Mobilais internets ir noderīgs gadžets

Latvijā mobilo internetu piedāvā nu jau daudzi jo daudzi. Mirklī, kad Tele2 un Bite laipni piedāvāja izmēģināt šo mantiņu, es tā īsti nemaz neaptvēru, cik ļoti šī ir luksus lieta un kā tas nedaudz mainīs kā es domāšu pēc pāris lietošanas nedēļām. Pirmajā mikrlī es nodomāju, ka ļoti feina lietiņa, bet diezvai šis pakalpojums ieies manā ikdienas asinsritē. Kārtējās papildus izmaksas vai iespēja operatoram iegūt papildus līdzekļus (tad vēl nebiju aizdomās par izmaksām, kas operatoram ir, sniedzot šo pakalpojumu).

Bija mirklis, kad mans, nu jau bijušais, interneta pieslēguma uzņēmums bez paskaidrojumiem atslēdza man internetu. Centos zvanīt uz palīdzības dienestu, neviens necēla. Pametu. Par laimi man bija mobilais internets, ar kuru es bez problēmām padzīvoju kādu laiku, līdz Lattelecom pieslēdza optisko. Arī šajā mirklī es vēl neaptvēru cik noderīgs ir mobilais internets, jo to izmantoju tikai mājās.

Tā kā man pēdējā laikā ļoti dramatiski ir mainījusies dzīve, ļoti bieži sanāk lietot internetu ārpus biroja un mājām. Paļauties uz Lattelecom wifi visur es nevaru. Viesnīcās (Reval, Raddison un citās) pieejamais internets bieži vien ir dramatiski lēns, itsevišķi, ja notiek kāda IT konference. Jebkurā skolā (sākot ar RSEBAA beidzot ar Turību) pieejamais internets arī ir dramatiski lēns. Dažādas citās vietās bieži vien internets nav pieejams, vai tas, atkal, strādā ļoti lēni. Kas šādos brīžos ir glābējs? Jā, mobilais internets. Man nekad nav bijušas problēmas ar to, ka neietu, vai tas bremzētu.

Ja sanāk braukt uz citiem birojiem, tad arī ir grūti būt 100% drošam, ka tu varēsi atvērt savu laptopu un pieslēgties tā biroja internetam. Ne vienmēr tas strādā. Bieži vien, mistisku iemeslu dēļ, tas nav izdarām un te atkal nāk palīgos mobilais internets. Mobilais internets ir ārkārtīgi ērts. Atver datoru, iebāz puļķi, pēc 10sec nospiests Connect un tu esi internetā. Ātrā, stabilā internetā.

Galu galā, visu laiku ir drošības sajūta, ka ja Tev vajag internetu un tev ir puļķis tad pie interneta pieslēgties varēsi momentāli. Esmu aizmirsis par neveikliem jautājumiem, vai citos birojos varēs pieslēgties pie wifi, par tikšanās vietu meklēšanu vadoties no tajā ir Wifi vai nav. Mobilais internets = brīvība.

Kādu izvēlēties?

Kā jau sākumā rakstīju, esmu lietojis gan Biti gan Tele2. Pirmais, kas ir jāņēm vērā ir izmaksas un ir jāparēķina (vai jāpaeksperimentē) ar to cik daudz MB patērējam internetā. Nebūt nav tā, ka ar mobilo internetu nav iespējams nokačāt filmu. Ar Tele2 esmu vilcis no pirātu līča ar vairāk kā 600kB/s (ar Bites pieslēgumu parasti bija nedaudz mazāki ātrumi). Esmu veiksmīgi un ātri augšupielādējis dažādas bildes, video u.c. informāciju uz ārējiem serveriem. Mierīgi ar abiem internetiem esmu darbojies ar attālinātu datora (remote desktop).

Abi divi strādā vienlīdz labi, ja nu vienīgi Bitei ātrums ir nedaudz zemāks. Bet 400 vai 600kB/s liekas, ka ir pilnīgi vienalga, jo neba ar šādu pieslēguma veidu taisies kačāt vairākus desmitus GB. Kā arī Tele2 installējas krietni ātrāk uz datora, bet tas ir tikai one time job. Bitei plus būtu tāds, ka man bija problēmas ar win7 un viņu puļķi. Šo problēmu palīdzības dienests atrisināti ļoti veikli, zinošs cilvēks pretī bija. Tele2 nezvanīju, jo nebija vajadzības.

Ja godīgi, tad es pat teiktu, ka jāizvēlas tas operators, pie kā esi jau tagad, lai ērtāk būtu norēķināties un visi mobilie rēķini būtu vienuviet. Ja tas nav svarīgi, tad jāskatās uz akcijas piedāvājumiem vai jāļauj sevi uzpirkt kādam no operatoriem ar kādu brīnišķīgu pāris latu piedāvājumu.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Ir jālauž stereotips, ka mobilais internets ir pieejams tikai lielākajās pilsētās, es personīgi izmēģināju arī ārpus Rīgas, abi divi strādā lieliski. Protams, es pieļauju iespēju, ka ne visur tā ir, bet katram cilvēkam ir savas biežāk apmeklētās ģeogrāfiskās vides un vienkārši ir jātestē katrs piedāvājums. Ir visai muļķīgi teikt un balstīties uz citu cilvēku pieredzes šajā jautājumā, pašam vien ir jāmēģina.

