Pagājušā gada septembrī/oktobrī to skaits bija ap 45 000, pēc pusgada jau ap 80 000, tagad jau tas ir sasniedzi vairāk kā 150 000.

Draugiem.lv turpina apgalvot, ka savas pozīcijas pagaidām nezaudē. Varbūt tas nozīmē, ka latvieši vienkārši vairāk lieto internetu?

Dokumentācija atrodama šeitan.

Protams, nav nekāds noslēpums, ka identiska funkcija eksistē arī Facebook, bet tam nav nozīme. Ir neliela sajūta, ka draugiem.lv ir tā kā pamodušies no ziemas miega, jo esmu pārliecināts, ka noteikti ir vēl daudzas lietas, kas ir uzlabotas, par kurām viņi nav pastāstījuši. Kāpēc gan viņi nestāsta?

P.S. vai ievērojāt, ka orb.lv ir nolaidis cepuri priekšā draugiem.lv, pievienojot dalīšanās pogas saviem rakstiem? :)

Draugiem.lv skolēniem ir kļuvusi par vietu, kurā tie tusējas visvairāk. Portālā parādās arvien vairāk dāžādi trēšas puses risinājumi, kas tikai palielina jaunu cilvēku lojalitāti un iemeslu būt tur nevis citur. Tā ir vieta, kur skolēni apmainās ar viedokļi, vēstulēm, flirtē un smejas viens par otru. Pārsvarā visas spēlītes un citas funkcijas ir orientētas uz tīņiem, bet, taisnību sakot, šīs lietas izmanto visi:).

Ko darīt vecākiem, lai kaut nedaudz nodrošinātos pret dažādiem incidentiem?

Profila uzstādījumi

Eksistē draugiem.lv profila privātuma uzstādījumi, kas ir atrodami katra profila iestatījumos. Es ieteiktu saķeksēt lūk šādi:

Ļoti svarīgi ir otrais iestatījums “nevēlos sazināties ar personām, kas nav draugu lokā.”.

Draugu kategorizācija

Jāiemāca bērnam informācijas privātuma principus. Bērnam ir jāizprotat, kāda informācija ir izmantojama tikai ģimenes locekļu starpā, draugu lokā un labāko draugu lokā.

Tas nozīmē, ka ir vērtīgi savus “draugus” portālā sadalīt pa kategorijām, kas ļauj publicēt dažādu informāciju tikai noteiktām grupām (diemžēl ne visur ir tāda iespēja).

Novēlējums draugiem.lv veidotājiem

Ja kāds no draugiem.lv lasa šo, tad būtu labi, ja radītu arvien vairāk šādu iespēju, kas ļautu katram noteikt kad un ar kādu informāciju katrs vēlas dalīties.

Intervijā žurnālam Kapitāls Draugiem.lv mārketinga vadītāja vadītāja Santa Dimme saka:

„Janvārī draugiem.lv prezentē savu ilgi loloto projektu – draugiem.lv lapas, kas potenciāli var kļūt par nozīmīgu pavērsienu interneta un mazā/vidējā biznesa attiecībās, palīdzot uzņēmējiem popularizēt savu biznesu virtuālajā vidē”

“Jaunā vide, ko radījuši draugiem.lv, ir biznesa sociālais tīkls. Taču jāsaprot, ka profila izveide vien dividendes vēl nedos. Jebkuru rīku ir jāmāk lietot, un tikai tad tas kļūst par darbarīku. Tāpēc draugiem.lv arī sola uzņēmējus izglītot piedāvāto iespēju sekmīgākai izmantošanai. Pārvaldīt un atjaunot savu biznesa profilu draugiem.lv ir tikpat vienkārši kā savu privāto profilu. Pieejamībā gan ir liela atšķirība – biznesa profils ir pieejams ne vien draugiem.lv, bet darbojas kā parasta mājas lapa internetā.”

Un visai čakli tam seko Orb.lv:

“pilsoniskās žurnālistikas portāla Orb.lv integrācija TVNET ļāvusi attīstīt jaunu pakalpojumu – juridisko personu profilu veidošanu ORB.lv.”

