beigšanas.
Īsumā pastāstīšu, kā man gāja pirms vairākiem gadiem.
Vidusskolas laikos pa vasarām es mēdzu strādāt vienā no izdevniecībām par maketētāju. Vasarā tā bija pilna darba diena (no vasaras 2 mēneši), un skolas laikā (kad viņiem kaut kas urgent notika), es strādāju uz pusslodzi. Alga man uz pilnu slodzi bija kaut kādi Ls 150, tad iemācījos ātri darboties un saņēmu Ls 200. Biju priecīgs, jo ,sēžot pie datora, dzerot tēju, ūdeni (protams, par brīvu), varu saņemt Ls 200, kamēr citi vienaudži mokās ar riktīgiem vasaras darbiem un saņem +- to pašu. Šo darbu es neatradu ne caur kādiem paziņām. Ieraudzīju avīzē Diena sludinājumu, aizgāju uz interviju, dabūju darbu (šoks bija tad, kad nosēdināja mani pie Apple datora :)).
Tikko pēc vidusskolas beigšanas, meklējot darbu, neko sakarīgu tā arī neatradu (arī izdevniecībā mani uz to brīdi negribēja), aizgāju strādāt uz Čilli picu. Jā, cepu picas :) Vājprātīgs darbs. Vienu mēnesi nostrādāju, saņēmu apmēram Ls 170 (precīzi neatceros) un aizgāju prom. Darba grafiks un darbs bija ļoti neciešams pie attiecīgā cipara. Es tiešām biju nomocījies un nespēju tā turpināt.
Par laimi, mani ap to laiku atkal uzaicināja strādāt atpakaļ uz izdevniecību, kamēr daudzi maketētāji ir vasaras atvaļinājumā. Nu jau nopelnīju kādus Ls 230/mēn. Biju priecīgs.
Tad es sāku mācīties augstskolā. Pēc pirmā semestra savajadzējās darbu, jo jutu, ka varētu pavilkt gan mācības, gan darbu (ja tam būtu brīvs režīms). Šoreiz nolēmu, ka jāsāk meklēt pa savu lauciņu – respektīvi, IT jomā. Apjautājos draugiem un tā tālāk, vai nav iespējams kaut kur cilvēkam pilnīgi bez sakarīgas IT darba pieredzes maz dabūt ko normālu. Viena no galvenajām prasībām man bija relatīvi brīvs režīms.
Pēc kāda laika es dabūju darbu mazā IT kantorī, kurā man kā pārbaudes darbs bija uztaisīt divas mājaslapas, kas bāzētas uz Mambo CMS. Es pat īsti nezināju amatu sev, bet pēc kāda laika mani sāka pārdēvēt par sistēmanalītiķi, jo sāku rakstīt dažādu programmatūru specifikācijas, un tad ar laiku es jau kļuvu tāds kā maziņš projektu vadītājs, jo nācās daudz ko darīt, sākot ar specifikāciju rakstīšanu, beidzot ar prezentācijām klientiem un pēc tam arī visu apkalpošanu lietu vadīšana. Pēc kāda laika es aizgāju. Es šajā kompānijā nostrādāju kādu pusotru gadu. Pirmā alga man bija Ls 170 (atceros, ka Ls 30 bija tāda kā prēmija), pēc pusotra gada mana alga bija ap 400 (vai 450, slikta atmiņa man uz algām :)). Protams, pa šiem 1.5 gadiem man gadījās arī pa kādai haltūrai un citām papildienākumu iespējām – IT industrija ir pilna ar dažādām haltūrām, un nereti sanāk (pāris reizes gadā) pat pa otrai algai.
Par tagadējo algu es negribu runāt, bet ir parādījušās daudzas citas un daudz specifiskākas haltūras, par kurām attiecīgi arī var labi nopelnīt, pie kurām es diez vai būtu ticis, ja man nebūtu attiecīgās pieredzes un vajadzības. Tagad esmu kompānijā, kurā ir ap 160 darbiniekiem un strādāju par Biznesa attīstības projektu vadītāju. Ar algu esmu apmierināts, jo man ir ļoti brīvs režīms + ir iespējams izglītoties + visādas haltūras no malām, kur nav daudz jāiespringst, bet sava specifika ir.
