Pēdējā gada lielākais hīts ir izmantot visādus sociālo mediju rīkus, kas sniedz mums iespēju nobļauties un gūt 15 minūšu uzmanības ar savu “ātri uzveidoto saturu”. Taču labam saturam jādzīvo daudz ilgāk (šo blogu, kuru pēdējā laikā ļoti reti papildinu ar rakstiem, vēl joprojām katru nedēļu apmeklē ap 2000 cilvēku). Tas nav saturs sociālajos medijos – bilde twitpicā, kas aktuāla tikai konkrētās stundas – varbūt maksimāli vienu dienu. Twitters un citi sociālie tīkli mums dod iespēju cīnīties par “momentu” -par klikšķiem, kas tiek savākti pāris stundu laikā. Tad saturs nomirst – to vairs neviens neapskata, jo jau ir kāds cits, kas krāj klikšķus.

Blogos ir iespēja radīt daudz saturīgāku saturu. Kūrēt saturu ir daudz vieglāk. Noteikti esat dzirdējuši frāzi:

“Es tagad neveidotu WordPress blogu, bet gan uztaisītu Twitter kontu vai Facebook lapu.”

Vai ne? Arī Twitterī nav viegli – jo visi to dara. Kas prot un neprot. Daudz grūtāk ir radīt saturu no jauna un pasniegt tā, ka tas dzīvo ilgāk par vienu dienu. Jā, es esmu viens no tiem, kas vēl joprojām uzskata, ka “tradicionāls” blogs ir labākais veids, kā pasniegt savas idejas, un “ieguldītais laiks” neizgaist tik ātri.

Satura stratēģija ir velnišķīgi piņķerīga lieta. Nereti mēs atrodam mājaslapas, kurās saturs patiešām nav aktuāls. To neviens neatjauno. Tipiski pie lapas izstrādes pasūtītāja iedomas par “jo vairāk satura – jo labāk” netiek apgāztas. Esmu pamanījis, ka uzņēmumi tieši tagad atkal sākt veidot jaunas mājaslapas (krīze garām?) – pieļauj tās pašas vecās kļūdas – zem izvēlnes var atrast daudz apakšlapu, kuras pēc kāda laika būs ar vecu un neaktuālu informāciju. Mūsdienās pievieno blogu vai twitter pogas/widžetus. Uz palaišanas brīdi viss ir jauki, bet jau pēc mēneša twitterī nav neviena ieraksta, blogā karājas tas pats vecais ieraksts ar nosaukumu “Mums tagad ir blogs”. Tas ir nožēlojami.

Satura stratēģija sastāv no vairākām daļām. Daļa no tām ir tehniskas – kā saturs tiks atrādīts, tā struktūra, kādas tehnoloģijas tiks pielietotas u.tml. Otra daļa ir nedaudz svarīgāka – kā saturs tiks ražots (sākot ar ideju, beidzot ar kļūdu izķeršanu), kuri cilvēki par to atbildēs, kas notiks ar saturu vēlāk, kad, iespējams, tas varētu kļūt neaktuāls.Izklausās vienkārši, taču nereti organizācijās iestājas panika mirklī, kad neviens īsti neprot samazināt bildi, nerunājot nemaz par tādām lietām kā tehniski ievietot tekstu lapā (jā, vecais stāsts par nepareizu kopēšanu no Word dokumentiem), un visbeidzot – satura noformēšana pēc primitīvām SEO vadlīnijām. Mājaslapa nav vienreizējs pasākums – to nedrīkst tikai uztaisīt un vēlāk aizmirst par tās saturisko uzturēšanu.

Pirms apmēram gada es izlasīju pirmo grāmatu par interneta satura stratēģiju. Grāmatā tika izklāstīts tieši tik daudz teorijas, cik man uz to mirkli vajadzēja – no šāda skatpunkta vēl nebiju tajā laikā strādājis. Tajā bija pateiks vārdos tas, ko iepriekš nespēju nodefinēt. Kopš tā laika esmu izlasījis vēl pāris grāmatas gan par satura stratēģiju, gan par tā kūrēšanu.

Burtiski pirms pāris dienām iznāca satura stratēģijai veltīta sīkGrāmata (100 lappušu plāna) The Elements of Content Strategy, kurā ir vēl konkrētāk izklāstīts, kā visu šo procesu organizēt un, protams, dokumentēt. Ļoti maz “ūdens”, un visai daudz “gaļas”. Lieliska grāmata, lai, netērējot daudz laika, uzzinātu ko vairāk – gan kā veidot jaunas mājaslapas, gan kā organizēt informācijas apmaiņu organizācijas iekšienē, lai nodrošinātu veiksmīgu ārējo komunikāciju.