Es ļoti ceru, ka šie profili būs labi uztaisīti. “Ar labu realizāciju” es domāju maksimāla draugiem.lv personāla neiesaiste, lai varētu veiklāk domāt par lietām nesaskaņojot to ar viņiem. Kā arī, es ļoti ceru, ka abos portālos šī funkcija būs “maksimāli nospiesta” no facebook/linkedin. Vismaz labākās īpašības.

Par orb.lv es neticu. Es neticu, ka tas strādās. Vai Tvnet/Orb ar savām reklāmām rada “biznesīgu” auru, ka es varētu veltīt savus darba laika resursus šai laipai (sākumā sociālajam tīklam, tad blogošanas portāls, tagad pilsonistiskās žurnalistiskas portāls)? Dont think so.

Un varbūt šis ir solis uz draugiem.lv API, kas nozīmētu, ka daudzas lietas es varu izveidots pats nevis maksāt draugiem.lv programmētājiem? Vai tas draugiem.lv būtu izdevīgi?

Jebkurā gadījumā, es smagi skumšu, ja draugiem.lv būs uzstādījuši pavisam citas “minimālās prasības” nekā to pašreizējā momentā iedomājos es.

Man nepatīk īpaši skatīties uz to, kas ir bijis, bet vairāk lūkoties nākotnē. Vienīgais, ko varu pateikt par 2009. gadu ir “huuuh”, bet 2010. gada beigās vajadzētu piecas reizes vairāk šo “huuh”.

Manas populistikās prognozes par 2010 gadu.

Domāju, ka 2010. gads paies vienos tabletos. Arvien vairāk un vairāk tiek baumots, ka 2010. gada pirmajā  pusē Apple iznāks ar savu tabletu, pagaidām tas tiek dēvēts par iSlate. Jau šodien parādījās ziņas par to, ka Google un HTC iespējams arī gatavo tabletu uz Google OS bāzes (smieklīgi gan, ka ierīce jau tiek dēvēta par killeri neesošajam Apple produktam). Tajā pašā laikā ir vēl tādi brendi kā Archos, Nokia, Sony, kas manās acīs iespējams arī drīzumā sevi varētu pieteikt. (btw, Archos jau ir kaut kas uz to pusi).

Arvien vairāk un vairāk pie mums Latvijā parādīsies elektroniskie grāmatu lasītāji. Uz šiem Ziemassvētkiem grāmatnīca Valters un Rapa jau sāka piedāvāt (liekas, ka pirmie .lv) oficiāli (ar servisa iespējām) elasītāju. Agrāk 2009. gadā, Amazon arī sāka piedāvāt savu jauno Kindle visā pasaulē, kas nozīmē – arī Latvijā. Man negribētos likt tabletus un elasītājus vienā grozā, jo liela elastītāji ir radīti, lai maksimāli līdzinātos grāmatām (e-ink), bet tablets faktiski ir skarienjūtīgs-ekrān-dators.

Mobilo telefonu tirgū domāju, ka nekas dižs nenotiks. Es ceru, ka uz gada otro pusi iznāks nākamais iphone, jo uz to laiku varētu to arī iegādāties (beigsies lmt līgums). Arvien vairāk mobilie telefoni pāries uz Android OS, kas būtu visai loģiski. Die die die Symbian OS. Android’am gan vēl ir jāpiestrādā, lai strādātu tik slideni, kā to dara iPhone, bet, liekas, ka ir jāsagaida kaut kāds tipping point un tad būs brīnumi.

Twitter, Draugiem.lv, Facebook lauciņos nekas dižs nemainīsies. Draugiem.lv vēljoprojām dzīvos uz savas esošās auditorijas, kamēr arvien vairāk lietotāji un kompānijas pievērsīsies Facebook. Kādā mirklī varbūt draugiem.lv paliks draudzīgāks pret kompānijām, bet grūti prognozēt… Twittera auditorija tikai augs. Parādīsies arvien vairāk viltoto kontu, dzeltenā prese arvien vairāk to monitorēs. Jau tagad es esmu ievērojis, ka dažu labu “slavenību” varētu smagi izvazāt par izteikumiem iekš Twittera. Liels pārbaudījums uzņēmumiem būs mirklī, kad Twitteris ieviesīs kādu biznesa modeli. Jebkurā gadījumā es gaidu ar nepacietību, un ceru, ka jebkāds reklāmas veids būs pieejams visiem nevis tikai pasaules Top100 brendiem. Varbūt Twitter iespaidā, bet uzņēmumi arvien vairāk apgūs šīs interneta lietas un parādīsies gan ļoti tradicionāli risinājumi (facebook pages), gan arī kreatīvi veidi, kā iesaistīt ne tikai draugiem.lv auditoriju, bet arī citu. Un, ja kāds šo lasa no draugiem.lv, tad novēlu draugiem.lv pārorientēties uz konceptu, kas ļautu arvien vairāk lietotājiem savā starpā komunicēt, nevis tikai tupi skatīt galerijas. Un novāciet no homepage neiedraugotus profilus. :)