Viens no mīnusies, kas ir visiem mobilajiem internetiem, ir pastāvīga baile, ka to puļķi varētu nolaust, vai saplēst sava datora USB portu. Nākotnē noteikti datoriem jābūt iebuvētai opcijai, ka es varu ielikt sim karti un pieslēgties kādam mobilā interneta tīklam. Tas būtu lieliski, ērti un tikai veicinātu operatoriem šo pakalpojumu piedāvāt vēl izdevīgāk, jo rastos jau adaptēts tirgus.

Pavisam tālā nākotnē, mums noteikti katram datorā būs šāda iespēja, jo pasaule iet uz mobilitāti. Jebkas un jebkam jābūt pieejamai jebkurā laikā un vietā. Cilvēkiem šāds pieprasījums tikai augs un ražotāji neatpaliks.

P.S. Mobilais internets būtu viens no gadžetiem, ko varētu jebkuram interneta cilvēkam dāvināt ziemassvētkos. Padomā par to.

Nulle plus nulle

Nesen jau rakstīja, ka free stuff uzņem pamatīgus apgriezienus arī Latvijas mobilajos operatoros, jo Tele2 nāca klajā ar visai izaicinošu (noteikti ar spēcīgu aprēķinu apakšā) tarifa plānu Savējie. Tas notika ~ 13 augustā. Faktiski ir pagājis mēnesis un Bite ir noreaģējusi, jo piedāvā savu jaunu tarifa plānu:

LMT vēljoprojām čučina ar saviem trijiem draugiem, kas ir visai smieklīgi pie šo abu operatora piedāvājumu (vai es jau teicu, ka es centos agrāk sazināties ar LMT PR, bet man diemžēl uz epastu ar @nombre.lv neatbildēja?)

Zelta zivtiņa

Zelta zivitiņas aktivitātes es manīju pirmajā septembrī, re, pat Ansis Egle ir uzfilmējis:

Kā arī baltajā naktī ZZ esot dalījuši siltus dzērienus un cukurvati Vērmanīša parkā.

Pirms pāris dienām Bite svinēja savu 4 gadu jubileju.

Jā, jau 4 gadi paskrējuši, kopš pirmo reizi izdzirdējam šo jocīgo operatora nosaukumu, kas pa šo laiku paspēja nomainīt savu priekšapmaksas karšu brendu no Toxic uz Bifri (Be Free). Kā arī, runā, ka Bite šo gadu laikā ir izveidojuši pašu labāko klientu serviss (lasi – spēj visoperatīvāk risināt problēmas). Apmeklēju arī Bites dzimšanas dienas ballīti pie viņiem ofisā. Šausmīgi forši un atvērti cilvēki. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Un ir vienalga, ka viņi ir mazākais operators Latvijā, toties ļoti, ļoti mērķtiecīgs.

LMT WTF?

Bet, ko es esmu dzirdējis no LMT? Tikai šos amizantos video:

Tiko ievēroju, ka ir pat izveidoti vesela sērija ar dažādiem video uz LMT reklāmas principa. Ir grūti komentēt, kas šos video ir veidojis (jo video varonis es nepazīstu), kā arī neesmu dzirdējis par šādu video izstrādi ne no viena operatora (no LMT, kā jau teicu, vispār neko nedzird). Tā kā man ir labs garstāvoklis, rakstot šo rakstu, vienīgais ko varu teikt, ir: “Good work guys, you put a smile on my face”. Ja godīgi, es pat nebrīnītos, ka to būtu pats LMT veidojis, lai uztaisītu kaut kādu buzzu (čaloni? :), ka Tele2 fani vai paši Tele2 mēģina izveidot kašķi. Nebrīnītos tāpēc, ka pēdējā pusgadā LMT ik pa laikam rīkojas jocīgi. Es nesaprotu viņu reklāmas. Es nesaprotu vairs šo zīmolu. Pasmaidam: Es nesaprotu, kāpēc viņi nav twitterī, lai iesaistītos diskusijās par operatoriem.

Šis ir tāds haotisks ieraksts, jo man ir ļoti pozitīvs garīgais :) Priecīgu rudeni.

P.S. nesaistīti ar operatoriem, bet gan ar web statistiku. Ievēroju, ka Bite zina, kas IR google analytics un kā TO izmantot nedaudz vairāk kā noklusēti (banneris ir ticis notagots ar Google campaign saiti).

