“Ņemot vērā, ka par to runā jau 2 gadus, tad nav dūmu bez uguns.”

“Piemēram par iPod Touch pēdējo paaudzi jau visi pirms prezentācijas bija nolēmuši kamerai, kura prezentācijas brīdī tomēr nebija – pierāda, ka ar Apple ir trakāk, kā ar bitēm.”

“nu… arī iPhone sākotnēji likās bezjēdzīgi – vēl viens telefons telefonu gūzmā… līdz brīdim, kad notika tā prezentācija un visi saprata, ka apple NAV uztaisījis telefonu, bet kaut ko vairāk”

Taču es tā īsti neticu. Es skatos pēc sevis, kāpēc man vajadzētu vēlvienu ierīci, kas ir kaut kas starp datoru un iPhone? Jā, tas būtu foršs gadžets ar ko pāris vakarus paspēlēties, bet ergonomikas ziņā, tas būtu riktīgs pāatrinātājs ceļā uz dažādām masāžām (atceramies, ka arī ikdienā strādājot ar laptopu mēs pakļaujam sev lielam riskam, ka tiksim nedaudz traumēti). Pēc pāris vakariem šis gadžets nonāktu plauktā pie pārējām nevajadzīgām lietām, ko esam nopirkuši.

Es neticu, ka šāda ierīce tuvākos gadus var tikt izmantota kā primārais dators. Tas ir pārāk trausls, mazs un rakstot vienmēr būs jāskatās uz klaviatūras. Turklāt tā ir plātne, kas padara ilgstošu lietošanu (uz galda) nedaudz apgrūtinoši. Protams, varbūt Apple iznāks ar visādiem dock station risinājumiem, bet joprojām, tā ir plātne.

Attēlā nav īsts apple produkts, bet gan kāda fantāzijas lidojums...

Es nezinu kāpēc, bet man ļoti patīk Techcrunch publicētais raksts par tabletiem, un šis citāts it īpaši:

The only way Apple can make existing tablets easier to use is if they built one that was able to put itself away in a drawer after a week and permanently forget about itself.

Jau pagājušā gadā parādījās daudz jauni elasītāji, kas vēljoprojām tikai palielina savu daudzumu tirgū un ietekmi uz drukātajām grāmatām. Šis varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visai neloģiski būtu pirkt tabletu. Izteikts līderis šajā tirgū ir Amazona Kindle aparāts, kas jau ir vairākiem maniem paziņām. Latvijā ir jau divas iespējas tikt officiāli pie līdzīgām ierīcēm (te un te).

Es nevaru iedomāties darbu ar tabletu, tas vairums gadījumos varētu būt visai neērts, tas nespētu aizstāt datoru ar normālu ekrānu un fiziskiem taustiņiem uz kuriem nav jāskatās, kad rakstu. Kā arī šim ekrānam noteikti ir backlight, kas atkal piešķir īpašību, ka ilgstoši ar šo aparātu mēs nespēsim palasīt. Tas nevarētu aizstāt elasītāju ar e-ink tehnoloģiju, kas ir tradicionāla papīra alternatīvs.

Protams, jāpiekrīt, ka Apple jau divas reizes ir mainījuši priekšstatu par pārnesājamām ierīcēm – ipods un iphone, taču Tablets liekas, ka ir pavisam cita lieluma kalns, kas jāgāž. Kā komentē John Grubber:

“If you already have an iPhone and a MacBook; why would you want this? Swinging big — redefining the experience of personal computing…The Tablet, I say, is going to be Apple’s new answer to what you use for personal portable general computing.”

Iepriekš vairākas kompānijas, ieskaitot Microsoft, HP, jau ir mēģinājušas tirgū palaist tabletus. Varbūt sabiedrībā tam nebija gatava, varbūt produkti bija par sliktu, varbūt windows :), bet jautājums, vai tagad sabiedrībā ir gatava mainīt savus paradumus datora izmantošanā?