P.S. Tās 100 lappušu grāmatas man sāk patikt vairāk kā tās 300 lappušu. Vairāk “gaļas”, mazāk “ūdens”.

Man nepatīk īpaši skatīties uz to, kas ir bijis, bet vairāk lūkoties nākotnē. Vienīgais, ko varu pateikt par 2009. gadu ir “huuuh”, bet 2010. gada beigās vajadzētu piecas reizes vairāk šo “huuh”.

Manas populistikās prognozes par 2010 gadu.

Domāju, ka 2010. gads paies vienos tabletos. Arvien vairāk un vairāk tiek baumots, ka 2010. gada pirmajā  pusē Apple iznāks ar savu tabletu, pagaidām tas tiek dēvēts par iSlate. Jau šodien parādījās ziņas par to, ka Google un HTC iespējams arī gatavo tabletu uz Google OS bāzes (smieklīgi gan, ka ierīce jau tiek dēvēta par killeri neesošajam Apple produktam). Tajā pašā laikā ir vēl tādi brendi kā Archos, Nokia, Sony, kas manās acīs iespējams arī drīzumā sevi varētu pieteikt. (btw, Archos jau ir kaut kas uz to pusi).

Arvien vairāk un vairāk pie mums Latvijā parādīsies elektroniskie grāmatu lasītāji. Uz šiem Ziemassvētkiem grāmatnīca Valters un Rapa jau sāka piedāvāt (liekas, ka pirmie .lv) oficiāli (ar servisa iespējām) elasītāju. Agrāk 2009. gadā, Amazon arī sāka piedāvāt savu jauno Kindle visā pasaulē, kas nozīmē – arī Latvijā. Man negribētos likt tabletus un elasītājus vienā grozā, jo liela elastītāji ir radīti, lai maksimāli līdzinātos grāmatām (e-ink), bet tablets faktiski ir skarienjūtīgs-ekrān-dators.

Mobilo telefonu tirgū domāju, ka nekas dižs nenotiks. Es ceru, ka uz gada otro pusi iznāks nākamais iphone, jo uz to laiku varētu to arī iegādāties (beigsies lmt līgums). Arvien vairāk mobilie telefoni pāries uz Android OS, kas būtu visai loģiski. Die die die Symbian OS. Android’am gan vēl ir jāpiestrādā, lai strādātu tik slideni, kā to dara iPhone, bet, liekas, ka ir jāsagaida kaut kāds tipping point un tad būs brīnumi.

Twitter, Draugiem.lv, Facebook lauciņos nekas dižs nemainīsies. Draugiem.lv vēljoprojām dzīvos uz savas esošās auditorijas, kamēr arvien vairāk lietotāji un kompānijas pievērsīsies Facebook. Kādā mirklī varbūt draugiem.lv paliks draudzīgāks pret kompānijām, bet grūti prognozēt… Twittera auditorija tikai augs. Parādīsies arvien vairāk viltoto kontu, dzeltenā prese arvien vairāk to monitorēs. Jau tagad es esmu ievērojis, ka dažu labu “slavenību” varētu smagi izvazāt par izteikumiem iekš Twittera. Liels pārbaudījums uzņēmumiem būs mirklī, kad Twitteris ieviesīs kādu biznesa modeli. Jebkurā gadījumā es gaidu ar nepacietību, un ceru, ka jebkāds reklāmas veids būs pieejams visiem nevis tikai pasaules Top100 brendiem. Varbūt Twitter iespaidā, bet uzņēmumi arvien vairāk apgūs šīs interneta lietas un parādīsies gan ļoti tradicionāli risinājumi (facebook pages), gan arī kreatīvi veidi, kā iesaistīt ne tikai draugiem.lv auditoriju, bet arī citu. Un, ja kāds šo lasa no draugiem.lv, tad novēlu draugiem.lv pārorientēties uz konceptu, kas ļautu arvien vairāk lietotājiem savā starpā komunicēt, nevis tikai tupi skatīt galerijas. Un novāciet no homepage neiedraugotus profilus. :)

Arvien mazāk un mazāk parādīsies tie saucamie wordpress blogi. Ļoti iespējams Latvijā varētu parādīties kāds Tumblr vai Posterous alternatīvi. Ja es tagad veidotu jaunu nombre.lv blogu, tad es ļoti ilgi domātu, vai to darīt ar wordpress, es vēlētos izmēģināt kādu ļoti elementāru veidu, kā pateikt savu sakāmo, maksimāli maz ieguldot laiku apvalkam.