Nesen tika publiskota jaunākā informācija par finanšu rādītājiem visām trijām kompānijām, daži fakti:

LMT apgrozījums sarūk par 9.5%

Tele2 apgrozījums pieaug par 5,9%

Bites ieņēmumi palielinas par 40% (diemžēl neatradu info par apgrozījuma pieaugumu)

Šeit ir visai skaidrs redzams, cik ļoti veiksmīgi vai neveiksmīgi strādā katrs no šiem mobilajiem operatoriem. Bet ne par to stāsts. Es nejūtos kompetents, lai analīzētu finanses. Es paudīšu savu viedo patērētāja viedokli par maniem novērojumiem un vērtējumu.

Iesākšu ar to, ka nesen tāds pasaulē slavens Wired autors Criss Anderson (grāmata The Long Tale) publicēja savu jauno grāmatu ar nosaukumu Free: The Future of a Radical Price. Šajā grāmatā tiek aprakstīts kā mūsdienas daudz kas paliek pa brīvu un kādēļ. Protams, šī grāmata ir izraisījusi plašu diskusiju, un daudzi ir sadalījušies divās frontēs, kas piekrīt teorijai un kas nē. Ļoti daudz par šo burziņu var uzzināt viņa paša blogā. Skatoties dažādas prezentācijas, lasot bloga ierakstus u.c. rakstus visu laiku centos vilkt paralēles ar Latvijas tirgu – viena no tām ir telekomunikācijas.

Latvijā telekomunikāciju jomā daudz tiek izmantots maģiskais vārdiņš bezmaksas. Ar tām bezmaksas lietām ir visai dīvaini, ir dažādi pieslēgumu veidi, ka jāmaksā noteikta summa, un tad noteikts pakalpojuma limits it kā ir bezmaksas. Bitei ir vesele kaudze ar dažādiem pieslēgumiem, vairāki no tiem atļauj zvanīt un sūtīt sms bezmaksas starp Bites klientiem. Toties LMT nesen nāca klajā ar savu Zero tarifu. Zero tarifa pamatprincips ir pieslēgt trīs draugus un ar tiem runāt bezmaksas (un sūtīt sms).

Iespējams nedaudz esmu sapriecājies par drosmīgo Tele2 gājienu un negribu gaidīt oficiālo Tele2 paziņojumu (drošvien būs preses relīze un vēl šis tas). Tele2 rīt vai nākamnedēļ palaidīs jaunu pieslēguma veidu ejot šo bezmaksas saukļa ceļu ar nopietniem smagiem un stabiliem soļiem.

Cik sapratu tad šī pieslēguma galvenās īpašības būs tādas:

Bezmaksas zvani un sms T2 tīklā

Uz citiem tīkliem būs 0.05ls/min un 0.05ls/sms

Abonēšanas maksa – 2ls vai 5ls mēnesī, bez jebkādiem līguma ierobežojumiem. 2ls būs kaut kādā noteiktā akcijas periodā, ja pāries no cita operatora vai mainīs t2 tarifa plānu (vot šo gan es nesaprotu, kāpēc?)

Rupji sakot, LMT tiek atstāts pamatīgi uz mutes ar saviem trim ZERO tarifa draugiem un Bitei nāksies izdomāt kaut kādu jaunu bonusu, lai būtu vēl izdevīgākiem un lētākiem kā T2. Bite to noteikti izdarīs, par LMT šaubos.

Un ziniet, ko tas nozīmē mums – patērētājiem. Mobilie sakari kļūst arvien lētāki un lētāki, protams, jāņem vērā ekonomiskā krīze, kas skar ikvienu, bet liekas, ka izmantojot šo situāciju arī T2 ar savu jauno pieslēgumu liks panervozēt LMT.

Nobeigumā citēšu Latvijas twittersfēras dižkareivi A.Medni:

Mana sirds pieder Tele2, prāts – Bitei, naudasmaks – LMT

PAPILDINĀTS

Šodien, 14. augustā palaista Tele2 kampaņa. Izveidota speciāla mājaslapa (uz WP bāzēta) savejie.lv, twitter konts – twitter.com/savejie, flickr un youtubes kanāls (labās reklāmas).

]]> http://nombre.lv/pa-temu/tele2-pacels-latinu-vel-augstak/feed/ 15 http://nombre.lv/interneta-marketings/par-sadarbibu-ar-blogu-ipasniekiem/ http://nombre.lv/interneta-marketings/par-sadarbibu-ar-blogu-ipasniekiem/#comments Wed, 12 Aug 2009 12:34:12 +0000 Māris http://nombre.lv/?p=2404 Ik pa laikam blogosfērā (tagad arī Twitterī) parādās diskusijas par to, vai reklāmai ir vieta blogos? Ja pirms 2 gadiem blogeris, kuram bija mazākais banerītis blogā dega elles ugunīs, tad jau pēc gada, baneri kļuva par legāliem. Respektīvi, sabiedrībā sāk saprast un pierast pie domas, ka blogeris arī vēlas kaut ko nopelnīt, vai vismaz atpelnīt ieguldītos līdzekļus (ne laiku). Eksistē vairāki veidi, kā blogeris var iegūt līdzekļus ar savu aizraušanos, bet gribētu parunāt vairāk par reklāmrakstiem.