Mana īsā biogrāfija bija kā ievads tam, kādēļ es vispār rakstu šo rakstu. Es pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk dzirdu par to, kā tiek meklēti jauni darbinieki un kā daudzi cilvēki meklē jaunu darba vietu. Parunāt es gribu par tiem, kas meklē savu pirmo nopietno darbu.
Es negribu nevienu nosodīt, bet daudzi no “pirmās nopietnās darba vietas” meklētājiem neapzinās, ka viņu vērtība nav tāda, kādu to pieprasa topošais darba devējs. Ja tu esi beidzis RTU un jūties kruts, bet darba devējam ir jāizvēlas starp tevi un cilvēku, kas mācas vakara nodaļā un ir jau ar gada pieredzi attiecīgajā darba jomā, tad RTU kursniekam nav nekādu variantu – vienalga, ka vienam ir augstākā, otram nav. Turklāt, tie cilvēki, kas jau ir strādājuši, apzinās savu cenu. Viņi smaida, dzirdot par tiem cilvēkiem, kam nav darba pieredzes (divu kursu prakses vietas neskaitās), prasa, sākot ar Ls 600 uz rokas + dažādus labumus. Tas ir apsmiekls. (Protams, ir daži unikāli varianti, kas caur paziņām dabū ļoti labas algas par gulēšanu darbā).
Zinu konkrēti divus RTU gadījumus, kad cilvēki prasa, sākot ar Ls 600 mēnesī, bet pēc kāda laika var sadzirdēt, ka ir aizgājis uz kādu low paid job, jo viņa prasības neviens nespēj apmierināt.
Pa ausu galam dzirdēju divu cilvēku raksturojumus (1) cilvēks, kas ir izrēķinājis, ka viņam vajag Ls 600, lai varētu dzīvot, un (2) cilvēks, kuram Ls 500 ir Ls 500!
IT nozarē TRŪKST darbinieku. Pie tam ļoti trūkst. Viens no iemesliem, kādēļ trūkst, ir, ka daudzi nestrādajošie jaunieši saklausās, kādas nu visiem ir algas un aidā, prasīs to pašu. Nu nevar tā. Neviens tevi neņems darbā, ja vien patiešām tevi būs, par ko ņemt un maksāt to summu.
Tas, ka Mcdonaldā tagad maksājot pat Ls 400, neko vēl nenozīmē. Ir viena lieta sēdēt par Ls 400 birojā, pie kondiškas, normālas darba stundas, nevis skraidīt kā sunim pa Mcdonaldu nakts stundās.
Es negribu atbalstīt sākt meklēt kaut kādu darbu jau agri (negribu propagandēt mācību pamešanu), bet vajag laicīgi domāt. Ar to, ka ir augstākā izglītība, vairs nepietiek. Kā viena no prasībām ir darba pieredze, kuru apvienojot ar augstāko izglītību, var iegūt ļoti labu ciparu.
Ko Tu par šo domā?
PS. protams, ir visādi izņēmumi, bet es runāju par mainstream.
Tweet29 Responses to “Par jaunajiem strādāt gribētājiem”
Comments
Read below or add a comment...
Es domāju pie kā tu strādā IT nozarē tāda arī būs alga. Var strādāt reklāmas aģentūra, dizaina studijā un saņemt tos 250 – 300ls var strādāt kompānijā pie pie kāda projekta. Viss ir atkarīga arī no darba vietas kur strādā un no vadības, ja uzņemumā nav liels, tad ari ipasi nevajadzētu cerēt uz lielaku algu. Bet noteikti ja ir iespēja iegūt pieredzi (tiešām vērtīgu pieredzi) tad var arī strādāt par mazāku algu un pēc gada iet prom un meklēt kur maksā vairāk.
līdz pašreizējam darbam man celš arī bija grūts :) esmu pat mainījis sliedes tramvajiem (strādājis tolaik TTP (Tramvaju Trolejbusu pārvalde)), esmu pat bijis datorveikala pārdevējs, kā arī maketētājs, bet tomēr beigās esmu nonācis līdz tam ko es vēlos darīt, un man tas arī patīk, cipars ko es prasīju ejot uz darbu bija aprēķināts, ne pārāk liels, un arī ne mazs, ko es galā arī ieguvu. Darbs man ļoti apmierina, patīk man strādāt tur kur es šobrīd strādāju.