Arvien mazāk un mazāk parādīsies tie saucamie wordpress blogi. Ļoti iespējams Latvijā varētu parādīties kāds Tumblr vai Posterous alternatīvi. Ja es tagad veidotu jaunu nombre.lv blogu, tad es ļoti ilgi domātu, vai to darīt ar wordpress, es vēlētos izmēģināt kādu ļoti elementāru veidu, kā pateikt savu sakāmo, maksimāli maz ieguldot laiku apvalkam.

Par affiliate sistēmām Latvijā. Tās iespējams parādīsies. Dažās jomās es jau saskatu ideālu augsni, kad uzņēmumam vajadzētu pamēģināt, jo ir tikai nedaudz jāpiedomā par to, ka tavu preci var pārdot ne tikai interneta veikali, bet arī citi. Vajag tikai sistēmu, kas nodrošina uzticīgu sadarbību starp pusēm (par LTC sistēmas uzticamību jau sāk šaubīties). Protams, pieaugs arvien vairāk diskusijas par to, cik objektīvu informāciju sniedz  pārdevēji. Iespējams parādīsies pirmie skandāli, ka kāds pārāk agresīvi sāk reklamēties utml.

Es ari neticu, ka 2010. gada vēlēšanas būs interneta vēlēšanas. Twitteris, blogi, Facebook, draugiem.lv u.c. (es vēl atceros, ka iepriekšējās vēlēšanās tika izveidota speclapa, bet arī man par brīnumu nedaudz izgāzās). Šī vide paliks aktuāla tā saucamajai “opozīcijai”, bet šājās vēlēšanās viss šitas noteikti nebūs izšķirošais. Es ļoti šaubos, ka kaut kas varētu kardināli mainīties.

2010. gadā vēl pamanāmāk būs redzama tendence, ka weblapu izstrādes kantori/cilvēki pārorientējas no pakalpojuma uz produkta ražošanu. Tas ir visa likumsakarīgi Latvijas sliktās ekonomikas dēļ un arī, ka ir visai loģiski pa mazākām summam izmantot gatavus CMS un risinājumus. Lielisks piemērs varētu būt tās pašas sociālo mediju spēles (social games). 2010. gadā noteikti parādīsies vairāk nopietni pieteikumi uz starptautisko arēnu izmantojot Facebook platformu. Noteikti būs vairāki veikmses stāstu un vēl vairāk būs neveiksmes stāsti.

Uz sliktās nots, Latvijā parādīsies arvien vairāk tādi cilvēki, kas gribēs krāpt citus izmantojot internetu. Es domāju, ne tikai sludinājumus internetā, bet arī izmantojot dažādus servisus, “izlikšanos”, tas pas affiliate risks.

Noteikti parādīsies arvien vairāk atgādījumi, kad tradicionālie mediji pāsteidzīgi uzticēsies “sociālos medijos” izskanējošai informācijai. Kļūdīsies tie mediji, kas ir/būs attālāki no šīs vides.

Noteikti arvien vairāk parādīsies video saturs. Šo formu izmantos gan blogeri (lai gan maz, jo blogošana, kā izpausmas veids noriet), noteikti Twitterī, noteikti arvien vairāk kompānijas izmantos šo formātu, lai komunicētu ar auditoriju un censtos parādīt savu cilvēcīgo seju.

Nobeigums

Pats turpināšu darīt to, ko līdz šim daru. Savus mērķus (gan personīgos, gan darba) esmu uzrakstījis sev uz lapiņus, lai ik pa laikam uzmestu aci un veiktu pašnovērtējumu.

