Nelielu jūtu uzplūdumu radīja fakts, ka ir atklājies, ka Diena.lv jau tuvā nākotnē plāno ieviest reģistrēto/abonomentu jeb vienkāršā valodā runājot – maksas ziņu portāla koncepciju. Pagaidām gan tas ir tikai laikrastā publicētie raksti un to arhīvs, bet vai Aleksandrs Tralmaks nevarētu pašu diena.lv pārtaisīt par maksas portālu, jo jau ir izteicies, ka db.lv ir izveidojis visai apmierinošu biznesa modeli. Ir jūtams, ka jaunais boss ar jebkuriem spēkiem vēlētos izveidot maksas portālu Latvijas internetā.  Tā kā es esmu aizvadījis vienā no medijiem labu laiciņu (pagājušā nedēļā brīvprātīgi atvadījos). Mans personīgais viedoklis vienmēr ir ļoti dalīts par to vai par informāciju vajadzētu maksāt tiešā veidā vai tomēr nē.

Ir ļoti grūti pateikt, vai maksas saturs, kas ir mērķēts uz plašo publiku var nostrādāt. Latvijā jau ir vairāki portāli, kas sniedz maksas informēšanas pakalpojumus, pāris no tiem:

nozare.lv – mērķauditorija faktiski ir dažādu nozaru uzņēmēji, kas izmanto informāciju biznesa nolūkos

db.lv – kur daļa portāla ir maksas un informācijas ir publiski pieejama (vairums dzelteno)

vipi.lv – dzelteno ziņu portāls, kas izsūc naudiņu no ziņkārīgām sievietēm.

Ir izteikti redzams, ka maksas saturu var pārdot nosakot konkrētu mērķauditoriju. Šajos piemēros tie ir uzņēmēji un sievietes, kurām nav ko darīt savā dzīvē.

Atgriežoties pie Diena.lv, kas manās acīs ir nedaudz kvalitatīvāks interneta ziņu resurss kā citi bezmaksas pieejamie (tvnet, delfi, kasjauns, apollo utml). Faktiski visi šie portāla ir mērķēti uz visiem ekonomiski aktīvājiem iedzīvotājiem, kam kaut nedaudz interesē, kas notiek apkārt.

Vai Latvijā privātpersonas ir gatavi maksāt par sociālpolitikas ziņām? Kas tad ir tas, par ko viņi ir gatavi maksāt un kas nav pa brīvu citos portālos? Ņemot vērā to, ka ja kāds no medijiem nopublicē ko foršu tad tas ir pāris stundu jautājums, kad tas ir citos medijos. Man liekas, ka šis ir viens no lielākajiem riskiem, kas var izjaukt lielisko ideju. Latvijā reāli nav sakārtotas mediju autortiesības, ik dienā viens no otra zog visu ko var nozagt.

Es nedomāju, ka diena.lv varētu mērķēt uz biznesa klientiem, jo priekš kam tad Tralmarkam db.lv, kuram jau ir izveidots biznesa vietnes zīmols. Iespējams pat, ka ja cilvēkiem jautā : “Nosauciet biznesa informācijas vietnes Latvijā.”, tad pirmajā vietā iespējams vienmēr būs db.lv.

Es neredzu, ka tuvākā nākotnē Diena.lv varētu kļūt par pilnīgi slēgtu portālu. Tikai un vienīgi kā atbalsts abonentiem, lai saņemtu identisku saturu arī internetā (rakstus, meklējamu arhīvu utml.). Interneta medijam ir visai grūti pārtapt par maksas, it sevišķi laikos, kad informācija arvien vairāk kļūst brīvi pieejama sabiedrībai. Cilvēki arvien vairāk apgūst jaunās tehnoloģijas, kas ļauj ātri iziet lielajam informācijas apjomam cauri un izlasīt tikai sev interesanto. Šīs ir ļoti diskutabls jautājums, un diena.lv portālam ir pamatīgi jāmainās, lai tas kļūtu par ko tādu, par ko es būtu gatavs maksāt.

Pagaidām Latvijā esmu manījis tādas autortiesību atrunas, kurās ir atļauts pārpublicēt saturu, ja vien tiek ielikta atsauce ar aktīvu saiti. Iztirzāšu šo jautājumu no divām pusēm: satura radītājs/īpašnieks un satura pircējs/pārpublicētājs.