Pareizi rūkts par tiem cilvēkiem bez pieredzes un lielas algas vēlmēm.
Tā viņš ir. LU situācija ir šāda – ir divi varianti – studējot datorzinātni tu vari sev izvirzīt akadēmiskus mērķus un tiekties pēc maģistra un doktora grāda, attiecīgi visu šo laiku veltot savai izaugsmei karjerai šajā virzienā vai arī – no aptuveni otrā kursa sākt strādāt IT nozarē – administrators, koderis, HTML graizītājs. Beigās vēl pabeigsi universitāti un būs labs komplekts. Man tā sanāca – maģistra grāds un 4 gadi IT industrijā.
Starp citu, tiešā tekstā no studiju programmas direktora tā arī dzirdēju – ražojam to, ko tirgum vajag – šādus komplektus (akadēmiskais sasniegums un pieredze). Tāpēc arī Universitātē ir visai brīvs režīms arī dienas nodaļā un ir tikai atsevišķi pasniedzēji, kuriem prasības varētu atbilst nopietnas izglītības sistēmas (kā ASV) līmenim, kura laikā studentam par darbu domāt nav laika (toties studijas sagatavo darba tirgum daudz labāk).
kaut kur kaut kad lasīju par tādu pētījumu, kurā bija teikts, ka parasti pirmos piecus gadus pēc augstskolas pabeigšanas labāk iet tam, kurš gan strādāja, gan mācījās, bet pēc pieciem gadiem parasti labāk sāk veikties tam, kurš tikai mācījās un kārtīgi mācījās, tā ieliekot pamatīgu teorētisko bāzi, ko likt lietā.
Ir arī tāda liela kā pirmais darba vajadzētu būt uzmanīgam ar firmelēm kur vadībā ir priekšnieks ”kretīns” tā var sabojāt visu priekštatu par darbu uz visu mūžu.
OPI, mierini vien sevi ar domu. Tas ir stipri individuāli, ņemot vērā izglītības tendences, kas ir balstītas uz papīra iegūšanu.
Atvainojos, teksts bija ronim66 domāts.
esmu šķiet viens no tiem kas ir smagi aplauzies IT jomā. piemēram 1.kursa beigās sāku strādāt kazino, kur maksāja ap 350 LVL uz rokas (tagad tur maksā ap 600 – 800 LVL). Otrajā kursā sapratu, ka šo nakts darbu nav iespējams savienot ar mācībām un gāju meklēt kādu IT darbu. Un tagad pasakiet kā man jājūtas, ja man piedāvā starta algu sākot no 150 LVL UZ PAPĪRA? (~ 110 LVL uz rokas toreiz). sanāk ka mans pašreizējais labklājības līmenis jāsamazina uz pusi? Es neko nebūtu teizis par 200 – 230 LVL uz rokas, kas bija kazino starta alga.
Es pirms gadiem 3 sāku strādāt par 120-160Ls (īsti neatceros) mēnesī (60Ls ko pirms tam saņēmu kā boot.lv redaktors neskaitās). Un tas likās pietiekami. Nē – ne jau tāpēc, ka ar to varēja ļoti biezi dzīvot, bet tāpēc, ka es lieliski sapratu: nevaru prasīt vairāk, kā spēju nopelnīt darba devējam. Līdz ar to neliels cipars + iespēja iegūt pieredzi bija viss kas vajadzīgs.