“Nepietiek naudas ceļojumam uz siltām zemēm un bērniem rotaļlietām? Neuztraucies, mēs tev varam aizdot.”

Ļoti daudziem cilvēkiem vēl tagad ir visādas kredītkartes (Ego, Blue utml.). Citiem tie mīnusi ir lielāki un citiem mazāki. Iespējams esmu ļoti iespaidojies no laikrakstiem, domburšoviem, bet tiešām liekas, ka katrai otrajai/trešajai ģimenei Latvijā ir daudzu desmitu tūkstošu latu hipotekārais kredīts.

Loģiski, ka aizņemties naudu ir daudz vieglāk kā to atdot, itsevišķi šajos laikos, ka teju katram ir samazināts atalgojums, vai vēl ļaunāk tāda vairs nav. Kā sēnes pēc lietus, tagad daudzas kredītiestādes cenšas outsourcēt kādā mirklī parāda piedziņu uz ārējām kompānijām. Šīm ārējām kompānijām ir jāparāda savi rezultāti. Esmu dzirdējis, ka tiek izmantotas dažādas netradicionālas metodes. Vienu gan es vēl neesmu dzirdējis, ka Latvijā tiktu izmantoti sociālie tīkli, lai terorizētu parādnieku.

Es vēlos, lai jūs aizdomājaties par to, kas var notikt, ja kādu parādnieku, kas ir aktīvs twitter, draugiem.lv vai kāda cita interneta tusiņa piederīgo, sāktu terorizēt caur šīm pašām vietām. Piemēram, mirklī, kad parādniekam tiktu atsūtīta draugos vēstule:

Hei, draudziņ, vai neesi aizmirsis samaksāt 56.75LVL ik mēneša saistības?

Un lietas, ka visvairāk kaitinās saņēmēju ir tāda, ka ir sajūta, ka kreditors būs ienācis cilvēka sava veida privatājā zonā. Tas pats varētu notikt twitterī, kur iespējams, tas pat būtu citiem publiski redzams. Viedajam latvietim vienmēr būs interesanti iegūt informāciju par to, cik kurš un kad ir aizņēmies un vai var šajos laikos atmaksāt. Šāda informācija sociālajos medijos noteikti nepaliktu nepamanīta. Ja mēs domājam no mārketinga puses, kad vienmēr mums ir jāiet pie patērētāja, tad arī kreditors varētu iet pie parādnieka.

Kāpēc es vispār par šo sāku runāt? Tāpēc, ka ASV tas jau labu laiku atpakaļ ir sācies. Viens no skaļākiem piemēriem varētu būt šis: Debt Collectors Using Cute Chicks On Facebook As Bait. Īsumā stāsts ir tāds, ka parādu piedzinējs izmantoja Facebook. Piereģistrēja neīstu lietotāju, ielika smukas meitenes bildi. Protams, uzrunāja savus parādniekus un ieguva privātu informāciju, ko nekad šis cilvēks nevienam parādu piedzinējiam, bankai, citai finanšu iestādei nekad nebūtu teicis. Attiecīgi to arī izmantoja, lai piedzītu parādu.

Tagad nedaudz provokatīvs skatījums uz lietām, ja, piemēram, tu esi bijis tik bezatbildīgs, ka, lai nopirkt iPodu (vai kādu citu mantiņu), un tad nespēj atmaksāt kredītu. Tu ignorē vēstules, zvanus. Faktiski uzvedies ļoti cūcīgi pret organizāciju, kas tev ir iedevusi naudu. Kāpēc organizācija nevarētu arī pret tevi cūcīgi izturēties? :)

Jautājums ekspertiem, vai Latvijā, kas tāds ir iespējams? Esmu pārliecināts, ka jā, jo likumi internetā vienmēr viss ir slidens, itsevišķi pie mums. Un ja jā, tad vai morāli latvietis tam ir gatavs, ka kādā mirklī parādu piedzinējs varētu viņu uzrunāt twitterī, izsekot tavas gatais twitterī, pēkšņi ierasties vietā, tur kur tu tagad esi un līdzīgi. Vajag tik pafantazēt.

Nobeigumā anonīma aptauja!