Un tomēr es ticu, ka Apple izdosies palaist kaut ko tabletam līdzīgu, bet pagaidām es nevaru iedomāties nevienu iemeslu, kāpēc es gribētu pirkt tādu ierīci. Vismaz tādu kādu es esmu iedomājies, noteikti nē. Līdzīgi, kā Martiņš agstāk, es sliecos teikt, ka Apple varbūt izlaidīs tabletu, bet tas pārrakstīs mūsu iedomāto ierīci uz galīgi ko savādāku. Es vairāk priecātos, ja Apple izlaistu ļoti feinu/krāsainu elasītāju un pieteiktu karu Kindle :)

Kā dzirdēts, tad ļoti daudz interneta veikali pārdod preces ar ļoti mazu uzcenojumu. Kur tādā modelī ir bizness?
Tāpēc, ka uzskata, ka vienīgais tirdzniecības trumpis ir zemākā cena. Ja pirms 6 gadiem internetveikali srādāja ar 10-15% uzcenojumu, tad šodien normāls uzcenojums skaitās -2 līdz +3 %. Realitātē, šāds projekts jau standartā ir nolemts bankrotam, jo pat ar 3% uzcenojumu nav iespējams nosegt jebkāda uzņēmuma izmaksas. Pat tāds “sīkums”, kā 2 gadu garantijas nodrošināšana produktiem, kam to nedod ražotājs, izmaksā vidēji 0,5-1% no preces cenas. Matemātika ir ļoti vienkārša – šodien liela daļa internetveikalu apgroza aptuveni 20 000Ls / mēnesī. Ar viņu uzcenojumiem, starpība starp iepirkuma cenu un pārdošanas cenu sastāda ~500Ls. No 500Ls būtu jānomaksā īres izdevumi, algas cilvēkiem, transporta izdevumi, telefoni, nodokļi u.t.t. Attiecīgi, šādam projektam vienīgā iespēja pastāvēt ir tad, ja to apkalpo viens cilvēks, kuram tā ir papildus nodarbošanās un visu darbu viņš dara tikai hobija pēc, nevis peļņai. No klienta viedokļa, preču iegāde šādā internetveikalā neatšķiras no pirkšanas caur SS vai citiem sludinājumu portāliem. Aizmirsti par atgriešanas tiesībā, daļēji arī par garantiju…Protams, šodien vairs nav noslēpums, ka ir rinda internetveikalu, kas atmazgā PVN un citus nodokļus… Attiecīgi, tādos gadījumos “nav problēmu” pārdot arī par cenu, kas ir zem citu veikalu iepirkuma cenas :)

Kāpēc vairāki interneta veikali ir mainījuši savus uzņēmumus? (metaleks, 220 u.c.)
Tāpēc, ka pamata SIA jau faktiski ir bankrotējis. Un, to bijušie īpašnieki uzskata, ka ir spējīgi to uzturēt pie dzīvības arī turpmāk, vienīgi, kreditoru slogs ir tik liels, ka nekas cits neatliek, kā veco uzņēmumu laist bankrotā un taisīt jaunu. Dīvaini tik, ka piegādātāji nemācās no kļūdām, un turpina dot preces arī “jaunizceptajiem kloniem”.

Vai minētais likumā, ka 14 dienu laikā var atgriest preci, nav par skarbu no veikalnieka puses?
Ja cilvēki to izmantotu pareizā nozīmē, tad viss ir OK. Ja gribu rozā telefonu, bet man atnāk sarkans – tas ir normāli, ka to gribu apmainīt. Ja pasūtītās kurpes spiež vai galdiņš attēlā izskatījās no īsta koka, taču, atnāca švaks lamināta veidojums… Taču, nav normāli, ka cilvēks nopērk telefonu vai datoru, nedēļu palieto un pēc tam izdomā – man tas nepatīk vai gribu citādāku. Tāpēc jau tiek uzsvērts, ka 14 dienu atteikuma tiesības ir domātas, lai izmēģinātu preci, nevis, lai lietotu!

Bilde paņemta no http://twitter.com/sv4ns

Ir dzirdēts par precēm, kuras dēvē par “pelēkajām”, kas tās ir? Kāds risks ir pērkot šādu preci?
“Pelēkās” preces apzīmē tādus izstrādājumus, kurus tirgo Latvijā, taču, sākotnēji ražotājs tos ir sūtījis tirdzniecībai citu valstu tirgos. Attiecīgi, lielā daļā šo gadījumu, garantijas saistības par šo produktu 100% uzņemas tā pārdevējs, nevis ražotājs. Parasti, ražotāja pārstāvētajos servisos šīm precēm garantija tiek atteikta un klients tiek sūtīts pie pārdevēja.
Tīri tehniski, “pelēkā” prece neatšķiras no parastas, “baltās” preces. Mēdz būt atšķirība komplektācijā, var nebūt komplektā lietošanas pamācība latviešu valodā, kā arī dažkārt atsevisķiem mobilo tālruņu modeļiem nav normālā kārtā iespējams atjaunot programmatūru.
Galvenais ieguvums pērkot “pelēku” preci, ir cena. Taču, arī “pelēkas preces” ir dažādas. Ja tā tiek importēta no Eiropas valsts, visticamākais, ka problēmas varētu arī nebūt. Taču, ir gudrinieki, kas importē no Turcijas, Indijas vai citām valstīm, kur mēdz būt atšķirīgas produktu konfigurācijas. Šādām precēm arī pārdevējam būs grūtības ar normālā servisa nodrošināšanu. Jebkurā gadījumā, pirkt lētāko preci mazpazīstamā internetveikalā ir ļoti riskanti, jo iespējami visādi varianti, kāpēc tā tiek tirgota par šādu cenu.