Tāpat kā Kristaps, regulāri saņemu dažādus aicinājumus aplūkot dažādus projektiņus vai produktus par kuriem iespējams beigās arī uzrakstīt. Daži ir interesanti, bet nesaistoši ar šo blogu. Daži ir vienkārši nonsenss. Daži ir interesanti un arī saistoši ar šī bloga satura vai vismaz auditorija būtu īstā. Nereti tiek piedāvāts palietot kādu tehnoloģijas brīnumu (printeri, telefonu, mobilo internetu, mp3 pleijeri…). Ziniet, es vairāk esmu atteicis kā piekritis. Man nav laika visus tos aparātus testēt. Es esmu parasts cilvēks, kas visnotaļ labi pazīst internetu un datorus. Ir ļoti grūti objektīvi novērtēt X vai Y tehnoloģijas brīnumu, bet it kā jau tāpēc šis ir blogs, kur es paužu, ko es domāju, nevis bārstu daudz dažādus tehnoloģiskus terminus kā to dara IT portāli un žurnāli. Protams, var jau spiest no sevis kaut kādus garākus teksta blāķus un liet ūdeni. Bet, pa lielam, kuram no Jums interesē printera, mp3 vai kāda cita brīnuma apraksts. Tādiem nolūkiem kalpo tādi reklāmrakstu žurnāli kā NEXT.

Redziet, par šīm lietām neviens nekad nav piedāvājis kaut ko samaksāt. Uzskatu, kas tas ir pareizi. Latvijas blogi nav nekādi lielie mediji, kuros vajadzētu ļoti pirkt reklāmrakstus (par to pašu naudu var izveidot daudz interesantākas lietas, kurās iesaistīt blogus). Kā arī blogerim jābūt pagodinātam, ka viņam iedod uz noteiktu laiku palietot kādu mantiņu, par kuru viņš, ja grib var uzrakstīt saviem lasītājiem rakstu. Būtu aplami cerēt, ka blogeris pārpublicēs/pārrakstīs preses relīzi, kas nākusi no kādas IT kompānijas. No otras puses skatoties, ja ir zināma auditorijas, kas lasa blogu, tad, protams, var izveidot apbusēji (trijpusēji) izdevīgu pasākumu, kurā blogerim tiek iedots burkāns, viņš par to uzraksta objektīvu rakstu, kuru auditorija arī novērtē. Vai arī mēs labāk gribētu lasīt atsauksmes no anonīmām personām internetā? Labāk no zināmiem cilvēki, kas neslēpjas (šeit mājens personām, kas organizēti centās uzpūst Sindikāta joku).

Turklāt vai dažādu tehnoloģiju brīnumu mārketinga cilvēkiem ir viegli dabūt normālu viedokli no cilvēkiem? Pirmkārt, ja nebūtu personiskie blogi, būtu grūti atrast kādu aktīvu cilvēku, kam tas interesē un, turklāt pārbaudītu/uzticamu viedokli, kas nav ietekmēts. Otrkārt, liekas, ka žurnālu un dažādu IT portālu viedoklis ir palicis tik pelēks, ka ar viņiem ir grūti sadarboties ar mērķi iegūt objektīvu skatījumu uz lietām. Vismaz es jau labu laiku neuztveru normāli šos rakstus, tie ir (1) sponsorēti jeb pirkti reklāmraksti (btw, no kuriem runā, ka atdeve ir ļoti minimāla) (2) interneta veikalu atbalsīti preces raksti, kas ir domāti, lai veicinātu pārdošanu.

Pagājušo nedēļu es sakontaktējos ar pāris kompānijām un lūdzu aprakstīt savu pieredzi ar sociālajiem medijiem.

Zane Bojāre no Hauska & Partner. Kā zināms, Hauskas vieni no klientiem arī ir Bite un IZZI, kas arī ir iesaistījušies šajos sociālajos medijos:

Esmu dzirdējusi par nozares biedriem, kas darbā ar blogeriem vēlas kontrolēt saturu un reizēm izmanto visai neētiskas un nekorektas metodes. Pieļauju, ka ir arī kādi blogeri, kam atlīdzība par rakstu ir gana labs motivators sagandēt savu reputāciju. Tomēr mana pieredze rāda, ka lielākā daļa ilgstošo Latvijas blogotāju ir ieguldījuši milzīgus laika resursus sava bloga uzturēšanā, tēla izveidošanā un lasītāju uzticības iekarošanā. Ir grūti noticēt, ka viņi būtu gatavi šo darbu izmest zemē, piekrītot saņemt atlīdzību par rakstu. Mūsu uzņēmumā neesam saskārušies ar situāciju, kad mums būtu doti mājieni par atlīdzību no blogeru puses vai arī kad paši būtu ko tādu piedāvājuši. Savus ētikas principus darbā ar sociālajiem medijiem esam apliecinājuši arī publiskotajā Hauska & Partner grupas sociālo mediju politikā.