Reklāmas piezemēšanās lapa (lasi – landing page)

Princips bija visai vienkāršs. Abās lapās izvietoju reklāmu. Reklāma veda uz lapu, kurā izvietoju trīs objektus/attēlus:

http://nombre.lv/tava-vieniga-iespeja/

Es zinu, ka banāli/smieklīgi, vai pat citam liksies nožēlojami, ka tika izveidotas šādas iespējas. Bet padomājiet kārtīgi. Nauda, sex vai dators (geek stuff)?

Izvietotās reklāmas saturs

Abās lapās tika izvietota reklāma ar šādu saturu:

Reklāmas draugiem.lv

Diemžēl nav aizķēries boot.lv ekrānšāviņš, bet saturs bija faktiski identisks.

Eksperimenta izmaksas

Tā kā draugiem.lv mazākā summa, ar kuru tu vari sākt operēt ir 5lvl, tad es ar to arī izmantoju. Nopirku 100 klikšķus. Izvēloties auditoriju, kas ir abi dzimumi, 18-34 gadi un norādījuši, ka dzīvo Rīgā.

Boot.lv nosūtīju 0.95lvl maksas īsziņu, kas novieto šo reklāmu uz 48h.

Rezultāti

Draugiem.lv man atveda tos pašus 100 apmeklētājus, ko biju nopiricis. 45% no šiem cilvēkiem uzspieda uz kādas no šīm trijām izvēlnēm. Ja skatamies sīkāk, tad no visiem 100 apmeklētājiem:

55 cilvēkiem neinteresēja neviena no trim izvēlēm

18 cilvēkiem interesē nauda

17 cilvēkiem interesēja dibens jeb sekss

10 cilvēkiem interesēja dators

Ja sākam rēķināt izmaksas vai līdzīgi, tad, pieci lati, ko izmantoju draugos (norādot konkrēto auditoriju!) man atveda 45 cilvēkus, kam iespējams tiešām interesēja. Viens potenciāls klients man izmaksāja ~11 santīmus (5,00/45).

Boot.lv atveda divu dienu laikā man atveda 134 apmekletājus. 73% no šiem visiem cilvēkiem uzspieda uz kādas no trim izvēlēm. Sīkāk:

37 cilvēkiem neinteresēja neviena no trim izvēlēm

39 cilvēkiem interesēja dibens jeb sekss

30 cilvēkiem interesēja dators

28 cilvēkiem interesēja nauda

Viens derīgs apmeklētājs man izmaksāja 0.9 santīmus (0.95 (sms cena) / 97 (cilvēki, kas nospieda uz vienu no trim izvēlnēm))

Secinājumi

Viens no maniem mērķiem bija apskatīt, cik daudz reāli spiestu uz boot.lv reklāmas.

Otrs mērķis bija redzēt un parādīt, ka mums ir jāvērtē nevis tas, cik lielu plūsmu reklāma atvedīs (šeit darbojas dažādu apstākļu kopums (diena/sezona, pati reklāma, saturs…), bet gan atdeve no konkrētās reklāmas mūsu lapā jeb vai cilvēki dara tiešām to, ko es gribu. Šajās reklāmās bija skaidri noteikti scenārijs jeb, ko es gribu, lai es apmeklētājs izdara. Kā jau pie rezultātiem redzams, ka konkrētajā gadījumā, ņemot visus apstākļus vērā, es noteikti izmantošu turpmāk boot.lv nevis draugiem.lv.

Draugiem.lv reklāma pret manu nosprausto mērķi bija ~10x dārgāka kā boot.lv reklāma. Boot.lv ir 5x lētāka, atved lielāku apmeklētāju plūsmu, un plūsmai ir lielāks lietderības koeficents kā draugos.

Viens no jautājumiem, kas šajā kontekstā bieži tiek pieminēts, vai darba vietā vajadzētu slēgt pieeju dažādiem sociālajiem portāliem? Ar pieejas slēgšanu es domāju situāciju, kad darba vietā uz datoriem neveras vaļā kāda lapa. Ar sociālajiem portāliem es domāju tādas lapas kā draugiem.lv, one.lv, miljons.com, youtube.com u.c. līdzīgas lapas, kurās notiek viedokļu apmaiņa starp cilvēkiem.

