Tāpat kā Kristaps, regulāri saņemu dažādus aicinājumus aplūkot dažādus projektiņus vai produktus par kuriem iespējams beigās arī uzrakstīt. Daži ir interesanti, bet nesaistoši ar šo blogu. Daži ir vienkārši nonsenss. Daži ir interesanti un arī saistoši ar šī bloga satura vai vismaz auditorija būtu īstā. Nereti tiek piedāvāts palietot kādu tehnoloģijas brīnumu (printeri, telefonu, mobilo internetu, mp3 pleijeri…). Ziniet, es vairāk esmu atteicis kā piekritis. Man nav laika visus tos aparātus testēt. Es esmu parasts cilvēks, kas visnotaļ labi pazīst internetu un datorus. Ir ļoti grūti objektīvi novērtēt X vai Y tehnoloģijas brīnumu, bet it kā jau tāpēc šis ir blogs, kur es paužu, ko es domāju, nevis bārstu daudz dažādus tehnoloģiskus terminus kā to dara IT portāli un žurnāli. Protams, var jau spiest no sevis kaut kādus garākus teksta blāķus un liet ūdeni. Bet, pa lielam, kuram no Jums interesē printera, mp3 vai kāda cita brīnuma apraksts. Tādiem nolūkiem kalpo tādi reklāmrakstu žurnāli kā NEXT.

Redziet, par šīm lietām neviens nekad nav piedāvājis kaut ko samaksāt. Uzskatu, kas tas ir pareizi. Latvijas blogi nav nekādi lielie mediji, kuros vajadzētu ļoti pirkt reklāmrakstus (par to pašu naudu var izveidot daudz interesantākas lietas, kurās iesaistīt blogus). Kā arī blogerim jābūt pagodinātam, ka viņam iedod uz noteiktu laiku palietot kādu mantiņu, par kuru viņš, ja grib var uzrakstīt saviem lasītājiem rakstu. Būtu aplami cerēt, ka blogeris pārpublicēs/pārrakstīs preses relīzi, kas nākusi no kādas IT kompānijas. No otras puses skatoties, ja ir zināma auditorijas, kas lasa blogu, tad, protams, var izveidot apbusēji (trijpusēji) izdevīgu pasākumu, kurā blogerim tiek iedots burkāns, viņš par to uzraksta objektīvu rakstu, kuru auditorija arī novērtē. Vai arī mēs labāk gribētu lasīt atsauksmes no anonīmām personām internetā? Labāk no zināmiem cilvēki, kas neslēpjas (šeit mājens personām, kas organizēti centās uzpūst Sindikāta joku).

Turklāt vai dažādu tehnoloģiju brīnumu mārketinga cilvēkiem ir viegli dabūt normālu viedokli no cilvēkiem? Pirmkārt, ja nebūtu personiskie blogi, būtu grūti atrast kādu aktīvu cilvēku, kam tas interesē un, turklāt pārbaudītu/uzticamu viedokli, kas nav ietekmēts. Otrkārt, liekas, ka žurnālu un dažādu IT portālu viedoklis ir palicis tik pelēks, ka ar viņiem ir grūti sadarboties ar mērķi iegūt objektīvu skatījumu uz lietām. Vismaz es jau labu laiku neuztveru normāli šos rakstus, tie ir (1) sponsorēti jeb pirkti reklāmraksti (btw, no kuriem runā, ka atdeve ir ļoti minimāla) (2) interneta veikalu atbalsīti preces raksti, kas ir domāti, lai veicinātu pārdošanu.

Pagājušo nedēļu es sakontaktējos ar pāris kompānijām un lūdzu aprakstīt savu pieredzi ar sociālajiem medijiem.