Savukārt nesen meklēju sev kādu darbinieku un tā arī nevienu neatradu. Kapēc? Tāpēc, ka personāži bez nekādas pieredzes gribēja tos pašus 500Ls uz rokas un vēl teicās “padomāt”. Kā rezultātā ne vien viņi nedabūja darbu, bet arī es nevarēju paņemt papildus projektus, jo vienkārši nebija papildus darītāju.
Māri, lielisks raksts tev sanācis. Ar prieku izlasīju pilnā garumā. Noderīgi. ;)
Papuas, es nemierinu sevi ar taadu domu. pats uz pilnu slodzi straadaaju no 18g.v. Tas vienkaarshi ir kkaada peetiijuma izklaasts. un tur runa ir nevis par papiira guveejiem bet par tiem, kuri tieshaam maacaas
Ui, es ar esmu visādus darbus darījis, līdz nonācu līdz pašreizējam darbam.
Uz pirmo darbu savā jomā jāskatās kā uz mācībām – nāksies ieguldīt, t.i., kādu laiku strādāt par mazu algu. Kad amats būs rokā, tad arī sāksies algas izaugsme.
Otra izvēle – iet uz kazino vai makdonaldiem, kur sākumā maksā vairāk. Bet tur nav izaugsmes (ar atsevišķiem izņēmumiem). Protams ir grūti aiziet no labāk apmaksāta darba uz sliktāk apmaksātu, bet savā specialitātē. Bet ir tā vērts. Man te divi piemēri no dzīves. Divi džēki studēja sociālo zinātņu maļistrantūrā, bet strādāja citās jomās. Viens džeks no ļoti labi apmaksāta darba aizgāja strādāt ministrijā par kaut kādiem 200 Ls (pat dzīvokli ieķīlāja, lai to bvarētu atļauties :). Taču ātri uztaisīja karjeru un nu jau pāris gadus strādā Briselē, pieļauju, ne par mazo ciparu. Savukārt otrs kā strādāja staķikā, tā arī, iespējams, strādā tur joprojām, ja vien nav beidzot saņēmies. Tas ir tikai par cipariem. Es nemaz nerunāju par to, kāda ir atšķirība starp fiziski grūta, vienmuļa un neinteresanta darba darīšanu bez izaugsmes iespējām (ne naudas ziņā, bet zināšanu un pieredzes), salīdzinājumā ar darbu, kas tevi interesē.
p.s. es arī pats pirms kāda laika nomainīju darbu. Kaut arī strādāju savā specialitātē un saņēmu tīri normāli, jutu, ka esmu sevi izsmēlis un mana izaugsme ir apstājusies. Beigās tas darbs pat sāka besīt. Tāpēc nolēmu mainīt uz kaut ko sirdij krietni tuvāku. Biju pat gatavs uz mazāku algu. Neko nenožēloju – darbs ir interesants un beigās sanāca pat ieguvums algas ziņā. Tā ka iesaku visiem riskēt un mēģināt atrast sev interesantu darbu.
xlt pateica vislabāk šo: “Uz pirmo darbu savā jomā jāskatās kā uz mācībām – nāksies ieguldīt, t.i., kādu laiku strādāt par mazu algu. Kad amats būs rokā, tad arī sāksies algas izaugsme.”. Piekrītu! Par visiem 100!
Tagad nudien nāk visādi dunduki, neko no dzīves nesaprot :) un prasa lielus ciparus. Īsti nesaprotu tam iemeslus, bet nu tādi ir cilvēki.
Es, kad meklēju pastāvīgu darbu, sāku ar minimālo algu – toreiz man pat tas nebija tik svarīgi, cik maksās. Svarīgāk man bija strādāt nozarē, kura man ir sirdij tuva. Un nudien, tieši tā pat kā Mārim – pusgada laikā man alga palielinājās teju dubultīgi. Lūk te arī ir šis xlt teiktais – es pusgada laikā darot darbu, kas man patika uzaudzināju ‘muskuļus’ un tālāk jau durtiņas veras vienkāršāk. Rezultātā es mācījos, ieguvu labu ierakstu CV un sāku pat ļoti labi pelnīt. Tiem laikiem tādam zaļgurķim kā man toreiz, tie bija spēcīgi sasniegumi. Tamdēļ arī visiem saku, ka mans darbs ir mana noderīgākā skola.