Palielam mēs visi esam 24/7 pieslēgušies tīklam. Mums visiem ir savs dators gan darbā, gan mājās. Mums visiem ir mobilais telefons, ar kuru ejam internetā, lai darīts katrs sazin ko (un nestāstat, ka to dara tikai advancētie cilvēki, kuriem ir telefoni ar lielajiem ekrāniem utt. To dara visi, es to esmu novērojis pārvietojoties sabiedriskā transportā. Visi sēž minioperās un kaut ko spaidās pa internetu). Lielai daļai no mums ir atkarība no kāda saziņas līdzekļa. Atkarībā no interesēm, tas var būt gan draugiem.lv, gan Twitteris, gan arī e-pasts. Respektīvi, ar katru dienu arvien vairāk cilvēki aktīvi piedalās sociālā vidē, bet tas notiek virtuāli caur blogiem, sociālajiem tīkliem, citiem saziņas līdzekļiem (varbūt pat tiešsaistes spēlēm). Šo vidi citi sauc par Web2.0, citi par Groundswell, citi vienkārši par jauno internetu. Jebkurā gadījumā internets ir palicis par vietu, kurā notiek aktīva sociālizēšanās, saturu papildina interneta lietotāji (user generated content), produkti/pakalpojumi tiek vērtēti ar zvaigznītēm un dažādiem lietotāju aprakstiem, it kā tradicionālos medijus lēnām izspiež blogeri un ārštata žurnālisti. Uzskatu arī, ka lēnām sāk nomainīties paaudze, kura lielāko savas dzīves daļu ir dzīvojuši ar internetu blakus, kas attiecīgi nozīmē, ka to viņi pazīst ļoti labi un spēj tajā orientēties.

Man liekas, ka jautājums vairs nav “vai darba vietā atļaut lietot šo vidi?”, bet gan “kā integrēt šo vidi darba vietā, lai nezaudētu produktivitāti, bet iespējams to pat palielinātu?”. Ja atgriežos pie mana apgalvojuma, ka jaunā paaudze, kura ar internetu ir uz Tu, arvien vairāk sāk dominēt darba tirgū gan lielākos, gan mazākos uzņēmumos, tad vai šo vidi varētu izmantot arī biznesam? Ja mēs atbildam uz šo jautājumu ar “Jā”, tad tas savā ziņā pilnīgi izslēdz kāda portāla bloķēšanu darba vidē. Pasaulē uzņēmums pēc uzņēmuma jau ir atteikušies no cīņas par bloķēšanu, bet gan šo visu dara no otras puses – veido vadlīnijas kā uzvesties šajā vidē. Šādas vadlīnijas ir vajadzīgas, lai zinātu ko un kā darbinieks var atklāt publiskajā vidē un ko nevar. Tam ir jābūt skaidram kā kristāliņam. Ja to darbinieks nezina vai nesaprot, tad var notikt informācijas noplūde, kas var novest līdz ļaunam iznākumam.

Uzņēmumu vadītājiem ir jāapzinās, ka draugiem.lv, Twitter, One.lv, blogi u.c. sociāli aktīvas vietnes ir tikai komunikācijas kanāls vai komunikācijas rīki, un tāpēc tie ir jāiepludina uzņēmuma vidē, un jāpaskaidro kā šos rīkus var izmantot biznesā (par piemēru, vai tu kādreiz esi sava uzņēmuma nosaukumu meklējis pa draugiem.lv dažādām vietām – galerijas, dienasgramatas u.c.?). Viens no veidiem kā rādīt priekšzīmi, kā šajā vidē uzturēties ir pašai priekšniecībai, kas var izveidot profilu gan Twitterī, gan citur. Uzņēmuma iekšienē vairāk jārunā par to, kā izveidot un izmantot vadlīnijas, nevis bezatbildīgi teikt, ka šī vide samazina produktivitāti. Ir jāprot apmācīt cilvēkus un izskaidrot, ko viņi var teikt šajā vidē un ko nevar. Skaidri un gaiši jāsniedz piemēri, kā viņi var izmantot šo vidi, lai celtu uzņēmuma vērtību un līdz ar to vienkāršā veidā aktīvie cilvēki labprātīgi iesaistītos šajā vidē.