Zane Bojāre no Hauska & Partner. Kā zināms, Hauskas vieni no klientiem arī ir Bite un IZZI, kas arī ir iesaistījušies šajos sociālajos medijos:

Esmu dzirdējusi par nozares biedriem, kas darbā ar blogeriem vēlas kontrolēt saturu un reizēm izmanto visai neētiskas un nekorektas metodes. Pieļauju, ka ir arī kādi blogeri, kam atlīdzība par rakstu ir gana labs motivators sagandēt savu reputāciju. Tomēr mana pieredze rāda, ka lielākā daļa ilgstošo Latvijas blogotāju ir ieguldījuši milzīgus laika resursus sava bloga uzturēšanā, tēla izveidošanā un lasītāju uzticības iekarošanā. Ir grūti noticēt, ka viņi būtu gatavi šo darbu izmest zemē, piekrītot saņemt atlīdzību par rakstu. Mūsu uzņēmumā neesam saskārušies ar situāciju, kad mums būtu doti mājieni par atlīdzību no blogeru puses vai arī kad paši būtu ko tādu piedāvājuši. Savus ētikas principus darbā ar sociālajiem medijiem esam apliecinājuši arī publiskotajā Hauska & Partner grupas sociālo mediju politikā.

Reizēm blogeri un Twitterotāji pārspīlē savu nozīmi un ietekmi – protams, uz IT jomu vai jaunajām tehnoloģijām orientētam uzņēmumam, kam mērķauditorija ir jauni, aktīvi cilvēki, sociālie mediji var būt  ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. No otras puses, lielai daļai uzņēmumu vai organizāciju ir pavisam citi mērķi un auditorijas, kuriem daudz svarīgāka būs publikācija Latvijas avīzē, nekā pāris tūkstošu Twitter lietotāju apskatīts „tvīts”. Interneta mediju nozīme noteikti tikai pieaugs, tomēr teikt, ka „ja tevis nav Twitter, tad tevis nav vispār” vēl ir pāragri.

Lielākais izaicinājums darbā ar sociālajiem medijiem ir tas, ka nav iespējams kontrolēt  publiskoto ziņu. Blogeris uzrakstīs to, ko domās. Un pat ja viņš uzrakstīs ļoti pozitīvu rakstu, vienmēr atradīsies kāds komentētājs, kam būs savādāka pieredze vai viedoklis. Ir bijuši gadījumi, kad blogeris, piemēram, atsakās par kaut ko rakstīt, jo nav paticis pasākums vai gadžets, bet tas ir vairāk savstarpējas cieņas jautājums. Ir bijuši gadījumu, kad jau sarunas sākumā blogeris pabrīdina, ka rakstīs visu, arī to, kas nepatiks – mani parasti šīs piebildes smīdina, jo, protams, saprotu, ka blogerim patiesība ir gluži vienkārši pašcieņas jautājums, bet acīmredzot, ir cilvēki, kam šādas lietas ir jāatgādina. Galu galā – konstruktīva kritika ir tas, no kā visvairāk var mācīties. To ļoti bieži esam spiesti skaidrot saviem klientiem, norādot uz to, ka negatīvie komentāri var arī būt laba ierosme produkta vai pakalpojuma attīstībai.

Līdzīgi domā Hill & Knowlton valdes priekšēdētājs Ralfs Vīlands:

Mūsu pieredzē nav un nebūs blogera satura pirkšana. Var būt ieteikumi sponsorēt vai atbalstīt kādu blogu, ja tā saturs vērtību ziņā ir līdzīgs kādas kompānijas vērtībām vai tās mārketinga mērķiem.

Neticu, ka visi Latvijas blogeri ir pērkami. Tā fiziski nevar būt. Ticu tam, ka kāds varbūt ņem naudu. Tāpat, kā ikvienā jomā. Tas, kas, iespējams, ir nepieciešams – kaut kāda pašregulācija, kas auditorijai ļautu saprast kopīgos principus. Uzvedības pamatpunkti: mēs daram tā, bet nekad nedarām, lūk, tā. Tos varētu darīt zināmus publiski. Blogeru kā viedokļa ietekmētāju (influencers) loma pieaugs. IJa publiski būtu zināmi kopīgie uzvedības principi, tā varētu pieaugt ātrāk.