Esmu pa ausu galam dzirdējis, ka vairumtirgotāji itkā lobējot tirgus līderus. Vai tā ir patiesība? Kāpēc tā?
Nav man šādas informācijas par vairumtirgotāju darbībām. Taču, tas būtu pilnīgi normāli, ja no jauna uzņēmuma tiktu prasīti konkrēti pārdošanas plāni, nevis tikai – gribu tirgot, dodiet preci. Šī “bezpreģela” dēļ arī interneta veikalu tirgus tika pilnībā sačakarēts. Jau pāris gadus presē esmu teicis (un par to daudzi ir mani nievājuši) – nelieniet šobrīd internetveikalu sfērā, ja vien aiz muguras nav pusmiljona Ls, kas palīdzētu stutēt biznesu, ieviest mūsdienīgas (un dārgas) tehnoloģijas un tērēties par reklāmu. Skarbākais, ka mani vārdi ir piepildījušies – neviens no pēdējo gadu laikā ienākušajiem interneta veikaliem – elektronikas tirgotājiem neko nav sasniedzis. Tikai, palīdzējis čakarēt jau tā sačakarēto tirgu.

Varbūt pāris ieteikumi lasītājiem, kā pārliecināties, ka tiks sniegta garantija mūsdienu apstākļos? Arī, ja interneta veikals bankrotē. Tā teikt, kas ir jānoskaidro, lai droši iepirktos internetā no garantijas viedokļa.

100% drošiba par garantiju šodien nav nekur. Arī lielas elektronikas ķēdes bankrotē. Vienīgais, viennozīmīgi drošāk tomēr būtu konkrēto preci nopirkt pie atpazīstama interneta tirgotāja. Varbūt pirms pirkšanas vēl var cilvēks pakonsultēties ar draugiem – kurā veikalā katram ir labāka pieredze. Ideāli, ja draugs var arī padalīties par info, kā ir risināti problēmu jautājumi (garantijas)… Nu, un vislielākajai drošībai – pirkt atpazīstamu un populāru ražotāju preces, kuriem Latvijā ir oficiāli servisa centri, kā arī izvēlēties preces, kurām tiek dotas nevis veikalu, bet ražotāja garantijas kartes ar norādītām servisu adresēm. Vienīgi, jārēķinās, ka ir preces (piemēram datortehnika un komponentes), kurām ražotāja garantijas kartes neeksistē un tās var apmainīt tikai pie preces pārdevēja.

Nedaudz par manām attiecībām kopumā ar Latvijas interneta veikaliem

Pazīstu uz divu roku pirkstiem saskaitāmus interneta veikalu darbiniekus. Visiem šiem cilvēkiem ir labi nodomi taisot interneta veikalu, bet daudzi, kas ir zaudējuši cīņu ir stāstījuši, ka interneta veikalu, kas ir labs, ir ļoti grūti izveidot. Jaunajiem interneta veikala veidotājiem bieži nav ne mazākas nojausmas par to cik tomēr ir grūti uzturēt liela apjoma datu bāzes u.c. tehniskas nianses, kam ir jābūt. Es esmu diezgan tuvās attiecībās gan ar m79 gan ar Xnet. Galvenais iemesls, kādēļ šie veikali ir tie, kurus es iesaku saviem draugiem, ir serviss. Visi no cilvēkiem, kas caur mani (maniem ieteikumiem), ir iegādājušies kādu preci, ir ļoti apmierināti. Ja ir bijušas problēmas, tad tās nav dēļ šiem veikaliem, bet gan dēļ vairumnieka (liekas, ka biju rakstījis, bet tomēr nē. M79 dēļ vairumnieka kļūdas man izkārtoja ļoti izdevīgu cenu manam VAIO datoram).

Esmu palīdzējis iepirkties ari vairākos citos interneta veikalos, bet bieži tās ir vienas lielas galvas sāpes, bet es arī nesaku, ka šie ir vienīgi interneta veikali, kuros var kaut ko pirkt. Noteikti ir citi, bet tā kā man ir ļoti laba pieredze, kas tikai ar katru reizi palielinasm, šie divi ir mani favorīti.