Par affiliate sistēmām Latvijā. Tās iespējams parādīsies. Dažās jomās es jau saskatu ideālu augsni, kad uzņēmumam vajadzētu pamēģināt, jo ir tikai nedaudz jāpiedomā par to, ka tavu preci var pārdot ne tikai interneta veikali, bet arī citi. Vajag tikai sistēmu, kas nodrošina uzticīgu sadarbību starp pusēm (par LTC sistēmas uzticamību jau sāk šaubīties). Protams, pieaugs arvien vairāk diskusijas par to, cik objektīvu informāciju sniedz  pārdevēji. Iespējams parādīsies pirmie skandāli, ka kāds pārāk agresīvi sāk reklamēties utml.

Es ari neticu, ka 2010. gada vēlēšanas būs interneta vēlēšanas. Twitteris, blogi, Facebook, draugiem.lv u.c. (es vēl atceros, ka iepriekšējās vēlēšanās tika izveidota speclapa, bet arī man par brīnumu nedaudz izgāzās). Šī vide paliks aktuāla tā saucamajai “opozīcijai”, bet šājās vēlēšanās viss šitas noteikti nebūs izšķirošais. Es ļoti šaubos, ka kaut kas varētu kardināli mainīties.

2010. gadā vēl pamanāmāk būs redzama tendence, ka weblapu izstrādes kantori/cilvēki pārorientējas no pakalpojuma uz produkta ražošanu. Tas ir visa likumsakarīgi Latvijas sliktās ekonomikas dēļ un arī, ka ir visai loģiski pa mazākām summam izmantot gatavus CMS un risinājumus. Lielisks piemērs varētu būt tās pašas sociālo mediju spēles (social games). 2010. gadā noteikti parādīsies vairāk nopietni pieteikumi uz starptautisko arēnu izmantojot Facebook platformu. Noteikti būs vairāki veikmses stāstu un vēl vairāk būs neveiksmes stāsti.

Uz sliktās nots, Latvijā parādīsies arvien vairāk tādi cilvēki, kas gribēs krāpt citus izmantojot internetu. Es domāju, ne tikai sludinājumus internetā, bet arī izmantojot dažādus servisus, “izlikšanos”, tas pas affiliate risks.

Noteikti parādīsies arvien vairāk atgādījumi, kad tradicionālie mediji pāsteidzīgi uzticēsies “sociālos medijos” izskanējošai informācijai. Kļūdīsies tie mediji, kas ir/būs attālāki no šīs vides.

Noteikti arvien vairāk parādīsies video saturs. Šo formu izmantos gan blogeri (lai gan maz, jo blogošana, kā izpausmas veids noriet), noteikti Twitterī, noteikti arvien vairāk kompānijas izmantos šo formātu, lai komunicētu ar auditoriju un censtos parādīt savu cilvēcīgo seju.

Nobeigums

Pats turpināšu darīt to, ko līdz šim daru. Savus mērķus (gan personīgos, gan darba) esmu uzrakstījis sev uz lapiņus, lai ik pa laikam uzmestu aci un veiktu pašnovērtējumu.

Lai gan neesmu Lattelecom klients, tomēr šādas tādas iezīmes var manīt, kā Lattelecoms darbojas šajos laikos. Klientiem tiek piedāvāta online rēķinu apmaksa, pakalpojumu abonēšana utt. Rezultātā klientiem tiek stimulēts norēķināties par rēķiniem online. Ja vēlamies saņemt rēķinu, tad maksājam vairāk. Tātad tiek atslogoti ārējie dāžadi pakalpojumu sniedzēji (bankas, pasts, narvesens …) un visi norēķini notiek caur viņiem pašiem + iespēja iepārdot dažādus citus pakalpojumus šajā procesā, jo klients atrodas pie tevis.

Lattelecom izmanto savu (sen iegādāto) blogs.lv, kā platformu saviem blogiem (varēja gan vairāk blogot). Šeit ir šausmīgi filozofisks jautājums, vai uzņēmumam ir jāblogo, kā jāblogo, vai ir jācenzē un daudzas citas lietas.  Tas viss ir sekundāri. Ar ko uzņēmumam ir jārēķinas, ja tas blogo, tad saņems kritiku par saviem pakalpojumiem. Respektīvi blogs ir divpusēja saruna ar apmeklētāju/klientu (katram durakam šis zināms) un jābūt gatavam uzklausīt ne tikai labo, bet arī daudz sliktā par saviem pakalpojumiem/produktiem. Protams, jāspēj attiecīgi arī tos labot. Var pieļaut šausmīgi lielu kļūdu nereaģējot uz dažādiem sliktiem komentāriem blogā, kas var pāraugt par palielu kašķi.