Sociālo mediju uzplaukuma laikā uzvarošas būs labas idejas, dialogs un lielāka atklātība, nevis mēģinājums tajos iezagties ar tradicionāliem mārketinga materiāliem, kas tiek ātri atmaskoti.

Man izdevās noķert Vitu Siricu, kas ir Tele2 sabiedrisko attiecību vadītāja, viņas komentāri:

Tele2 komanda novērtē un seko līdzi tam, kas notiek blogosfērā un sociālajos medijos.
Cienām tos sfēras pārstāvjus, kuri veido savus blogus, lai vienkārši pastāstītu citiem cilvēkiem par viņuprāt aktuālām un interesantām lietām. Īpaša uzslava tiem blogeriem, kuri gandrīz vai dzīvo internetā sociālo un komunikācijas motīvu vadīti, vienkārši tāpēc, ka viņiem patīk dalīties ar informāciju un savu pieredzi ar citiem.

Jāatzīst gan, ka bieži blogeru viedoklis ir ļoti subjektīvs un pat brīžiem varbūt nekorekts, taču ja tas tiek darīts ar patiesām emocijām, mēs to vērtējam ļoti augsti. Prieks, ka sociālo mediju popularitāte Latvijā aug, un ka interesantu un saturīgu blogu kļūst arvien vairāk. Tele2, kā uzņēmumam, tā ir vēl viena iespēja iegūt ātru un tiešu patērētāju viedokli.

Samaksājot par rakstu kādā blogā, iespējams, varētu gūt rezultātus, taču tikai īstermiņā. Skatoties globāli, tas drīzāk varētu nodarīt kaitējumu kā uzņēmumam, tā arī paša blogera reputācijai. Turklāt, piespiedu ieraksti būs nedabiski un lasītājiem mazāk interesanti. Tāpēc, veidojot Tele2 komunikāciju, līdz šim neesam to praktizējuši un neplānojam šāda veida sadarbību arī nākotnē.

Izlasot šos viedokļus un manu personīgo pieredzi ar vairākām PR un mediju aģentūrām, reti kuri vēlas maksāt blogerim par sava viedokļa viltošanu. Protams, ir atsevišķi gadījumi bijuši, bet es no tiem esmu atteicies. Šajā industrijā strādā pietiekami gudri un analizēt spējīgi cilvēki.

Pa lielam, es personīgi vienmēr esmu bijis atklāts sadarbībai, bet cenšos nepārkāpt ētikas līniju, ja tas tiek izdarīts, tad agrāk vai vēlāk, tas tiek atklāts un tas ir lielāks ļaunums. Turklāt es esmu pavadījies tiešām daudz laika viedojot šo blogu, es negribu, lai pārdesmit latu pēc, man būtu jāiespring uz to, vai kāds nu atklās sliktās lietas.

• par slikto pakalpojumu informācija TIKA ziņota IZZI cilvēkiem, bet tā netika ņemta vērā
• ja nemaldos, tad tikai pēc kārtīga vadības bļāviena kaut kas nu ir sakustējies
• mēnešiem ilgi ir bijusi šī tehniskā problēma
• kā tas var sanākt, ka tik maz telefona operatori, ja cilvēki gaidam rindām

IZZI vakar dievojās, ka cilvēki, kas ir pielaiduši šīs lielās kļūdas (gan tehniskie, gan citi) tagad vairs nestrādā IZZI uzņēmumā. Sapratu, ka IZZI nav izveidota normāla saziņa starp komandām. Katra no funkcijām dzīvo savu dzīvi – mārketinga nodaļa, tehniskā daļa, pārdošanas daļa utt. IZZI nespēj reaģēt uz problēmām savā uzņēmuma iekšienē, kur ta vēl uz āru paskatīties. Man liekas, ka katrā grāmatā, kur vai maz bišķin aizskar tēmu par zīmolvadību, vienmēr ir teikts, ka zīmola vērtība ir jaaudzina no uzņēmuma iekšienes. Ja cilvēkiem nav atbildība pret uzņēmumu, tad kur nu atbildība pret klientu.