Reizēm blogeri un Twitterotāji pārspīlē savu nozīmi un ietekmi – protams, uz IT jomu vai jaunajām tehnoloģijām orientētam uzņēmumam, kam mērķauditorija ir jauni, aktīvi cilvēki, sociālie mediji var būt  ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. No otras puses, lielai daļai uzņēmumu vai organizāciju ir pavisam citi mērķi un auditorijas, kuriem daudz svarīgāka būs publikācija Latvijas avīzē, nekā pāris tūkstošu Twitter lietotāju apskatīts „tvīts”. Interneta mediju nozīme noteikti tikai pieaugs, tomēr teikt, ka „ja tevis nav Twitter, tad tevis nav vispār” vēl ir pāragri.

Lielākais izaicinājums darbā ar sociālajiem medijiem ir tas, ka nav iespējams kontrolēt  publiskoto ziņu. Blogeris uzrakstīs to, ko domās. Un pat ja viņš uzrakstīs ļoti pozitīvu rakstu, vienmēr atradīsies kāds komentētājs, kam būs savādāka pieredze vai viedoklis. Ir bijuši gadījumi, kad blogeris, piemēram, atsakās par kaut ko rakstīt, jo nav paticis pasākums vai gadžets, bet tas ir vairāk savstarpējas cieņas jautājums. Ir bijuši gadījumu, kad jau sarunas sākumā blogeris pabrīdina, ka rakstīs visu, arī to, kas nepatiks – mani parasti šīs piebildes smīdina, jo, protams, saprotu, ka blogerim patiesība ir gluži vienkārši pašcieņas jautājums, bet acīmredzot, ir cilvēki, kam šādas lietas ir jāatgādina. Galu galā – konstruktīva kritika ir tas, no kā visvairāk var mācīties. To ļoti bieži esam spiesti skaidrot saviem klientiem, norādot uz to, ka negatīvie komentāri var arī būt laba ierosme produkta vai pakalpojuma attīstībai.

Līdzīgi domā Hill & Knowlton valdes priekšēdētājs Ralfs Vīlands:

Mūsu pieredzē nav un nebūs blogera satura pirkšana. Var būt ieteikumi sponsorēt vai atbalstīt kādu blogu, ja tā saturs vērtību ziņā ir līdzīgs kādas kompānijas vērtībām vai tās mārketinga mērķiem.

Neticu, ka visi Latvijas blogeri ir pērkami. Tā fiziski nevar būt. Ticu tam, ka kāds varbūt ņem naudu. Tāpat, kā ikvienā jomā. Tas, kas, iespējams, ir nepieciešams – kaut kāda pašregulācija, kas auditorijai ļautu saprast kopīgos principus. Uzvedības pamatpunkti: mēs daram tā, bet nekad nedarām, lūk, tā. Tos varētu darīt zināmus publiski. Blogeru kā viedokļa ietekmētāju (influencers) loma pieaugs. IJa publiski būtu zināmi kopīgie uzvedības principi, tā varētu pieaugt ātrāk.

Sociālo mediju uzplaukuma laikā uzvarošas būs labas idejas, dialogs un lielāka atklātība, nevis mēģinājums tajos iezagties ar tradicionāliem mārketinga materiāliem, kas tiek ātri atmaskoti.

Man izdevās noķert Vitu Siricu, kas ir Tele2 sabiedrisko attiecību vadītāja, viņas komentāri:

Tele2 komanda novērtē un seko līdzi tam, kas notiek blogosfērā un sociālajos medijos.
Cienām tos sfēras pārstāvjus, kuri veido savus blogus, lai vienkārši pastāstītu citiem cilvēkiem par viņuprāt aktuālām un interesantām lietām. Īpaša uzslava tiem blogeriem, kuri gandrīz vai dzīvo internetā sociālo un komunikācijas motīvu vadīti, vienkārši tāpēc, ka viņiem patīk dalīties ar informāciju un savu pieredzi ar citiem.

Jāatzīst gan, ka bieži blogeru viedoklis ir ļoti subjektīvs un pat brīžiem varbūt nekorekts, taču ja tas tiek darīts ar patiesām emocijām, mēs to vērtējam ļoti augsti. Prieks, ka sociālo mediju popularitāte Latvijā aug, un ka interesantu un saturīgu blogu kļūst arvien vairāk. Tele2, kā uzņēmumam, tā ir vēl viena iespēja iegūt ātru un tiešu patērētāju viedokli.

Samaksājot par rakstu kādā blogā, iespējams, varētu gūt rezultātus, taču tikai īstermiņā. Skatoties globāli, tas drīzāk varētu nodarīt kaitējumu kā uzņēmumam, tā arī paša blogera reputācijai. Turklāt, piespiedu ieraksti būs nedabiski un lasītājiem mazāk interesanti. Tāpēc, veidojot Tele2 komunikāciju, līdz šim neesam to praktizējuši un neplānojam šāda veida sadarbību arī nākotnē.

Izlasot šos viedokļus un manu personīgo pieredzi ar vairākām PR un mediju aģentūrām, reti kuri vēlas maksāt blogerim par sava viedokļa viltošanu. Protams, ir atsevišķi gadījumi bijuši, bet es no tiem esmu atteicies. Šajā industrijā strādā pietiekami gudri un analizēt spējīgi cilvēki.