Protams, bija alternatīva – par 100Ls uz sitiena vairāk strādāt kaut kādā noliktavā. Es nemāku teikt, kā būtu bijis pareizāk, tomēr ir sajūta, ka profesionālās izaugsmes ziņā es izdarīju pareizu soli tur neejot. Respektīvi, strādāju par mazāku algu, bet patīkamos apstākļos ar lielām potencēm izaugt un mācīties. Ko veiksmīgi arī izmantoju.
Jaunie frukti saklausās, ka viņu draudziņi pelna tos 400 un vairāk un tad viņiem arī šķiet, ka tā vajag. Tikai tie neapzinās to, ka viņu vērtība ir ļoti zema.
Un varu dot padomu tiem, kas meklē pirmo darbu – sāciet ar mazāku ciparu un, ja labi sevi parādīsiet (un boss nebūs kaka), tad ātri vien pelnīsiet vairāk kā pašiem cerēts un galvenais – strādāsiet darbu, kas Jums patīk!
Šajā ziņā esmu redzējis savā firmā vairākus dīvaiņus un man reāli žēl, ka tie neizmanto iespēju “izaugt” tikai dēļ prātā ieņemta super-lielā cipara.
Bet, ja galvenais ir tikai nauda – tad tiešām, Makdonaldā maksā labi.
Tas atkarīgs no katra paša cilvēka. Citi ir gatavi zemenes lasīt, lai nopelnītu. Bet citi – strādā medicīnā jau 30 gadus, tikai tapēc, ka patīk.
Un vēl. Zini, Māri, kādēļ trūkst darbinieku IT sfērā? Tādēļ, ka viņi dara tieši tā, kā te rakstīts – izmācās un aiziet uz citu kompāniju jau par lielākām algām un iespējām. Taču algas IT galā, mazās kompānijās ir nekonkurētspējīgas. Bet cik tad mums ir tādu lielo IT kantoru (vietējo)?
Manuprāt, Tu pats esi labs piemērs :)
Šī ir laba tēma. Arī es reiz sāku ar minimālo algu, laikam kādi 100 Lvl uz rokas sanāca, toties strādāju savā finanšu specialitātē. Mērķis bija vienkārši iegūt darba pieredzi. Tad pabeidzu skolu un nomainījos uz jau labāku darbu, tad pārcēlos uz Rīgu uz vēl labāku, kurā ieguvu tādu pieredzi, ka būšu par to viņiem pateicīgs visu mūžu. Un tagad plūcu augļus no tā, ka man ir pieredze un zināšanas.
hehehe jaa atceros tevi chilli picaa :D
Jaa nu texts pa teemu un savaa zinjaa taa arii ir, pats esmu jau straadaajies dazhaados darbos un shobriid bankaa rukaaju un bez augstaakaas par ko es no saakuma taa normaali iesmeeju… bet zin bez izgliitiibas ar netiks talu, man reaali 2 darbi nogaaja garaam deelj taa ka nav nekaada papiira, nu taa ka redz pieredze ir jaa un laba un taa, bet nav nekaada pamata tam visam… ar pieredzi var uzlekt tik augstu cik var, vienaa briidii tas ir pa iisu :P
Shogad apnjeemos un ieshu maaciities jo nu taa sabiedriiba un pasha izaugsme to prasa.
pats ar saaku Plus Punktaa straadaat, bet plaani bij protams grandiozi – vajag miljonu un darbu tur un tur :P hehe… taa nenotiek, bet gadaas arii savaadaak.