Kā piemēru noteikti var minēt IZZI. Šim kantorim vēl ilgi nevajadzētu veidot savu blogu, jo viņi nav gatavi dzirdēt visu slikto par sevīm, jo nespēj to labot.

Nākamais LEVELS aiz blogiem, jau ir forumi. Šeit šausmīgi lielu kļūdu pieļauj vietējie/mazie interneta kantori. Viņi izveido platformu, kurā sapulcina nokaitinātus klientus, kas izliek savu sāpi. Protams, neviens neskatās to forumu – vismaz tā izskatās.

Pamanīju, ka Lattelecoms ir savs forums. Neiedziļinoties faktos/saturā, tas nozīmē, ka Lattelecoms ir gatavs uzklausīt ne tikai komentārus par saviem pakalpojumiem, bet arī iesaistīt lietotājus palīdzēt viens otram ar dažādām problēmām. Pats labākais veids, kā izmantot šāda veida forumu, ir vienkārši uzprasīt klientam “Ko tu no manis pirksi?” un attiecīgi, ja veidojas normāla diskusija, tad var ļoti labi redzēt, ko tad klientam vajag un cik viņš būtu gatavs par to maksāt.

Nevajag būt arī pārāk šaurdomājošam, jo šādi cilvēki, kas piedalīsies diskusijās, ir tāds mazais microtrends jeb maza vienība no visas sabiedrības, kas gluži nav visu citu spogulis, bet tuvu tam.

Lattelecom arī ir savs twitter lietotājs, kas pagaidām nav vēl kļuvis par kārtējospamapsēsto lietotāju, bet nav tā īsti iesaistījies arī sarunā ar citiem lietotājiem. Tagad visai bieži var dzirdēt, ka kādam uzņēmuma ir twitter accounts, un tas nav nekas īpašs. Mūsdienās tiek uzsvērts “viņiem ir twitter accounts un viņi atbildi pārējiem lietotājiem!”.

Par šo tēmu varam izlasīt arī ļoti labu grāmatu Groundswell. Jebkurā gadījumā man patīk, ka Lattelecom visādi mēģina rīkoties, jo viņi ir vieni no retajiem, kam tiešām nu ir tās iespējas, ko tādu darīt (laikam jau sūtot padsmit cilvēkus uz konferences attaisnojas.. hehe :)).

P.S. man gribējās kaut ko ātri ierakstīt, lai atzīmētos, ka esmu vēl dzīvs

P.P.S. kad Jūs līdz manīm atvilksiet 100mbit? :)

Pagaidām Latvijā esmu manījis tādas autortiesību atrunas, kurās ir atļauts pārpublicēt saturu, ja vien tiek ielikta atsauce ar aktīvu saiti. Iztirzāšu šo jautājumu no divām pusēm: satura radītājs/īpašnieks un satura pircējs/pārpublicētājs.

Satura radītājs/īpašnieks

Iedomājamies situāciju, ka tavu bloga, portāla, ziņu aģentūras u.c. saturu pērk citas lapas vai mediji. Mūsdienās tas notiek vienkārši. Nopērk, uzliek atsauci (parasti gan cenšas nelikt, lai izskatītos, ka paši sarakstījuši gudras lietas) un tas arī viss. Bet ko satura pircējs iegūst:

a) saturu savā lapā priekš pastāvīgajiem apmeklētājiem

b) viņi šo saturu izplata caur lapu, RSS, iespējams e-pastiem, un varbūt jau vēl citiem veidiem

c) viņi ar šo saturu piesaista Google apmeklētājus, it sevišķi, ja lapa ir korekti optimizēta.

d) u.c. izmērāmas/neizmērāmas vērtības.

Manās acīs tā vairs nav vienkārša pārpublicēšana, kā tas bija agrākos laikos drukatājā presē (es taču nekļūdos?), kā tas vēljoprojām ir grāmatās u.c. nedigitālos materiālos.

