Pilsētvides reklāmas

Vides reklāmas jautājumu rakstu sērija top sadarbībā ar Clear Channel (@videsstends). Sākot no 24. maija nombre.lv bloga lasītājiem bija iespēja uzdot jautājumu komentāros par vides reklāmu un iegūt atbildes no Clear Channel speciālistiem. Atbildes tiek publicētas periodā no 31. maija līdz 3. jūnijam.

liena a jautājums,

Jautājums vairāk par vidi kā par reklāmu – kurš ir tas, kas lemj un izveido kopējo vides (pilsētvides / lauku ainavas / ..) tēlu, kurā reklāmas ir tikai viena no sastāvdaļām ? es pieņemu, ka lv tas ir “man ir daudz naudas, lieku ko gribu kur gribu” jautājums, un tad viss paliek uz reklāmistu un uzņēmumu sirdsapziņas. bet kā ir pasaulē – vai eksistē vides telpiskās attīstības koncepcijas, kur arī reklāmai ir pievērsta tikpat liela uzmanība kā citām disciplīnām (arhitektūra, labiekārtojums, apzaļumojums, ..)?

Atbild Everita Ušacka  – Clear Channel Latvia valdes locekle:

Labs jautājums – ar skatu no citas puses. Vides reklāmas objektu izvietošanu pilsētvidē – publiskajā telpā – Latvijā regulē pašvaldību saistošie noteikumi. Noteikumi pamatā attiecas uz visu nepieciešamo atļauju un saskaņojumu noformēšanu, lai reklāmas objektu uzstādītu. Par reklāmas objekta vizuālo tēlu lemj atbildīgā amatpersona, kas visbiežāk ir galvenais mākslinieks vai pilsētvides departamenta vadītājs. Lai reklāmas objekti būtu harmoniska vides sastāvdaļa, pašvaldībām un vides reklāmas uzņēmumiem būtu jāievēro privātās–publiskās partnerības pamatus, kas ļautu pilsētai formulēt savas vajadzības, bet uzņēmējiem – izstrādāt kompleksus risinājumus vides objektiem. Piemēram, Eiropā, izsludinot šādu partnerību konkursus, vides reklāmas uzņēmumi pilsētām piedāvā gan reklāmas nesējus, gan citus vides objektus, piemēram, soliņus, atkritumu urnas, informācijas stendus u.tml. Tas nozīmē, ka piedāvājumā iekļautie objekti ir saskaņoti un rada pilsētā vienotu vides tēlu – telpisko disciplīnu. Parasti šādi sadarbības līgumi tiek slēgti uz 10–15 gadiem, tas nozīmē, ka 10 gadu perspektīvā pilsēta ir lēmusi par kādu noteiktu telpiskās attīstības koncepciju. Latvijā privātie publiskie projekti ir vēl attīstības stadijā un šādas prakses pagaidām nav. Tas, ko pašvaldības varētu darīt lietas labā, ir nekavējoties panākt to vides reklāmas objektu demontāžu vai kapitālo remontu, kurus bieži redzam aprūsējušus, salauztus, pamestus. Nākamais solis būtu iestrādāt pilsētu attīstības plānos vīziju par vides reklāmas objektu koncepciju pilsētvides ainavā.

Tweet