Pa lielam, es personīgi vienmēr esmu bijis atklāts sadarbībai, bet cenšos nepārkāpt ētikas līniju, ja tas tiek izdarīts, tad agrāk vai vēlāk, tas tiek atklāts un tas ir lielāks ļaunums. Turklāt es esmu pavadījies tiešām daudz laika viedojot šo blogu, es negribu, lai pārdesmit latu pēc, man būtu jāiespring uz to, vai kāds nu atklās sliktās lietas.

Labu laiku atpakaļ ar mani sazinājās Bites PR aģentūra un piedāvāja Bites internetu. Es laipni atteicu, jo biju atteicis arī Tele2 interneta testēšanai. Tomēr sarunājām, ka pataustīšu Blackerry Curve, kas vēl nesen tikai ienāca Latvijas tirgū. Es nesen biju testējis Samsung Omnia telefonu, par kuru beigās man negribējās rakstīt, jo nav, īsti ko teikt. Tas ir parasts mobilais telefons (ļoti sarežģīts) ar ļoti labu kameru. Bet ar Blackberry ir pavisam cita runa.

Izrādās, ka Bite arī piedāvā pilnu Blackberry servisu. Galvenā ideja visam Blackberry servisam ir biznesa vajadzības, ļoti ātri pieejas e-pasts un citas lietas, kas padara komunikāciju ļoti zibenīgu.

Konkrēti šis telefons ir ļoti viegls, tikai 110 grami. Es esmu pieradis pie iPhone, kurš ir smagāks, lielāks un masīvāks. Es nezinu, ko Blackberry dizaineri maģisku ir darījuši, bet telefons pārsteidzoši labi jūtas rokās, it kā viegls, bet tajā paša laikā ļoti drošs un stingrs. Telefonam ir interesantas malas, it kā plastmasa, bet nedaudz gumijots, liekas, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ tas tik ļoti labi jūtas, turot rokā. Pie pilnā QWERTY klaviatūras es pieradu ātri, uzreiz daleca kā ielikt komatu, punktu vai domuzīmi. Atsķīrība no iPhone, uz Blackerry var rakstīt ar vienu roku.

Telefona interfereis ir pilnīgi, kas savādāks, ja salīdzina ar Nokia, Samsung vai kādu citu. Ja ar Samsung vai Nokia telefonu man ir nedaudz jāsāk domāt, kas un kā, tad ar Blackberry ir nedaudz līdzīgi kā ar iPhone – tu visu vari izdarīt loģiski domājot.

Ļoti iepriecināja, ka dažādi datu pārraides veidi ir viegli uzstādāmi. Vienreiz to izdari un aizmirsti, pārējo telefons izdara pats (nekādi stulbi jautājumi kā “Do you really want to connect to Bite WAP?” vai līdzīgi, kas palielina klikšķu skaitu). Viena lieta gan man nepatika, lēns interneta pārlūks, kas lapu renderē/apstrādā/parāda pietiekami ilgi, lai es jau sāktu lūkoties, kas notiek apkārt.

Iebūvētajam GPS liekas, ka ir ļoti laba karte, bet My current location tas neatrada. Es gan arī nemēģināju izprast kāpēc, un uzreiz lejupielādēju Google Maps, kas darbojās vienkārši lieliski.

Man ļoti patīk kā ar telefonu var strādāt ar epastu, grūti izskaidrot, bet tiešām ērti, maksimāli maz klikšķu (līdzīgi kā iPhone), bet viena lieta ir vēl labāka. Es sūtīju caur telefonu bildes vairākos epastos, tas tos secīgi izsūta, var pat noslēgt telefonu un iebāst kabatā.

Rezumē

Lai gan esmu rūdīts iPhone lietotājs un to nemainītu ne pret vienu telefonu, Blackberry nedaudz atvēra man acis, kāds vēl var būt ikdienā lietojams telefons, kas padara ikdienu vieglāku nevis sarežģītāku (kā vairums citu telefonu). Tas kā tas jūtas rokās ir kaut kas pārsteidzošs, tiešām laba sajūta un ir patīkami telefonu lietot kā arī nēsāt kabatā (līdzi nāk ļoti foršs ādas maciņš, kas ir ideālā izmērā, lai telefons no tā neslīdētu ārā, bet to var arī izvilkt). Ja man pēkšņi būtu aizliegts lietot iPhone, tad šis Blackberry iespējams būtu tas mobilais, ko lietotu. Jo vairāk spaidu, jo vairāk patīk.