Protams, es varu ļoti gudri runāt, bet esmu saskāries ar līdzīgām problēmām un šādas problēmas nav iespējams atrisināt pāris dienu laikā, bet ir jācenšas ko darīt lietas labad :) To es arī novēlu IZZI uzņēmumam.

Pāris lietas, ko es izdarītu, ja strādātu IZZI mārketinga nodaļā:

1. Izveidotu Google Alerts uz IZZI nosaukumu

2. Izmantotu vienu no labākajiem servisiem, kas ir pa brīvu, lai monitorētu komentārus blogos

3. Paņemtu IZZI atslēgvārda RSS barotni no Technorati

4. Izmantotu kādu no Twitter monitoringa bezmaksas rīkiem, lai monitorētu savu brendu. Piemēram, Twilert, Twitter Search (un paņemtu RSS barotni).

5. Ar Yahoo Pipes vai kādu citu RSS izveidošanas rīku, izveidotu nekur.lv meklēšanas barotni uz IZZI

6. Iegādātos Leta monitoringa pakalpojumus (pilno paketi, ieskaitot interneta monitoringu).

7. Pa vakariem palasīt kādu interneta mārketinga grāmatu, var sākt ar Groundswell (varu pat aizdot, ja vien apsoliet izlasīt), bet ja negribas lasīt grāmatas, tad varbūt laiks mainīt nodarbošanos…

8. Apmeklēt jebkuru interneta mārketinga konferenci, kas tuvākā laikā notiks Latvijā, piedalīties tajos un esiet droši, tas atmaksāsies

9. Pamacīties no saviem tiešajiem konkurentiem Lattelecom, kas ir pamatīgu soli priekšā šajā vidē

Protams, visi šie punkti piegādās ļoti daudz junk informācijas, bet iespējams katrs divdesmitais ieraksts būs tiešām par IZZI pakalpojumu kvalitāti, uz kuru vajag laicīgi reaģēt.

Bonusam, LTV sižets par IZZI pakalpojumiem:

P.S. Noskatoties sižetu atklāju, ka sieviete, kas vakar vērsās pie Twitteriem ir valdes locekle. Visu cieņu :)

Atceramies, ka labu laiku tika runāts par Triatel nespēju kontrolēt, kas notiek internetā, un līdz ar to pamatīgi iedragāja savu zīmolu interneta lietotāju vidū (vismaz uz kādu laiku).

Par IZZI internetu tiek teikts tikai sliktais. Parasti tas ir šausmīgi lēns, bet ja ir vajadzīgs serviss, tad tāda vienkārši nav.

Twitter meklēšana pēc IZZI nosaukuma. Es esmu ļoti aktīvs Twitter lietotājs, bet redzot šos daudzos komentārus, es vienkārši nekad mūžā neko nevēlēšos no IZZI. Domājiet es esmu vienīgais? Nebūt nē, twitterī ir cilvēki, kas internetā rada saturu (nevis vērotāji), respektīvi ietekmē citus ar komentāriem, rakstiem u.c. materiāliem.

Šeit ir vēlviens viedoklis par IZZI (šī raksta bildes autors, paldies)

Badad.lv IZZI reklāmas novērtējuši par lētām, bezgaumīgām un banālām.

IZZI esot priekš mazohistiem

Šeit cilvēkam nervi vairs neizturēja

Pat Kārlim Streipam ir ko teikt par IZZI

Šis raksts top viena iemesla dēļ – nu cik ilgi var? Cik ilgi var čakarēties? Ok, kādu laiku var, kamēr visu uzlabo un tā, bet es pārmetumus par IZZI internetu dzirdu atkal un atkal. Tiek pieslēgts 100mbit internets, bet beigās paliek vispār bez interneta. Man konkrēti tika izčakarēts vakars, jo otram cilvēkam bija IZZI un viņš nespēja man atsūtīt materiālus, ar ko strādāt.