Satura radītājs/īpašnieks

Iedomājamies situāciju, ka tavu bloga, portāla, ziņu aģentūras u.c. saturu pērk citas lapas vai mediji. Mūsdienās tas notiek vienkārši. Nopērk, uzliek atsauci (parasti gan cenšas nelikt, lai izskatītos, ka paši sarakstījuši gudras lietas) un tas arī viss. Bet ko satura pircējs iegūst:

a) saturu savā lapā priekš pastāvīgajiem apmeklētājiem

b) viņi šo saturu izplata caur lapu, RSS, iespējams e-pastiem, un varbūt jau vēl citiem veidiem

c) viņi ar šo saturu piesaista Google apmeklētājus, it sevišķi, ja lapa ir korekti optimizēta.

d) u.c. izmērāmas/neizmērāmas vērtības.

Manās acīs tā vairs nav vienkārša pārpublicēšana, kā tas bija agrākos laikos drukatājā presē (es taču nekļūdos?), kā tas vēljoprojām ir grāmatās u.c. nedigitālos materiālos.

Satura īpašniekam būtu jātaisa flexiblāki pārpublicēšanas noteikumi. Varam arī saukt par opcijām vai līgumu noteikumiem:

1. šo saturu var ievietot tikai konkrēta domēna ietvaros, html formātā, kas tiek izplatīts tikai pārlūkojot lapu
2. šo saturu par papildus samaksu var izplatīt tālāk citos veidos. Strīdīgs jautājums, bet filozofiski runājot, man liekas, ka tā būtu pareizi. (Nemācēšu teikt, vai variantā, kad raksts iekrīt RSS fīdā, to var padarīt par neredzamu meklētāju robotiem.).
3. satura pārpublicēšanā jābūt iespējai uzlikt konkrētam rakstam, ka to nevar indeksēt Google vai kāds cits meklētājs. Protams, ja satura pārpublicētājs grib tikt ar šo pirkto materiāli arī iekš Googles indeksa, tad tam vajadzētu maksāt vairāk.
4. noteikti jābūt atsaucei ar standartizētu anchor tekstu (varbūt ne tikai ar vienkārši avota brenda vārdu, bet jau satura īpašnieka izvēlētiem atslēgvārdiem) vai ar bildi, kurai ir korekts ALT atrībūts un ar visu saiti. Šīm saitēm jābūt do-follow. Respektīvi, ja raksta pārpublicētājs grib likt nofollow tagu, kas pasaka googlei, ka neskaitīt šo saiti pie Googles reitinga, tad par satura pārpublicēšanu maksā vairāk. Varbūt var kaut ko izdarīt ar dažādām ping tehnoloģijās u.c. Nu ja raksts ir kā noindex, tad ir jābūt lietotājiem sapratama un klikšķināma saite.

Satura pircējs/pārpublicētājs

Viss ir jādara tieši otrādāk

1. visu iespēju robežās rakstam jābūt indeksējam Googlei, ja vien autors nepieprasa savādāk un prasa papildus naudiņas.
2. ja ir noteikums, ka jāliek atsauce, mēs šo atsauci noslēpjam (piemēram, ar javascript palīdzību). Respektīvi, nedalamies ar savu Googles reitingu tā pat, ja vien nav īpaša prasība – nav ko radīt pašiem sev konkurenci. Tāpat cenšamies šo saiti padarīt vispār neindeksējamu robotiem. Varam pielietot nofollow, bet tas neaizliegs robotiem izmantot šo saiti, bet tikai izslēgs to no savas vērtēšanas.

Kāpēc vispār šādi noteikumi vajadzīgi? Visur tagad tiek runāts, ka SEO ir laba lieta. Jā, ir. Man prieks, ka mēs visi to tagad saprotam un visi sāks izmantot šo Googles doto iespēju papildus nopelnīt. Tāpēc es domāju, ka nākotnē varētu izveidoties šāda atsauču politika vai līdzīga atsauču politika.

Varbūt šis būtu pareizais ceļš, ka tiešām dot citiem saturu par brīvu, gūstot no tā Googles labvelību, reitingus, attiecīgi papildus apmeklējumu no meklētāja?