Divas bildes, kas uzņemtas ar telefonu, viena no tām baudot Valmiermuižas aliņu:

LMT ir uzsācis diezgan interesantu kampaņu. Agresīvu! Ļoti agresīvu. Vai jaunā LMT pr aģentūra grib mainīt LMT draudzīgo imidžu uz agresīvu, modernu un uzpūtīgu? Tajā pašā laikā BITE ražo arvien vairāk un vairāk ļoti kvalitatīvu un modernu reklāmu, un Tele2 tajā laikā noskuj galvas. Kas nu kuram :)  LMT transformējas no lēkājošiem, bērnišķīgiem mobilajiem telefoniem uz agresīvām sievietēm un vīriešiem. Godīgi sakot, man nepatīk. Ja man nebūtu ~250ls jāsamaksā LMT par iphone līguma laušanu, tad jau tagad būtu pie Bites. Gandrīz vai piemirsu pateikt, ka LMT reklāmas veidotāji ir izveidojuši savu Youtubes kanālu un liekas, ka glīti izmantojuši sociālos saitus, tribīnes u.c.

Runājot par tribīni. Starp mums visiem vienmēr valda uzskats – Delfi.lv ir viena makten pārbāzta banneru lapa, bet labāk ieskaties, ko dara tribine. Šausmas manām acīm, bet saprotu – kaut kad tak vajag nopelnīt arī kādu latu.

Aktivizējoties hokejam, Alberta kompānija savam Nacionālajam hokeja portālam hokejs.lv arī izveidojis savu toolbar, kas redzams lapas augšupē, un no turienes tikko atradu ko.lv meklētāju, kas acīmredzot darbojas starp miljons projektiem, ko sataisījuši (Google custom search). Redz, arī Alberts attīstās! Prieks par to, ka nav aizgājis tribines ceļos un padarījis visu par nelietojamu.

Autoskolas! Varbūt īstais laiks iziet autoskolu? Tagad braukšanas reize maksā 10ls uz zemāk – kā nu kurā skolā. Tai starpā, es gribēju aizvest Jūs eksursijā uz 90o gadu lapu stilu. To var izdarīt uzgooglējot vārdu autoskola.  Sevišķu atzinību no manis saņem autoskola Vanags.

Nejauši atklāju ļoti labu prezentācijas engine. Skatīt Prezi! Kad nākamo reizi man būs jāveido prezentācija, es noteikti šo izmēģināšu.

Šodien pamanīju preses relīzi ar šādu nosaukumu:

Šonedēļ atvēries universāls sociālais tīkls “Jauniem.lv” un “esRiga.lv”

Jā, tas ir kārtējais sociālais saits, preses relīze diezgan banāla un uzskaita praktiski draugiem.lv vai jebkura cita sociāla/iepazīšanās saita funkcijas, bet viena lieta, ko es gribu parādīt Jums:

“Uzskatu šo tīklu par soli tālāk pēc Kurzemes reģionālā un pilsētu portāliem. Esmu izpētījis, kā tuvāko gadu laikā mainīsies mode uz sociālo tīklu izmantošanu Latvijā,” paziņoja A.Deģis.

Tas tā, dienas jociņš – katrs varam iet un skatīt, ko nu šis pētnieks izveidojis (godīgi – es pat nepiereģistrējos).

Tas arī viss, turpinu darboties aktīvi ar web statistiku (vai esat testējuši webstatistika.lv? ir vērts paskatīt?) un nedaudz SEO. Tiekos ar cilvēkiem un runājos par Latvijas interneta mārketinga lietām. Ja Tev ir kas sakāms ārpus bloga, uzsit man ziņu.

Ja jums zvana no kaut kādas telefonu kompānijas un lūdz nospiest #90 vai #09, tad neturpinot sarunu nolieciet klausuli, jo tādā veidā viņi var piekļūt jūsu SIM kartei un veikt zvanus no jūsu numura. Paziņojot pēc iespējas vairāk draugiem un paziņām mēs varam apturēt šos krāpniekus

Ātri uzvaicāju draudzīgajai Bitei par šo, atbilde:

Bites eksperti apliecina, ka šāda veidā rīkojoties SIM kartes informāciju nav iespējams iegūt. SIM kartes informācija ir aizsargāta ar algoritmu kombinācijām, kuras nav vienkārši uzlaužamas, vai iegūstamas šādā veidā. Pirmās, pirms kādiem 10 gadiem izdotās SIM kartes nebija aizsargātas ar algoritmu kodu, bet arī manipulācijas ar tām varēja veikt tikai tad, kad SIM karte bija iegūta rokās.

Tomēr jāsaka, ka šāda veida ciparu kombināciju nosūtīšana dod iespēju tās pieprasītājam iegūt kādu informāciju, atkarībā no numuru kombinācijas tas varētu būt vai nu  tālruņa IMEI kods, vai nu Tālruņa versijas numurs, vai arī pēdējo zvanīto numuru.

Vislabāk būtu tiem, kas saskārušies ar šādu situāciju, piefiksēt numuru no kura ir veikts zvans un griezties policijā vai Datu Valsts inspekcijā.

Tā lūk. Izsecinam paši.