Man liekas, ka uzņēmumi un cilvēki, kuri apgalvo, ka šī vide samazina produktivitāti neapzinās, ka tā īsti nemaz nav punkti produktivitātei tagad un tad, kad atvērta šī pieeja. Vai kādā uzņēmumā ir kaut kādi produktivitātes standarti? Turklāt ir miljons citu lietu, kas novērš uzmanību no galvenā darba, kaut vai skype, e-pasts, ikdienas gājiens pēc kafijas, daudzi pavada ilgu laiku pīpējot, citi iet garās pusdienās, citi dzerot rīta kafiju pavada vismaz 30min lasot jaunākos laikrakstus. Manās acīs šī jaunā vide vienkārši ir tik jauna, ka visi to nodēvē par ļaunuma sakni.

Mans gala ieteikums būtu jebkuram padomāt, kādas iespējas paliek neizmantotas, ja tiek slēgta pieeja šiem saitiem. Nevajag uzreiz vainot darbinieku, darbinieks pa lielam ir iegājis rutīnā un sociālā vide internetā viņam ir kā izraušanās no ikdienas. Vajag pamācīt kā izmantot šo vidi, iespējams, ka mārketinga komandai pat labāk veiktos, ja tie pietiekoši daudz sēdētu šajā vidē. Iespējams vairāk izsprastu tirgu, būtu tuvāk potenciālajam klientam. Ja mēs uzskatām, ka jebkuram darbiniekam jānoslēdz pieeja, tad padomājam, vai šis darbinieks ir pietiekami lojāls un kompetents, lai strādātu pie Tevis. Varbūt jameklē kāds jaunāks un kreatīvāks cilvēks, kas pazīst jauno vidi pietiekami labi, lai tajā neslinkotu. Ārzemēs vairāki cilvēki jau pauž ideju, ka nākamie, kas bankrotēs būs uzņēmumi, kas ignorēs sociālos medijus, tai skaitā arī slēgs pieeju saviem darbinikiem.

Iespējams šis raksts ir pārāk radikāls priekš latviešiem, un es esmu parāk iekšā teorijās no ārzemēm. Varbūt šī tēma būs aktuāla Latvijā pēc pāris gadiem, kad Latvijas internets nedaudz paaugsies.

P.S. iesaku izlasīt arī Lienas rakstīto par valsts pārvaldi.

Ernests nu ta vienreiz ir palaidis savu mazo (vai lielo) projektu Bonvoyagee. Par to vairāk varam lasīt arī blogā. Es noteikti novēlu Ernestam pacietības un daudz veiksmes īstenojot šo projektu globāli (yes, Think Global!).

Latvijā sevi ir pieteicies kārtējais iepazīšanās portāls – otrapuse.lv. Nezinu kāda iemesla pēc, bet šāda informācija ir nonākusi līdz manīm no vairākiem draugiem. Portāls nav nekas īpašs, krietni iepaliek no citiem. Piereģistrējos, apjuku no funkcionalitātes, paspaidījos līdz apnika. Atstāja nepabeigtas lapas iespaidu.

Sanācis biki pieslēgties pie OPEN jaunās mājas lapas lietām. Gaidiet, liekas, ka būs interesants konkurents visiem blogu servisiem, tribinēm, mixiem u.c. Cerams, ka izdosies.

Jau pirmo reizi, kad krizdabz nobrēcās man skype par šo jauno reklāmas veidu, man galvā raisījās apmēram šādas domas: Ideāli, viņiem tak ir ļoti daudz derīgu datu, reklāmas varēs tēmēt uz:

• konkrētiem vecumiem;
• konkrētām pilsētām/rajoniem;
• dzimumiem.

Tas ir noticis! Jebkurš, kurš ir izmantojis, kā interneta mārketinga rīku, banerus portālos un maksājis par tiem pilnu cenu, noteikti vēlreiz apdomās, vai darīs to pašu atkārtoti.

Konkrēts piemērs

Financenet. Financenetā banera cena ir 60ls/dienā. Nedēļā, manā gadījumā, uz to uzklikšķināja gandrīz 800 reizes. Tagad parēķināsim viena klikšķa cenu (60×7)/800 = ~0.52ls. 52 santīmi par vienu klikšķi! Arī citos portālos ir līdzīgas tendences (jā, es zinu).