Satura īpašniekam būtu jātaisa flexiblāki pārpublicēšanas noteikumi. Varam arī saukt par opcijām vai līgumu noteikumiem:

1. šo saturu var ievietot tikai konkrēta domēna ietvaros, html formātā, kas tiek izplatīts tikai pārlūkojot lapu
2. šo saturu par papildus samaksu var izplatīt tālāk citos veidos. Strīdīgs jautājums, bet filozofiski runājot, man liekas, ka tā būtu pareizi. (Nemācēšu teikt, vai variantā, kad raksts iekrīt RSS fīdā, to var padarīt par neredzamu meklētāju robotiem.).
3. satura pārpublicēšanā jābūt iespējai uzlikt konkrētam rakstam, ka to nevar indeksēt Google vai kāds cits meklētājs. Protams, ja satura pārpublicētājs grib tikt ar šo pirkto materiāli arī iekš Googles indeksa, tad tam vajadzētu maksāt vairāk.
4. noteikti jābūt atsaucei ar standartizētu anchor tekstu (varbūt ne tikai ar vienkārši avota brenda vārdu, bet jau satura īpašnieka izvēlētiem atslēgvārdiem) vai ar bildi, kurai ir korekts ALT atrībūts un ar visu saiti. Šīm saitēm jābūt do-follow. Respektīvi, ja raksta pārpublicētājs grib likt nofollow tagu, kas pasaka googlei, ka neskaitīt šo saiti pie Googles reitinga, tad par satura pārpublicēšanu maksā vairāk. Varbūt var kaut ko izdarīt ar dažādām ping tehnoloģijās u.c. Nu ja raksts ir kā noindex, tad ir jābūt lietotājiem sapratama un klikšķināma saite.

Satura pircējs/pārpublicētājs

Viss ir jādara tieši otrādāk

1. visu iespēju robežās rakstam jābūt indeksējam Googlei, ja vien autors nepieprasa savādāk un prasa papildus naudiņas.
2. ja ir noteikums, ka jāliek atsauce, mēs šo atsauci noslēpjam (piemēram, ar javascript palīdzību). Respektīvi, nedalamies ar savu Googles reitingu tā pat, ja vien nav īpaša prasība – nav ko radīt pašiem sev konkurenci. Tāpat cenšamies šo saiti padarīt vispār neindeksējamu robotiem. Varam pielietot nofollow, bet tas neaizliegs robotiem izmantot šo saiti, bet tikai izslēgs to no savas vērtēšanas.

Kāpēc vispār šādi noteikumi vajadzīgi? Visur tagad tiek runāts, ka SEO ir laba lieta. Jā, ir. Man prieks, ka mēs visi to tagad saprotam un visi sāks izmantot šo Googles doto iespēju papildus nopelnīt. Tāpēc es domāju, ka nākotnē varētu izveidoties šāda atsauču politika vai līdzīga atsauču politika.

Varbūt šis būtu pareizais ceļš, ka tiešām dot citiem saturu par brīvu, gūstot no tā Googles labvelību, reitingus, attiecīgi papildus apmeklējumu no meklētāja?

Blogi Latvijas sabiedrībai jau ir ikdiena. Blogi ir visur. Privāti (piemēram, mans), koorporatīvi (piemēram, lattelecom), laikrakstu blogi (piemēram nra un diena), kā arī tiek taisīti īpaši blogi/lapas veltīti speciāliem notikumiem. Gan politiķi, gan arī sabiedrība jau ir iesaistījušies, tā saucamā, sarunā ar auditoriju, izmantojot blogus. Diemžēl, jāsāka, ka politiķi savus blogus gan izmanto, lai klaji paustu dažādus paziņojumus, līdzīgi kā preses relīzes.

Krīzes laikos mums ir radušies:

• Pingvīniem.lv
• Nothingspecial.lv
• Radiokrīzes blogs
• sliktais.lv
• Juris Kaža ir izveidojis kārtējo savu blogu – Free Speech Emergency in Latvia
• Daži sabiedrisko attiecību speciālisti izveidoja Glābt Valsti lapu un veiksmīgi to iebīdīja gan televīzijā, gan citos medijos
• Varbūt vēl kāda lapa par šo tēmu?

Mūsdienās vairs blogu vietnes (vai līdzīgas mazas vietnes) nav grūti izveidot. To dara gan privātpersonas, gan arī PR/IT kompānijas. Cerams, ka neaiziesim otrā galējībā, kā to dara latvijas interneta mediji, ka nu vai kā misija ir uzrakstīt dzeltenāku virsrakstu, lai tik sasniegtu lielāku apmeklējumu. Savā ziņā neslikta stratēģija, ar dzelteno uzdzenam apmeklējumu, ar normāliem rakstiem cenšamies noturēt.

Reāli, tas atrodas šeit.

Bytec
IT blogs
Baltais Runcis
Jeremy blogs
Tiika
Reinis
N4
virsnieks
SkaKri
asdfgh
Pieraksti
Sapnis
Artis HC
Istabas
attic
Izliecies
Ms Marii
Sandis Vīksna
raim2s

PS. ja domā, ka nelasu Tevi, tad ieraksti komentāru ar savu adresi ;)