Brachk man pilniigaa pretstataa… nebij straadaajis vispaar nekur un no augstskolas beigshanas pa taisno aizgaaj uz vien kantori maajaslapas taisiit… nostraadaaja 1 gadu un uztaisij pats savu firmu. nu tas kaada nu kuram taa personiiba, visi nevar buut vadiitaaji, kaadam jaabuut arii sekotaajam :)
Sāku strādā skolas laika vienā no tobrīd labākajiem web kantoriem sīkos darbus (HTML) par smiekla naudu (šeit gan nianse – darbu tā īsti nekad neesmu meklējusi, tas vienmēr ir pats atnācis pie manis). Nostrādāju tur pusotru gadu, un tad aizgāju citur par uzreiz jau 5x lielāku algu un plašākiem pienākumiem. Pieredze labā kantorī par to, kā “pareizi jābūt” joprojām šķiet nenovērtējama; nezinu, kā būtu šobrīd, ja nebūtu sākusi tur. Vienīgais mīnuss – ja esi sācis labā darba vietā, aiziet uz sliktāku būs grūti un nervus bojājoši un, ja arī aiziesi, ilgi nevarēsi izturēt. Tāpēc pēdējos 5 gadus strādāju kā freelanceris pie web projektu izveides, pamatā ar ārzemju klientiem (jo kopumā ir cita attieksme pret darbu, augstāki kvalitātes standarti un labāka samaksa nekā šeit uz vietas). Pa vidu šiem gadiem gan pamēģināju uz gadu tepat uz vietas vēl vienā web kantorī uz pilnu slodzi pastrādāt, bet nekompetence ātri vien apnika; ir redzētas pa šo laiku arī citu LV web kantoru virtuves – un nu nē, paldies, nekad (vēl gan varu cerēt, ka pēdējo 3 gadu laikā situācija ir maģiski uzlabojusies). Pēdejo pusgadu sev par lielu brīnumu esmu nomainījusi freelancēšanu pret darbu valsts iestādē un, lai arī pašai sākumā likās neticami, ļoti patīk. Neko negribu mainīt.
Ko esmu pamanījusi izteikti strādājot ar Latvijas klientiem un firmām – darba devēji bieži vien nedara neko, lai darbinieku motivētu strādāt un palikt pie viņiem. Nu vismaz manā sfērā. Tad jau kaut vai pilnīgi automātisks “Thanks, it’s great!” no aizjūras klienta un mazs bonuss motivē turpināt sadarbību n reizes vairāk. Un tāpēc šobrīd ir liels prieks, ka esmu tikusi vietā, kura man jau pēc noklusējuma sajūsmina tā, ka nav pat domas meklēt kaut ko citu.
Aizmirsu piebilst, ka augstākā izglītība man joprojām top, kad sanāk kāds brīvs brīdis, un šogad ir paņemta kārtējā pauze. Turklāt diploms būs nozarē, kas sevišķi nav saistīta ar manu darbu, bet vienkārši ļoti interesē. Augstākās izglītības trūkums nekad nav traucējis (un pat nezinu, ko gan īsti man būtu jāstudē, Latvijā nav manai jomai atbilstošas mācību programmas), bet uzkrātā pieredze gan ir neatsverama.
piekrītu opim par priekšniekiem. Pirmais nopietnā darba priekšnieks bija ebrejs. Iesāku kā students bet ātri izaugu jo patika darbs ko darīju. Bet tā kā no žīda nevarēju izspiest algas paaugstinājumu tad aiztinos. Un par nedaudz lielāku algu sāku strādāt ļoti draudzīgā kolektīvā. Tas bija solis atpakaļ intelektuālajā izaugsmē. Pēc gada tiku nedaudz paaugstināts amatā un arī alga biš palielinājās. Arī tagad neesmu apmierināts ar priekšnieku darbu, bet “dzīve tač nav medusmaize”.
man par laimi bija tīri sakarīgs priekšnieks, kas līdz attiecīgam līmenim man palīdzēja izaugt. saprast reāli, ko es vēlos no IT sfēras. Vēljoprojām man domas mainas. dzīvos redzēs, kur nonākšu.