Vai IZZI skatās, kas notiek internetā? Nopietni

Lai gan neesmu Lattelecom klients, tomēr šādas tādas iezīmes var manīt, kā Lattelecoms darbojas šajos laikos. Klientiem tiek piedāvāta online rēķinu apmaksa, pakalpojumu abonēšana utt. Rezultātā klientiem tiek stimulēts norēķināties par rēķiniem online. Ja vēlamies saņemt rēķinu, tad maksājam vairāk. Tātad tiek atslogoti ārējie dāžadi pakalpojumu sniedzēji (bankas, pasts, narvesens …) un visi norēķini notiek caur viņiem pašiem + iespēja iepārdot dažādus citus pakalpojumus šajā procesā, jo klients atrodas pie tevis.

Lattelecom izmanto savu (sen iegādāto) blogs.lv, kā platformu saviem blogiem (varēja gan vairāk blogot). Šeit ir šausmīgi filozofisks jautājums, vai uzņēmumam ir jāblogo, kā jāblogo, vai ir jācenzē un daudzas citas lietas.  Tas viss ir sekundāri. Ar ko uzņēmumam ir jārēķinas, ja tas blogo, tad saņems kritiku par saviem pakalpojumiem. Respektīvi blogs ir divpusēja saruna ar apmeklētāju/klientu (katram durakam šis zināms) un jābūt gatavam uzklausīt ne tikai labo, bet arī daudz sliktā par saviem pakalpojumiem/produktiem. Protams, jāspēj attiecīgi arī tos labot. Var pieļaut šausmīgi lielu kļūdu nereaģējot uz dažādiem sliktiem komentāriem blogā, kas var pāraugt par palielu kašķi.

Kā piemēru noteikti var minēt IZZI. Šim kantorim vēl ilgi nevajadzētu veidot savu blogu, jo viņi nav gatavi dzirdēt visu slikto par sevīm, jo nespēj to labot.

Nākamais LEVELS aiz blogiem, jau ir forumi. Šeit šausmīgi lielu kļūdu pieļauj vietējie/mazie interneta kantori. Viņi izveido platformu, kurā sapulcina nokaitinātus klientus, kas izliek savu sāpi. Protams, neviens neskatās to forumu – vismaz tā izskatās.

Pamanīju, ka Lattelecoms ir savs forums. Neiedziļinoties faktos/saturā, tas nozīmē, ka Lattelecoms ir gatavs uzklausīt ne tikai komentārus par saviem pakalpojumiem, bet arī iesaistīt lietotājus palīdzēt viens otram ar dažādām problēmām. Pats labākais veids, kā izmantot šāda veida forumu, ir vienkārši uzprasīt klientam “Ko tu no manis pirksi?” un attiecīgi, ja veidojas normāla diskusija, tad var ļoti labi redzēt, ko tad klientam vajag un cik viņš būtu gatavs par to maksāt.

Nevajag būt arī pārāk šaurdomājošam, jo šādi cilvēki, kas piedalīsies diskusijās, ir tāds mazais microtrends jeb maza vienība no visas sabiedrības, kas gluži nav visu citu spogulis, bet tuvu tam.

Lattelecom arī ir savs twitter lietotājs, kas pagaidām nav vēl kļuvis par kārtējospamapsēsto lietotāju, bet nav tā īsti iesaistījies arī sarunā ar citiem lietotājiem. Tagad visai bieži var dzirdēt, ka kādam uzņēmuma ir twitter accounts, un tas nav nekas īpašs. Mūsdienās tiek uzsvērts “viņiem ir twitter accounts un viņi atbildi pārējiem lietotājiem!”.

Par šo tēmu varam izlasīt arī ļoti labu grāmatu Groundswell. Jebkurā gadījumā man patīk, ka Lattelecom visādi mēģina rīkoties, jo viņi ir vieni no retajiem, kam tiešām nu ir tās iespējas, ko tādu darīt (laikam jau sūtot padsmit cilvēkus uz konferences attaisnojas.. hehe :)).

P.S. man gribējās kaut ko ātri ierakstīt, lai atzīmētos, ka esmu vēl dzīvs

P.P.S. kad Jūs līdz manīm atvilksiet 100mbit? :)