Nerunāsim par banera vizuālo un līdzīgām aci piesaistošam lietām, bet trendings ir acīmredzams, viena klikšķa cena ir ļoti augsta.

Tagad pāris jautājumi

Vai trandicionālie interneta mediji (tādi kā diena, delfi, tvnets un citi) ir iespējams uzlikt iespēju, ka baneris rādas tikai konkrētās pilsētas apmeklētājiem? – Nē

Vai šiem pašiem medijiem iespējams norādīt vecuma mērķauditoriju? – Nē

Vai tas maksā lēti? – Nē!

Case study (jeb fantāzija) ar draugiem.lv

Es dzīvoju Jēkabpilī. Man ir maziņš veikaliņš (liels ar der). Tuvojas latviešu nacionālie svētki Jāņi. Protams, es gribu nopelnīt. Es sapērku no vairumniekiem daudz alu. Ak nē, to nepērk tik daudz, cik sākumā plānots – vajag kaut kā noreklamēt. Dodamies uz draugiem.lv, uzstādam reklāmas mērķauditoriju – Jēkabpils, 18 – 49 (vai 99) un aidā. Reklāma darbojas. Visi cilvēki, kam norādīta pilsēta Jēkabpils redzēs šo reklāmu. Kā Jūs domājat, vai viņi ieraugot reklāmu to ignorēs? NĒ! Viņi jutīsies ieintriģēti, ka vietējais veikaliņš ir ielīdis viņu draugiem.lv profilā un piedāvā viņiem alutiņu. Kaut vai aiz ziņkārības noteikti noklikšķinās uz reklāmas. Par vienu klikšķi mēs maksājam tikai 5 santīmus!

Vēl nedaudz filozofijas

Redziet, mēs dzīvojam pasaulē, kur viss maksā. Tagadējā ekonomiskajā situācijā daudzi uzņēmēji arvien vairāk pievēršas interneta mārketingam (iekš nozare.lv maksas sadaļas lasīju, ka Igaunijā strauji krities reklāmu bukletu apjoms, bet palielinās e-mail marketinga apjoms). Visi sāk rēķināt izmaksas. Ja viss baneru bizness lēnām pārorientēsies uz klikšķu cenu, tas var dot:

• lielajiem portāliem piespiest vairāk uzzināt par to apmeklētājiem;
• vairāk informācijas dalīšana pa kategorijām, kas būtu orientēta uz konkrētām mērķauditorijām, attiecīgi katrai kategorijai ir savas reklāmas;
• arvien demokrātiskāka sistēma, kas veicinātu banneru efektivitāti gan no izvietotāju puses, gan no devēja puses.

Kam der un kam neder lielie baneri?

Baneri der tādiem uzņēmumiem kā Tele2, LMT un citiem, kas darbojas uz principa “brenda atpazīšana”. Šādiem uzņēmumiem vajag sasniegt arvien lielāku atpazīstamību, tādēļ mērķauditorija ir praktiski visi finansiāli aktīvie iedzīvotāji.

Lielajos portālos baneri neder konkrētas nišas darboņiem. Vai esat kādreiz redzējuši kādas Mārketinga kompānijas baneri iekš tvnet lielā laukuma? Vai esat redzējuši kādu IT-risinājumu reklāmu tur? (ja arī esat, tad drošvien reklāmdevējam tā bija izmesta nauda).

Nākotnes perspektīvas draugiem.lv

Draugiem.lv jau ir tāda lieta kā aptaujas. Šis ir lielisks veids, kā uzzināt kaut ko par patērētāju vairāk. Šādā veidā var iegūt vēl vairāk informāciju, piemēram, par profesiju, interesēm, ieņēmumiem un reklāmu uztaisīt vēl mērķētāku (problēma var rasties tad, kad 100% visi cilvēki neatbild uz šiem jautājumiem… bet vai to tiešām vajag? Reklāmas piedāvājums var būt šāds: “Reklāmu rādīt tikai cilvēkiem, kas savās anketās ir norādījuši ienākumus sākot ar 300ls”.).

Atgādinājums

Protams, jebkuram kurš izmanto maksas reklāmas (baneri, sīkreklāmas) noteikti vajag zināt kāda atdeve no tā ir, viens no variantiem ir pielietot jau manis iepriekš aprakstītās Google Analytics iespējas.