Sākās viss ar nelielus iedzeršanu Vecrīgas bāriņos 2006. gada augusta sākumā. Bijām gan Pulkvedī, gan NB, gan francī, pat Light un atkal francī. Kad jau bija sajūta, ka brālis pālis ir veiksmīgi ieradies, tad nu jādodas mājās. Gāju nu uz sabiedrisko un nedaudz aizblandījos aiz Origo uz priekšu uz Upīša un Dzirnavu stūra, kur 3 skaisti treniņu biksēs ģērbti jaunieši ar krieviski akcentu krievu valodā “mīļi” teica: “Atdaj tjeļefon…”. Atbilde uz ko tādu, protams, bija noliedzoša un tad nu izcēlās kautiņš (cik jau nu kautiņš, drīzāk atvairīšanās), līdz kaut kā izrāvos un tiku prom. Pats dzīvs, pārsista galva, salauzts pirksts un nokonstutēju, ka nezkā no kabatas ir pazudis maks, bet telefons arī bija tajā pašā kabatā, taču tas ir turpat, arī atslēgas otrā kabatā ir. Tad nu protams traļi vaļi ar mentiem un slinmīcām, līdz beidzot atpakaļ uz menteni, kur uzrakstīju protokolu par uzbrukumu un zādzību, uzskaitīju visu, kas ir makā.

Ar to arī sākas pats īstais stāsts, jo makā bija autovadītāja apliecība. Protams, pēc tam bija vēl čakars, bet visus doķus atjaunoju, jaunas kartes dabūju, tik tā tizlā saigāšana un parastā deguna urbināšana gaidot rindās.

Tagad pāris dienas atpakaļ bija vajadzība ar Tele2 sakārtot lielas (ir šis tas ko vajag, bet tas nav būtiski) galvenais, ka gāju pie šiem uz Merķeļa ielu un, kad aizgāju pie šiem, šie man paprasa 10 Ls drošības naudu sakarā ar to, ka man esot parāds – tieši telekomunikāciju parāds! Es pie sevis nodomāju: “WTF??????” man taču visi rēķini tiek automātiski nomaksāt. Cik nu man viņi ir: pats Tele2 un tad vēl Lattelecom internets arī automātiski tiek novilkts no konta. Itkā summa maza, domāju pat maksā, bet tad loģiski padomāju, ja kādu no tiem nebūtu samaksājis tad toč būtu atslēgts. Dāmīte, kas mani apkalpoja teica, lai nu tad griežots Creditreform. Protams, uzreiz zvanu jautāju kāda sakarā utt… jānosauc personas kods. Tie man atkal atbild: “Jums ir telekomunikāciju parāds Bite Latvija 141 vai 144 (neatceros īsti) Ls, par… vienu.. diviem… trim.. četriem telefoniem…” nu man pašam arī uzreiz uzausa kā tā var būt, tikai un vienīgi dēļ autovadītāja apliecības. Pārsteigums nedaudz bija, vairāk viņi man neko nevarēja palīdzēt, tā kā atvadījāmies.

Nākamais solis bija gājiens uz tuvāko Bites centru. Reāli gribējās kādam sadot pa bietim, biju nedaudz uzvilcies. Bites centrā izstāstīju situāciju, bet atkal neko vairāk nevarēja palīdzēt kā vien iedot Bites biroja adresi – Duntes 17a. Nākamajā dienā aizgāju turp, biju mierīgs, bet gatavs lamāties. Vai tad būs, kas labāks kā tikai sekretāre kas neko nezin un nevar palīdzēt, iedeva tik aizpildīt iesniegumu, kurā uzrakstīju visu kā ir par zādzību un par to ka gribu, lai mūsu “saistības” tiktu anulētas kā arī dzēsts man ieraksts no kredītparādnieku datubāzes. Šī pieņēma iesniegumu un nokopēja policijas protokolu, iedeva iesnieguma kopiju.
Tad nu tagad jāgaida, teica sazināsies 30 dienu laikā un, ka es neesmu pirmais, kuru šitā grib appist, ka parasti ja ir pierādījumi, tad viss ir kārtībā. Man pašam arī tomēr ir neliels jautājums: “Kādam idiotam jābūt, lai pārdotu vienalga ko, ja redz ka dokumentā ir svešs foto un adresi arī nepārbrauda, jo “MANI” bites rēķini gajā uz kaut kādu Valgundes ielu, bet es jau 3 gadus esmu deklarējies pavisam citur, un pietam šajā gadījumā 4. telefonus uzreiz!!!” otrs variants ir, ka pazīstamais ir piedalījies šitādā krāpšanā.
Godīgi sakot man pirmais ir, lai dzēš parādu un nečakarē ne mozgas, ne arī manu kredītvēstru, vēlāk vajadzēs kādu normālu kredītu un tad huj dabūsi. Pēc tam kad dzēsīs, tad ir doma nedaudz Bitei piesieties, vēl kādu iesniegumu uzrakstīt nu bet vispirms pakonsultēšos ar paziņu juristu, vai vispār ir vērts mēģināt to pacelt pamatīgāk, bet visiem pārējiem varu teikt tikai, ka BITE SUCKS!!! Iespaids pēc šī vēl vairāk ir, ka Bite ir tāds kaktu kantorītis.