Man Sākumā sāku par minimālo tālajā 03 gadā sanāca pastrādāt, bet tā bija kārtīga pieredze, jo man pat nelika darbā ierasties – sēdi mājā un buries cauri un šo to uztaisi – tā arī darījos, jo bija ko jaunu apgrūt un ko aizrauties. Lai gan ilgi tā nesanāca, jo nāca jau augstkola, kur kādu pirmo gadu nepastrādāju nekur, bet kārtīgi būros un eksperimentēju ar pāris lietām. Nākošajos studiju gados jau biki kaut bija tikai plaša testa vide un alga gandrīz nekāda – tas deva savu, pieredze kārtīga, jo pats ņēmos cik sanāca un cik bija iespēja. Bet tālāk jau sakrita pāris darbiņi pie tam arī interesanti un tagad jau žēl no dažiem atvadīties, jo tur tik daudz ieguldīts, bet nāk jaunas lietas, kur sanāk ieguldīt ar vien vairāk un ar vien interesantākas. Tā ka tagad strādāju pietiekami normālā darba vietā, maksā pietiekami, bet pieredzes iegūšanas iespējas ļoti lielas. Un visu laiku pa nozari tb IT nozari, tā teikt nekad nav sanācis strādāt ne pa nozari. Lai gan augstkolā man tieši pa nozari nav gandrīz neviens neko mācījis – drīzāk pats esmu praktiskā ceļā lielu daļu apguvis, bet bez augstskolas es ar nebūtu nekas, jo tā man deva plašāku skata puntu.
Un ko poga saka – es arī darbu neesmu meklējis, darbs vienmēr atrod mani.
Pastrādājis esmu daudzās vietās. Tas, ko sapratu par “darba ņēmēja” statusu jau diezgan ātri – nu nevaru es celties 06:00, lai darbā būtu 08:30 (tātad uz ielas ir jābūt stipri ātrāk, ņemot vērā braukšanu uz darbu caur korķiem). Tad nu atsperoties no šīs atziņas es sāku veidot savu dzīvi. Pagaidām žēloties nevaru :))
Mans ieteikums citiem: pēc iespējas ātrāk saprotiet:
1) Kāds darbs jums patīk (nozare, amats, darba būtība), jo to nāksies darīt +/- visu atlikušo dzīvi un tamdēļ ir svarīgi, lai uz darbu jūs ietu ar baudu.
2) Kādas ir jūsu ambīcijas pret dzīvi. Vai jums ir mērķis ko gribat panākt. Ir svarīgi, lai izvēlētajā darbā jūs varētu savas ambīcijas apmierināt un sasniegt nosprausto mērķi.
3) Saprotiet vai esat spējīgi ne tikai patstāvīgi strādāt (kad neviens jums nesaka, kas nakamais ir jādara), bet arī radoši pieiet visiem darba uzstādījumiem. Krieviski tas būtu “projavitj smekalku”. Ja to spējat, tad atzinība jums būs garantēta no visu jūsu kolēģu puses.
Cheers!
Tiešām labs raksts :) Ar prieku lasīju :)
Agrāk strādāju celtniecibā un vakarā gāju uz skolu.Tā nolauzu divus gadus bez saules gaismas un normāla miega.Tad pēdējos kursos jau sāku strādāt savā sfērā (IT).
Pirmā alga bija laikam 120 uz rokas.Lēnām kamēr aizmirsu visu ko mācīja skolā , jo tas ir pilnīgs sviests un iebraucu kā viss notiek reālā dzivē.Tad alga sāka augt , apstākļi uzlaboties pēc 2 gadiem nopirku dzivokli. Īsumā apmierina pilnīgi viss :)
Pašu arī uzjautrina jaunie censoņi – kuri tikko no skolas, vēl dzivo pie mammām un tētiem, ierodās un prasa 500 Ls uz rokas.Zināšanas = 0 līmenī.Tāda mājas lietotāja līmenī.Kā arī kā parasti visi domā ka Windows ir vienīgā OS, jo redz Solaris, BSD,*nix neeksistē :D
Atliek vien pievienoties tiem viedokļiem par lielajām ambīcijām un 0 darba pieredzi. Man ir bijuši vairāki gadījumi, kad atnāk cilvēks, lepni iesniedz savu CV, pabeigta kaut kāda augstskola, darba pieredze 0, bet saņemt grib vairāk kā cilvēks ar labāku izglītību un jau solīdu darba pieredzi. Riktīgs mākoņu stūmējs. Tad es vienmēr brīnos – ko tu darīji 4 augstskolas gadus??? Ir taču vasara, brīvdienas un citas iespējas gūt kaut nelielu darba pieredzi. Problēma jau ir cilvēka attieksmē nevis darba pieredzes trūkumā patiesībā.
