Esmu nonācis pie secinājumiem, ka pie  ”palaišanas” produktam ir jābūt ļoti līdzsvarotam starp negatavu un pārgatavu. Ar ne-gatavu es domāju, ka tam ir jābūt pietiekami saprotamam, lai potenciāls klients izsprastu tā potenciālu un varētu jau lietot konkrētu mērķu vadīts. Ar pārgatavu es domāju – izstrādes izmaksas un iztērētais laiks. Un, tieciet man, šī robeža ir ļoti trausla.

Pārāk gatavs produkts/pakalpojums

Šo robežu ir grūti noteikti. Savu laiku esmu izslimojis šo pārgatavības līmeni. Šis fenomens veidojas mirklī, kad tiek noiets no ceļa, ko sauc “Kāpēc tas ir seksīgs pakalpojums/produkts/spēle/izklaide?”. Daudzas lielās organizācijas nereti pārlieku cenšas izķidāt idejas, kas savukārt prasa lielus resursus un visbeidzot noved pie produkta/pakalpojuma pārgatavības. Pats sliktākais, kas šādos momentos tiek pazaudēts, ir vēl neeksistējošā produkta dvēsele (eng varētu būt – juice). Katrs izstiepj uz savu pusi, un beigās — ne čiku, ne grabu.

Liela vilšanās ir mirklī, kad pēc daudzām stundām, kas pavadītas dažādās plānošanās, izrādās, ka neadekvāti daudz laika pavadīts, lai apaudzētu ideju ar daudziem maziem štruntiem, toties pamatidejai (tai kurai ir juice) veltīts maz laika.  iespējams, ka pamatideja pat pa ceļam pazaudēta  (palasiet grāmatu Blink, kurā stāstīts par to, cik liela nozīme ir pirmatnējai domai), un tad jau ir zudis arī projekta pamatmērķis, kas noteikti vairs nav tāds, kā sākumā… Beigās jaunais pakalpojums tiek palaists, bet atdeve no tā nav, vai arī izrādās, ka lietotāji lieto tikai 1 no 10 funkcijām (un ne tām, kurām ir tikušas veltītas daudz stundas, diskutējot par to kāds būs teksts/iesaiņojums).

Pārāk negatavs produkts/pakalpojums

Šāda situācija veidojas, kad pārāk minimāli strādāts pie pamatidejas un nav pilnīgi nekāda iesaiņojuma vai paskaidrojuma. Ja tiek izgatavots negatavs produkts, klienti to nesaprot un nekas nesanāk. Negatavam produktam/pakalpojumam ir gan labās īpašības, gan sliktās. Kā labu īpašību nosacīti var minēt to, ka  zaudētājai ideja nav veltīts pārāk daudz resursu. Sliktā lieta ir tāda, ka šai idejai būs arvien grūtāk pārdzimt no jauna. Šajā gadījumā, pēc manām domām, būs jāvelta dubultīgi resursi, lai tomēr pierādītu idejas stiprumu.

Zelta vidusceļš

Es noteikti nemāku labāk pateikt kā šis cilvēks, angļu mēlē:

The idea of minimum viable product is useful because you can basically say: our vision is to build a product that solves this core problem for customers and we think that for the people who are early adopters for this kind of solution, they will be the most forgiving. And they will fill in their minds the features that aren’t quite there if we give them the core, tent-pole features that point the direction of where we’re trying to go.

So, the minimum viable product is that product which has just those features (and no more) that allows you to ship a product that resonates with early adopters; some of whom will pay you money or give you feedback.

http://www.startuplessonslearned.com/2009/03/minimum-viable-product.html

Lielākā problēma ir atrast šo zelta vidusceļu. Katram jaunam projektam/pakalpojumam/funkcijai (īstenībā jebko, ko varam nosaukt par jaunumu (lai nu kādā izpratnē tas būtu)) tas noteikti ir savādāks. Tagad es cenšos visu jauno veidot ļoti uzmanīgi un sasniegt šo minimumu. Mans mērķis ir  neizveidot  produktu/pakalpojumu perfektu (pēc manām iedomām) un iet mācīt citiem tagad dzīvot – tajā pašā laikā pavadīt pie tā daudzas stundas un attiecīgi resursus. Es cenšos izskaidrot pamatmērķi un pamatdomu, lai potenciālajam klientam pašam raisās fantāzijas, kā viņš var šo ideju izmantot savā labā. Apmaiņā pret to es cenšos ieklausīties šajās klientu idejās un pielāgot visu, lai produkts būtu vēl labāks un spēcīgāks. Kāpēc tā? Tāpēc, ka var veltīt daudz laika un līdzekļus, lai izveidotu perfekto sistēmu no 1000 dažādiem aspektiem, bet beigās klients novērtē tikai 100 un pārējie 900 var tikt izmesti miskastē.

Minimum Desirable Product is the simplest experience necessary to prove out a high-value, satisfying product experience for users

http://andrewchenblog.com/2009/12/07/minimum-desirable-product/

Kā arī, tad ir jūtams, ka šis minimums ir sasniegts, ir jāprot ievākt atsauksmes un rekomendācijas. Tas ir jādara dažādi, es teiktu divējādi:

1. Ir jārunā ar klientu/apmeklētāju/lietotāju, lai saprastu vairākas lietas. Vai viņš šo ideju izprot tā kā tā ir domāta? Kas viņam ir visvarīgāk? Ko vajadzētu uzlabot? Kas ir jāpievieno? Kas ir vajadzīgs, lai klients varētu pateikt: “Jā, šis ir noderīgs rīks manam biznesam/dzīvestilam/…” Katram no mums ir savādāka dzīves un profesionālā pieredze, tāpēc ir jācenšas izprast un iejusties citu ādā – ir jāprot kritiski skatīties uz sevi no malas.

2. Ir jāveic dažādi web statistikas testi. Ir jāmēra landing page efektivitāte, kā arī  tas, vai visas pogas darbojas tā, kā tas ir vajadzīgs. Varbūt jāmaina  prioritātes (uzmanība uz vizuāliem objektiem)? Vienlaikus arī jācenšas maksimāli izskaitļot klienta darbības no šīs web statistikas prizmas. Bieži vien lietotājs visu izprot savādāk kā tu, lai gan sākumā liekas, ka runājat vienā valodā. Jācenšas atsauksmes un ciparus savilkt kopā un izdarīt secinājumus. Šī, iespējams, ir viena no grūtākām daļām, jo pirms tam ir jāveic sagatavošanās darbi un jāformulē konkrēti mērķi, ko tad gribam izmērīt. Tādi rīki kā Google Analytics, CrazyEgg u.c. specifiski web statistikas rīki nemitīgi paplašina iespējas, kas padara mūs slinkākus, nosakot mērķus, bet jebkurā gadījumā – ir jāzina, ko gribi izmērīt, pirms mēri.

Pēc minimālām prasībām, lai projekta ideja tiktu atzīta, noteikti seko nākamais jautājums. Kas ir minimālais, par ko cilvēki būtu gatavi maksāt? Kas tagad ir jāpilnveido? Kāds būs biznesa modelis šai idejai?