Pašai pirmais darbs bija apkopēja birojā, uz rokas saņēmu kādus 45 Ls, novilku pusgadu. Pēc tam jau skolu prakses, privātstundas skolēniem un tagad esmu uzņēmuma vadītāja. Uzskatu, ka ir ļoti vērtīgi sākt no apakšas un tad kāpt uz augšu – gan visus uzņēmuma procesus labāk izprot, gan iedomības ragiem neļauj pārāk gariem izaugt.
Reiz mcdonaldā pusdienojot izlasīju bukletu ar darba piedavajumu pie viniem. Tos 400 var nopelnit tad, kad esi tur kkada uuberkruta amata. Sakuma maceklji pelna, ja nemaldos ls 1,80 stunda :)
Vai normali,ka kursi un seminari dalot summu ar dienam,rekinot dienas cenu,dargaki ka Harvarda bez grantiem?Piem25-30lvl/h par pard.psihi?Piem diena 200?Tad sanak menesi 4000un9men.butu 36000?
Es vnk.zinu cik maksa Harvarda un kursi,nu pazistu cilv,kurs gadu speceni tur lauza pec bakalaura+pusgada specenes citur.Pabeidza ar,nu zem36tk.LVL iznaca maxa.Cik vertigi ir kursi un seminari/es ne par sertifikatiem/?Stundas cena astronomiska biezi iznak…Man ari liekas,darba deveji parak reti lieto kompetences testus.Pats neesmu IT,bet interese ljoti,ta nu es mierigi varu savu kompi adminet,a CV man pat win nava raxtits,tik Office pljus buhalt.progas dazas.Ja kas,es nezinu,shef…vnk.bijis ir,ka adminu nevar atrast..Bet ja cilv.uzrada CV visus zinamos antivirusus,tad viss skaidrs…Vel,man ir bijis ta,ka intervija vnk.pasutu d…tiesha veida.Daudziem dd liekas,ka shie uberkrutie,nedomaju sheit IT,tjipa proga x,prastaka ka excel,esot user level jaapgust pusgadu,tapec vajag stazu,lai aile vannas ievaditu ciparu,piem.Ta jau ir,tik pashi nezin kas kb,kB,Mb un MB ira,zato grib uz 3a pentiuma inet tv,screen pillu ar ikonam,un aizliedz antivirusam update likt,grib win98 padarit par xp sp2,jo blakus kompim esot.
Es no pieredzejusiem ari esu redzejis tadu,ka maz neliekas,piem,haoss fin.dok,un kasee,vel kompii.Ja kadu dienu vakara nesavilktu galus kopa,maxatu veselu gadu pusi algas ka minimums par to…Jebkuru,kas grib,var iemacit,tak ta ir,jaunie ir biezi iedomigaki,ka pat partrauc lekciju,kuru par velti lasa akademikis,pusvarda!Redzeju pats,un ir ta,ka citi profesori un direktori,pat lielu firmu,ir pati vienkarsiba,salidzinot ar snobisku absolventu.Ja neciena slavenus zinatniekus/dazreiz gadas/ka Jus uzklausis?Tad labak kaut vecaks cilv.ar prastu pieredzi,kaut halturu,kurs grib par kaut ko klut.Un cienu ari cepeju,utt.darbus,kad min.alga bija90uz pap,es ar baigi prastam halturam pelnijos sad tad,if asked,pa3-4LVL/st,tik pec tam saakumaa tos banknoti nevareja roka sajust,tipa,iemet tikla 5-7kg.paikas,taks svaru nejuta,nebija stroikaa…Tapec,kad kads man ko stasta,sakuma klausos un turu muti ciet,pagaidu,ko cilv.izteiks..par pas.nabu sevi neuzskatu.